Trešo valstu studenti pēc absolvēšanas lielākoties izvēlas doties prom no Latvijas. Kāpēc tā? 0
Trešo valstu studenti pēc absolvēšanas izvēlas pamest Latviju galvenokārt darba iespēju dēļ, liecina Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētījums “Starptautisko studentu integrācija un nodarbinātības iespējas Latvijā”.
Trešo valstu studenti Latviju izvēlas galvenokārt ekonomisku un akadēmisku apsvērumu dēļ. Svarīgi ir tādi faktori kā pieejama studiju maksa, zemākas dzīvošanas izmaksas un izglītības kvalitāte.
Lielu lomu spēlē iespēja studēt Eiropas Savienībā un iegūt starptautiski atzītu diplomu. Nozīmīgi ir arī dzīves kvalitātes aspekti, piemēram, mājoklis, drošība, pilsētas vide un atpūtas iespējas, taču retāk tiek minētas stipendijas vai tautiešu klātbūtne Latvijā.
Studentiem svarīgi ir ekonomiskie un drošības faktori, īpaši nodarbinātība, ienākumi un ekonomikas izaugsmes iespējas. Latvija spēj nodrošināt augstu drošības sajūtu, bet ekonomiskie faktori novērtēti būtiski zemāk, norādīts ziņojumā. Piemēram, darba iespējas un ienākumi novērtēti tikai ap 4% līmeni, lai gan studentiem tie ir ļoti svarīgi.
Tas rada bažas par karjeras iespējām Latvijā pēc studiju pabeigšanas un apgrūtina jauniešu piesaisti un noturēšanu valstī, rezultātus vērtē pētnieki. Integrāciju kavē arī valodas prasības un nepietiekami toleranta vide.
Trešo valstu studenti ikdienas dzīvē Latvijā orientējas salīdzinoši ātri. 63% studentu un 73% absolventu jūtas komfortabli ikdienas situācijās. Tomēr emocionālā un sociālā piederības sajūta Latvijas sabiedrībai veidojas lēnāk. Piederīgi jūtas 28% studentu – lielākā daļa izvēlējās neitrālu vērtējumu, bet vēl aptuveni trešdaļa izjuta atsvešinātību. Absolventu vidū piederības rādītāji ir augstāki – 43% jūtas piederīgi, bet aptuveni 30% joprojām izjūt noteiktu atsvešinātību.
Lai ārvalstu studentus vairāk iesaistītu un veicinātu viņu palikšanu Latvijā pēc studijām, nepieciešami mērķēti atbalsta pasākumi – plašākas latviešu valodas apguves iespējas, socializācijas un profesionālās integrācijas iniciatīvas, kā arī ciešāka sadarbība starp augstskolām un darba devējiem, spriež pētnieki. Šādi soļi, viņu ieskatā, palīdzētu stiprināt piederības sajūtu un veicināt augsti kvalificētu speciālistu noturēšanu valstī.
Trešo valstu studenti kā galveno izaicinājumu minējuši grūtības atrast darbu (59,9%). Daļa studentu mēģināja atrast darbu, bet nav guvuši panākumus (30,9%), savukārt 20,7% nemēģināja meklēt darbu, iespējams, studiju noslodzes, valodas barjeras vai uzturēšanās atļauju dēļ.
Darba meklēšanu un nodarbinātību galvenokārt ierobežo nepietiekamas latviešu valodas prasmes, darba piedāvājumu trūkums atbilstoši studiju jomai un profesionālo kontaktu trūkums. Arī institucionālais atbalsts no universitāšu karjeras centriem bieži vien ir nepietiekams, savukārt retāk minēti sarežģījumi noformēt darba atļaujas vai dokumentus.
Aptuveni piektdaļa jeb 21,5% aptaujāto studentu strādāja nepilnu slodzi, 9,1% – pilnu slodzi, 5,2% veica praksi, 3% bija pašnodarbināti, bet 1,1% vadīja savu biznesu.
Piektdaļa jeb 20,5% studentu bija nodarbināti viesmīlības nozarē, 13,5% – mazumtirdzniecībā, savukārt kurjeru pakalpojumos strādāja 11,7%. Profesionālās jomās, kas atbilst augstākās izglītības kvalifikācijai, strādāja 14% respondentu. Vēl 2,9% bija nodarbināti pētniecībā vai izglītībā.
Absolventu vidū nodarbinātības līmenis studiju laikā bija augstāks: 32,7% strādāja nepilnu slodzi, 29,6% – pilnu slodzi. 16,3% veica praksi, 7,1% bija pašnodarbināti vai līgumdarba veicēji, bet 3,1% vadīja savu biznesu.
Daļa aptaujāto ir pirmkursnieki, kuri vēl pielāgojas videi un nav sākuši aktīvi meklēt darbu, tādēļ nodarbinātības līmenis ir zemāks, rezultātus skaidro pētnieki. Tuvojoties studiju noslēgumam, iespējas atrast darbu pieaug, jo studenti labāk orientējas darba tirgū, uzkrāj pieredzi un uzlabo valodas prasmes.
Studentiem ikdienas dzīvē izaicinājumus rada arī ierobežotas sociālās mijiedarbības iespējas ar vietējiem iedzīvotājiem (48,6%) un valodas barjera (46,1%). 41% studentu nepārvalda latviešu valodu, bet 55% zina to pamata līmenī. Absolventiem, kas palikuši Latvijā, valodas prasmes uzlabojas, taču tikai 20% sasniedz vidējo vai augstāko līmeni.
Citas bieži minētas problēmas ir atbalsta trūkums ārvalstu studentiem, kultūras atšķirības un diskriminējoša attieksme. Trešo valstu studenti arī saskaras ar grūtībām piekļūt veselības aprūpei un valsts pakalpojumiem, kā arī ar uzticamas informācijas trūkumu par juridiskiem, karjeras un sociāliem jautājumiem.
Mazāk pieminēti ir izaicinājumi, kas saistīti ar augstām dzīvošanas izmaksām, sarežģījumiem ar uzturēšanās vai darba atļaujām un birokrātiskiem šķēršļiem.
Studentu norādītajam lielā mērā atbilst absolventu pieredze – grūtības atrast darbu un valodas barjera joprojām bija visbiežāk sastopamie izaicinājumi. Tāpat aktuāls bija atbalsta trūkums un ierobežotas sociālās mijiedarbības iespējas ar vietējiem iedzīvotājiem. Tas norāda uz sistēmiskām izaicinājumu tendencēm, spriež pētnieki.
Nedaudz vairāk nekā puse jeb 51% respondentu pēc studijām palika Latvijā. 30,4% pārcēlās uz citām valstīm, bet 18,6% atgriezās savā izcelsmes valstī. No tiem, kas palika Latvijā, 52% strādāja pilnu slodzi, 14% – nepilnu, bet vēl 12% turpināja studijas.
Aptaujas dati rāda, ka trešo valstu absolventi nepalika Latvijā galvenokārt darba iespēju dēļ – respondenti norādījuši uz labākām karjeras perspektīvām ārzemēs un grūtībām atrast darbu Latvijā. Kā citi faktori, kas ietekmējuši lēmumu, nosaukti ģimenes apstākļi, ierobežotas karjeras iespējas specializētās jomās un sajūta, ka Latvija ir pārāk maza ambīcijām. Vēl daļa absolventu nejutās gaidīti, kas var būt saistīts ar valodas barjeru un integrācijas izaicinājumiem.
No tiem trešo valstu absolventiem, kuri nepalika Latvijā, 26% vispār neapsvēra šādu iespēju, savukārt 74% par to domāja, bet iecere nerealizējās. Aptuveni puse no aizbraukušajiem absolventiem atzinuši, ka nākotnē varētu apsvērt atgriešanos Latvijā.
Latvijā ilgtermiņā neplāno palikt arī vairums trešo valstu pilsoņu, kas šobrīd studē. 42,6% plāno pārcelties uz citu valsti, 27% – atgriezties dzimtenē, bet tikai 20,5% vēlas palikt Latvijā. 40,5 līdz 43,4% respondentu vēl nav izlēmuši par saviem turpmākajiem plāniem.
Studentu vērtējumā vissvarīgākais faktors, kas ietekmē lēmumu palikt Latvijā, ir darba piedāvājums, kam seko iespēja turpināt studijas. Sociālie un emocionālie faktori, piemēram, draugi, kopiena vai kultūras pievilcība, ir nozīmīgi, bet sekundāri. Mazāk svarīgas ir partnerattiecības, uzņēmējdarbības iespējas vai citi faktori.
Aptaujā piedalījās 363 trešo valstu studenti un 102 absolventi no 18 valstīm. Lielākā daļa studentu un absolventu bija vīrieši – attiecīgi 69% un 60%. Visvairāk pārstāvēta bija Indija – 38% studentu un 29% absolventu. Tai sekoja Turcija, Šrilanka, Azerbaidžāna, Ukraina un Uzbekistāna.
Vairums aptaujāto studentu studē bakalaura līmenī – 58,6%, kamēr maģistrantūrā studē 37,8%, bet doktorantūrā – 2,5%. Absolventi lielākoties ieguvuši grādu bakalaura vai maģistra programmās. Visaktīvāk aptaujā piedalījās respondenti no Rīgas Tehniskās universitātes, biznesa augstskolas “Turība” un Rīgas Ekonomikas augstskolas.
Populārākie studiju virzieni respondentu vidū bija sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība un tiesības, kam sekoja inženierzinātnes, ražošana, arhitektūra un būvniecība, kā arī dabaszinātnes, matemātika un informāciju tehnoloģijas. Mazāk pārstāvētas bija medicīnas un sociālās labklājības programmas.
