Zinātnieki atdzīvina Sibīrijā sasalušu 24 000 gadus vecu radību: tā jau ir sākusi vairoties 0
Starptautiskie zinātnieki ir atdzīvinājuši rotifēriju – sīku daudzšūnu dzīvnieku, kas aptuveni 24 000 gadus atradās dziļā sasaluma stāvoklī Sibīrijas mūžīgā sasaluma slāņos.
Rotifērija, kas pazīstama ar savu ārkārtīgo izturību, tika iegūta no ledus vēlā pleistocēna perioda Edomas formācijas nogulumiem. Pēc saudzīgas atkausēšanas laboratorijā organisms ne tikai atguva pilnīgu bioloģisko aktivitāti, bet arī sāka vairoties aseksuāli.
Šis atklājums ievērojami paplašina zinātnieku izpratni par kriptobiozes robežām – stāvokli, kad vielmaiņa palēninās gandrīz līdz pilnīgai apstāšanās. Līdz šim šāda spēja izdzīvot desmitiem tūkstošu gadu tika pierādīta tikai vienšūnas organismos, bet rotifērija ir sarežģītāks daudzšūnu organisms ar zarnu un smadzeņu pamatiem.
Vadošais pētnieks Stass Malavins uzsvēra, ka šis gadījums nav nejaušība. “Mūsu ziņojums ir vispārliecinošākais pierādījums līdz šim, ka daudzšūnu dzīvnieki var izdzīvot desmitiem tūkstošu gadu kriptobiozē – gandrīz pilnīgas vielmaiņas apstāšanās stāvoklī.”
Pētnieki norāda, ka rotifērijas šūnu struktūra aukstuma ietekmē nav bojāta, kas ļāva tai ne tikai atdzīvoties, bet arī turpināt vairošanos.
Ko tas nozīmē nākotnei? Malavins skaidro, ka šāda dzīvības izturība atver jaunas perspektīvas medicīnā un kosmosa izpētē. Izpratne par to, kā šūnas aizsargājas no ledus kristālu un radiācijas radītiem bojājumiem, var palīdzēt attīstīt jaunas metodes orgānu konservēšanai un cilvēka organisma aizsardzībai ārkārtējos apstākļos.
Secinājums, ka daudzšūnu organismu var sasaldēt un tūkstošiem gadu saglabāt dzīvu, pēc tam atgriežot to dzīvē, ir daudzu zinātniskās fantastikas autoru sapnis. Protams, jo sarežģītāks organisms, jo grūtāk to saglabāt. Ar zīdītājiem tas pagaidām nav iespējams, taču pāreja no vienšūnas uz organismu ar zarnām un smadzenēm ir ļoti nozīmīgs solis, sacīja Malavins.
