Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto. Anthony Devlin /PA Wire/PA Images

Malta neplāno atteikties no “zelta pasu” programmas – ienesīgs “bizness” 13

Maltas “zelta pasu” programma nākamgad ienesīs valsts budžetā par 40 miljoniem eiro mazāk nekā pērn, taču valdība neplāno no tās atteikties, neskatoties uz Briseles kritiku.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo!
Mājas
Latvijas Jumiķu apvienības vadītājs: Latvijā jau ir pirmie gadījumi, kad saules paneļi uz jumta ir aizdegušies paši no sevis
Kokteilis
Mūziķis Roberto Meloni palicis bez brokastīm, jo “Bolt” piegādātais ēdiens nepatīkami pārsteidzis: “Es to pārdzīvošu, bet diez vai esmu vienīgais” 33
Lasīt citas ziņas

Malta sāka tirgot pases bagātiem ārvalstniekiem 2014.gadā. Veicot investīcijas Maltā par aptuveni 1,2 miljoniem eiro, bagātnieki saņem arī tiesības pārvietoties Eiropas Savienībā un izmantot bloka finanšu sistēmas.

Šī programma izpelnījās pretrunīgus vērtējumus jau no sākta gala, galvenokārt tādēļ, ka Maltas pilsonību šādā ceļā ieguva daudzi Krievijas, Saūda Arābijas un Ķīnas pilsoņi,
CITI ŠOBRĪD LASA

no kuriem daudzi ir saistīti ar savas valsts valdībām, lielajiem uzņēmumiem vai karaļnamiem.

Bažas pastiprinājuši lielie finanšu skandāli, kuros iesaistīti šādi jaunie Maltas pilsoņi, tai skaitā skandāli par naudas atmazgāšanu, krāpšanos un kontrabandu.

Eiropas Komisija (EK) ir sākusi pret Maltu procedūru par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu pārkāpšanu saistībā ar “zelta pasēm” un nodevusi šo jautājumu izskatīšanai ES Tiesā.

Maltas valdības publiskotie dati liecina, ka “zelta pases” 2021.gadā ienesušas Maltai 61 miljonu eiro. Dati par šo gadu vēl nav pieejami, taču saskaņā ar aplēsēm iegūti aptuveni 30 miljoni eiro. Saskaņā ar budžetu nākamgad šī summa varētu sarukt līdz 20 miljoniem eiro.

Šīs summas iekļaušana budžetā liecina, ka valdība negrasās piekāpties Briselei un atteikties no “zelta pasu” programmas

un plāno to turpināt, neskatoties uz draudošajiem tiesu darbiem.

Iemesli, kādēļ samazinājušies ieņēmumi no “zelta pasu” programmas, nav zināmi, bet, iespējams, tas saistīts ar faktu, ka samazinājies Krievijas pilsoņu skaits, kas piesakās šādām pasēm, un programmas neskaidro nākotni, ņemot vērā ES kritiku.

Vairāki aģenti, kas kārto pieteikumus turīgo pasu pircēju vārdā, laikrakstam “The Times of Malta” atzinuši, ka vairākus pircējus atbaidījis programmas izmaksu pieaugums, un interese par “zelta pasēm” ir mazāka nekā jebkad iepriekš.

Bulgārija un Kipra jau atteikušās no līdzīgām programmām. Malta ir vienīgā valsts, kas vēl tirgo “zelta pases”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.