Foto – Gatis Dieziņš/Jaunsardzes un informācijas centrs

Var sodīt vairākkārt 43

Sodīšanas kārtību skaidro Nacionālie bruņotie spēki: “Ja neierodas uz mācībām, tad ir pamats administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 200.1. panta pārkāpumiem, ieskaitot, ja neattaisnoti neierodas atkārtoti gada laikā. Atkārtotība kā pastiprinošs apstāklis var iestāties pēc panta otrās daļas, ja persona gada laikā, piemēram, ir neattaisnoti ieradusies uz 
2. mācībām pēc tam, kad jau par nepiedalīšanos 
1. mācībās samaksājusi sodu. Pēc LAPK 38. panta sodāmība gada laikā tiek dzēsta, tāpēc, ja no pēdējā soda izpildes pagājis vairāk par gadu, viss 1. punktā minētais identiskā secībā var notikt arī nākamajā gadā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Skolas direktors sašutis par Eirovīzijas “dibenu” vērtībām: “Ja Dons būtu skūpstījis kādu vai laizījis grīdu, tad noteikti ierakstītos standartā”
Kokteilis
Zviedrijas policija atklāj, par ko tiks izvirzītas apsūdzības no Eirovīzijas diskvalificētajam Nīderlandes māksliniekam 33
Kokteilis
“Bez dūres bērna virzienā nevarēja iztikt?” Nila Ušakova publiskotā Māmiņu dienas fotogrāfija radījusi apjukumu 92
Lasīt citas ziņas

Par neierašanos uz mācībām var uzlikt naudas sodu līdz 210 eiro, bet, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc soda uzlikšanas – ar sodu līdz 350 eiro.”

Pavēstes aizstās oficiālā e-vēstule

Tā kā ļoti daudzi rezerves karavīri nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā, šo pro-
blēmu nākotnē varētu risināt Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas stāsies spēkā nākamā gada martā. Likuma 5. pantā ir uzskaitīts, kam šī adrese ir obligāta:

1) valsts iestādei;

CITI ŠOBRĪD LASA

2) reģistros reģistrētam tiesību subjektam;

3) rezerves karavīram.

Šobrīd rezerves karavīra un rezervista pienākums ir informēt rezerves uzskaites struktūrvienību par izbraukšanu no valsts uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, šo informāciju var nosūtīt arī pa elektronisko pastu. Arī par ziņu nesniegšanu var uzlikt sodu.

Ir arī daži attaisnojoši iemesli, lai neierastos uz mācībām, tas var būt veselības stāvoklis, kā arī, ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks (sieva ar mazu bērnu neskaitās) un ja viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni. Uz mācībām neiesauc arī tos, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie par noziegumiem, un ja rezerves karavīrs jau dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Iespējams, gaidāmas izmaiņas

Pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas Saeimā ir iesniegti grozījumi Militārā dienesta likumā. Ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem būtiskas varētu būt plānotās izmaiņas 66. pantā: “Nacionālo bruņoto spēku komandieris vienu reizi kalendārā gada ietvaros pēc rezerves karavīra motivēta lūguma var pārcelt rezerves karavīram plānotās kārtējās vai pārbaudes militārās mācības uz citu laiku šā gada ietvaros, ja atklājušies no rezerves karavīra gribas neatkarīgi un nenovēršami apstākļi, kurus Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir atzinis par attaisnojošiem.”

Reklāma
Reklāma

Līdzīgs punkts par rezerves kareivju iesaukšanu uz mācībām ir arī britu armijā, rekrutēšanas centram ir atļauts pašiem izlemt, kā rīkoties konkrētajā situācijā.

Daudzi neatsaucas uz pavēstēm 

Uz pirmajām mācībām 2015. gadā tika izsūtītas 300 pavēstes, 143 personas informēja Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) par pavēstes saņemšanu, taču uz mācībām ieradās tikai 59.

2016. gadā uz mācībām tika izsūtītas 966 pavēstes, bet ieradās tikai 168 rezerves karavīri. 285 pavēstes nesasniedza adresātu un tika atgrieztas atpakaļ, 106 rezerves karavīri nesniedza nekādu atbildi.

Kopš 2015. gada ierašanās uz mācībām nav rezerves karavīra brīva izvēle, tiek izmantots Militārā dienesta likuma 66. pants, kas nosaka kārtību, kā rezerves karavīri iesaucami uz kārtējām un pārbaudes militārajām mācībām.

Ministrijas pārstāve: personīgās neērtības jāpakārto visas sabiedrības interesēm 

Aizsardzības ministrijas preses nodaļas pārstāve kapteine Sandra Brāle: “Kopumā ir saprotams, ka rezerves karavīru iesaukšana uz mācībām atsevišķos gadījumos viņam personīgi var radīt kādas neērtības un sarežģījumus. Tomēr jāpatur prātā, ka šīs neērtības tiek pakārtotas visas sabiedrības interesēm, proti, viena no valsts pamatuzdevuma – nodrošināt valsts aizsardzību – īstenošanai, jo neapmācītu un nesagatavotu pilsoni pat vislielākās krīzes gadījumā iesaistīt valsts militārajā aizsardzībā nevarēs. Nereti ir grūti identificēt, kuros gadījumos patiešām ir runa par vēlmi salāgot konkrētās personas darbu vai personīgos apstākļus ar iespējamo dalību rezerves karavīru mācībās, bet kad šāda argumentācija tiek izmantota, lai vienkārši izvairītos no dalības rezerves karavīru apmācībās, tas ir, no konkrēta pilsoņa pienākuma pildīšanas. Rezerves karavīriem ir valsts aizsardzībai nepieciešamas un augsti vērtētas zināšanas un prasmes, ko nepieciešams nostiprināt un regulāri atjaunot.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.