“Iespējams, kādreiz tā kalpoja savam mērķim” Tiesībsardze aicina nekavējoties reformēt bāriņtiesu sistēmu 0
Tiesībsardze Karina Palkova aicina nekavējoties reformēt bāriņtiesu sistēmu, piedāvājot tam divus potenciālos modeļus – bāriņtiesas funkciju sadalīšanu starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu, vai starp tiesu un centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās, aģentūrai LETA pavēstīja Tiesībsarga birojā.
Tiesībsardze aicinājusi Ministru kabinetu izstrādāt jaunu bāriņtiesu institucionālo modeli līdz šā gada 1. decembrim, un līdz 2028. gada 1. janvārim to ieviest.
Savukārt Saeimai lūgts nodrošināt parlamentāro uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē un jauna institucionālā modeļa izstrādē un ieviešanā.
Tiesībsarga birojā norāda, ka attiecībā uz bāriņtiesu darbu pastāv atšķirīga prakse dažādās pašvaldībās, vāja kontrole un nopietni pārkāpumi, sākot no nepietiekamas bērnu viedokļa uzklausīšanas līdz pat nepamatotai bērnu šķiršanai no ģimenēm.
Palkova uzsver, ka bāriņtiesu sistēma Latvijā veidota citā laikā un citos apstākļos. “Iespējams, kādreiz tā kalpoja savam mērķim, bet daudzi fakti liecina, ka pašlaik tas tā nav. Turklāt bērnu tiesību aizsardzības kvalitāte ir atkarīga no tā, kurā Latvijas vietā viņi dzīvo un kāda ir pašvaldības izpratne, resursi un to bāriņtiesās strādājošo amatpersonu pieredze un profesionalitāte,” saka tiesībsardze.
Pēc viņas teiktā, tas nozīmē, ka esošā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu, profesionālu un savlaicīgu bērnu tiesību aizsardzību. “Šī situācija ir satraucoša, tā nelabvēlīgi ietekmē daudzu bērnu un ģimeņu likteņus, tāpēc to nedrīkst atstāt bez ievērības,” viņa uzsver.
Palkova pauž, ka valstij ir pienākums to mainīt, jo bērnu intereses un tiesības nevar būt pakārtotas institucionālai inercei. “Bērnu tiesības ir mana darba prioritāte, un bāriņtiesu reformas uzsākšana ir daļa no tās. Aicinu Ministru kabinetu un Saeimu nekavējoties rīkoties, lai Latvijā veidotu spēcīgu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu,” saka Palkova.
Tiesībsardzes ziņojumā “Par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo bāriņtiesu institucionālo modeli” norādīts, ka bāriņtiesu sistēma Latvijā ir strukturāli sadrumstalota un nevienmērīga. Latvijā faktiski pastāv “viena sistēma, bet 42 atšķirīgas prakses”, jo katra pašvaldība organizē bāriņtiesas darbu atšķirīgi, tostarp finansējuma, atalgojuma, resursu un pieejas ziņā, secinājusi tiesībsardze.
Viņa pārliecinājusies, ka bāriņtiesu kontrole ir vāja, jo to darbu uzrauga vairākas institūcijas, taču neviena neuzņemas pilnu atbildību par sistēmas kvalitāti. Turklāt bāriņtiesa nodarbojas ne tikai ar bērnu tiesību jautājumiem, bet arī notariāliem, aizgādnības un citiem, ar bērniem nesaistītiem jautājumiem.
Kā izceļ Palkova, satraucošs un būtisks esošās sistēmas trūkums ir tas, ka lēmumus par nozīmīgiem cilvēktiesību jautājumiem nereti pieņem cilvēki bez juridiskās izglītības. “Tas, ka bāriņtiesas sastāvu veido vairāki tās locekļi, pats par sevi negarantē kvalitāti. Līdz ar to bērna tiesību aizsardzības kvalitāte ir atkarīga no dzīvesvietas, jo starp pašvaldībām vērojamas būtiskas atšķirības,” secināts ziņojumā.
Tiesībsardze ziņojumā piedāvā divus iespējamos reformas virzienus. Viens no modeļiem paredzētu bāriņtiesas funkciju sadalīšanu starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu, kas nozīmē, ka sociālais dienests veiktu agrīnu palīdzību un atbalstu, nevis krīzes risināšanu, savukārt visjutīgākos lēmumus par bērna likteni pieņemtu tiesa, nevis pašvaldības iestāde.
Otrs modelis paredz funkciju pārdali starp centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās un tiesu. Šī modeļa galvenie ieguvumi būtu vienots kvalitātes standarts visā valstī, profesionāla personāla atlase un apmācība, centralizēta uzraudzība un ātrāka sūdzību izskatīšana, kā arī daudz objektīvāka bērna vajadzību izvērtēšana, skaidro Tiesībsarga birojā.
Tiesībsardze aicina iesaistītās institūcijas iepazīties un padziļināti izvērtēt ziņojumā piedāvātos modeļus, vienlaikus aicina tos papildināt vai izstrādāt citus modeļus, kas vērsti uz bērna labāko interešu nodrošināšanu.
Kā ziņots, Palkova intervijā aģentūrai LETA iepriekš paudusi, ka bāriņtiesu institūts Latvijā ir novecojis un vislabāk būtu, ja lēmumi par bērnu nākotni tiktu pieņemti tiesu sistēmā.
Savukārt Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija nepiekrīt tiesībsardzes kritiskajam skatījumam par bāriņtiesu sistēmas darba kvalitāti un aicinājumam lēmumu pieņemšanu pārnest uz tiesu sistēmu, jo uzskata, ka kopumā bāriņtiesu lēmumu kvalitāte esot augsta.
Tāpat vēstīts, ka Saeima pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus Bāriņtiesu likumā, uz gadu – līdz 2027. gada 1. janvārim – atliekot termiņu, kad spēkā stāsies normas par bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu un kvalifikācijas komisiju.
Likuma izmaiņu anotācijā skaidrots, ka no 2026. gada Bāriņtiesu likumā bija plānots ieviest sertifikācijas sistēmu, taču izstrādes gaitā konstatēts, ka šī pieeja neatbilst bāriņtiesu darba specifikai. Labklājības ministrija jau sagatavojusi grozījumus, kas paredz sertifikāciju aizstāt ar vienotu novērtēšanas sistēmu, taču Saeima tos nepaspēs izskatīt līdz noteiktajam termiņam.
Ja termiņš netiks pagarināts, stāsies spēkā prasības, kuras nav plānots īstenot, radot tiesisku nenoteiktību un apdraudot bāriņtiesu darbības likumību, skaidrots anotācijā.
Pieņemtās izmaiņas paredz pagarināt pārejas periodu par vienu gadu, lai nodrošinātu nepārtrauktu un likumīgu bāriņtiesu darbu, līdz tiks pieņemti grozījumi par novērtēšanas sistēmu.
