Pirms novadu reformas no 119 pašvaldībām 42 pašvaldības bija iznomājušas iedzīvotājiem mazāk par pusi tām piederošās zemes.
Pirms novadu reformas no 119 pašvaldībām 42 pašvaldības bija iznomājušas iedzīvotājiem mazāk par pusi tām piederošās zemes.
Foto: Dainis Bušmanis

Mazdārziņus vairs nevajag? Ģimenes palīgsaimniecībām izmanto tikai pusi no pašvaldību iznomājamās zemes 42

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

No vietējām pašvaldībām piešķirtās zemes platībām, kuras savulaik bija paredzētas iznomāt vietējiem iedzīvotājiem tā dēvēto personīgo palīgsaimniecību ierīkošanai, pašlaik aptuveni puse nav iznomātas.

Tā atklājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gatavojot valdībai ziņojumu par tā dēvēto personīgo palīgsaimniecību zemi.

Lētāk un zaļāk

CITI ŠOBRĪD LASA

VARAM iesaka kopš 2021. gada 1. jūlija izveidotajām 43 jaunajām pašvaldībām naskāk un plašāk pievērsties zemes iznomāšanai iedzīvotāju vajadzībām.

Zemes iznomāšana veicinātu iespēju lauku iedzīvotājiem pašu spēkiem izaudzēt pārtiku, kas tādējādi būtu atspaids strauji augošajām elektrības, dabasgāzes un siltuma cenām un būtu videi daudz draudzīgāk.

Pēc VARAM apkopotajām ziņām Latvijā ir 6725 personīgo palīgsaimniecību zemes gabali 15 579 ha kopplatībā. Bet no zemes gabalu kopskaita esot iznomāti 5776 zemes gabali 8147 ha platībā jeb 52%. Iznomātās platības krasi atšķiras – no 0,04 līdz 1 hektāram un lielākas.

Pēc 1990. gada 11. novembrī parlamentā pieņemtā likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” par personīgajām palīgsaimniecībām uzskata lauku saimniecības, ieskaitot arī sakņu dārzus un dienesta zemi, kuras, balstoties uz nomas līgumiem, pašvaldības piešķir lietošanā iedzīvotājiem.

Pirms novadu reformas no 119 pašvaldībām 42 pašvaldības bija iznomājušas iedzīvotājiem mazāk par pusi tām piederošās zemes. Savukārt 38 pašvaldības katra iznomāja mazāk nekā 10 ha. Un tikai 25 pašvaldības katra iznomāja iedzīvotājiem vairāk nekā 100 ha.

Mazdārziņiem jābūt pieejamākiem

Diemžēl ir tādas pašvaldības, kurās ziņas par nomas zemi ir grūti atrodamas, tādējādi iedzīvotāji nemaz nezina par šīm iespējām. VARAM iesaka pašvaldībām atvieglot iedzīvotāju iespējas vienkāršāk un ātrāk uzzināt par iznomāšanai paredzēto zemes gabalu skaitu un platībām.

Reklāma
Reklāma

Vienlaikus VARAM iesaka noslēgt nomas līgumus uz noteiktu laiku. Nomniekam jāuzliek par pienākumu paskaidrot, kādam nolūkam zeme vajadzīga. Savukārt pašvaldībai stingrāk jāuzrauga, vai iznomāto zemi iedzīvotāji izmanto tikai personīgajām vajadzībām vai saimnieciskai darbībai un peļņas gūšanai, kas nebūtu pieļaujams.

Šai nolūkā VARAM ieskatā nepieciešami grozījumi vairākos tiesību dokumentos, kuros būtu ietverti noteikumi, kā pašvaldības turpmāk drīkst iznomāt tām piederošo zemi iedzīvotājiem. Pašlaik tiesību dokumentos ietvertie noteikumi par kārtību, kā pašvaldības iznomā zemi iedzīvotājiem, krasi atšķiras.

Pēc Ministru kabinetā apstiprinātajiem Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumiem pašvaldībai ir tiesības iznomāt, nesarīkojot izsoli. Bet to var arī sarīkot. Noteikumi paredz, ka var iznomāt neapbūvētu zemes gabalu personīgo palīgsaimniecību vajadzībām ar gada nomas maksu 0,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības vai lielāku. Nomas līgumu drīkst noslēgt arī uz ilgāku laiku nekā līdz vienam gadam un iznomāt par nomas maksu, kas nepārsniedz 28 eiro. Bet pašvaldībai savos saistošajos noteikumos ir tiesības noteikt lielāku nomas maksu par pašvaldībai piederošajiem neapbūvētajiem zemes gabaliem.

Pēc ziņojuma autoru ieceres, Ministru kabinets līdz 2023. gada 1. oktobrim noteiktu kārtību, kā pašvaldība iznomā zemi un kad tā drīkst iznomāt to par mazāku nomas maksu nekā likumā paredzētā.

Trīs novados nav mazdārziņu?

VARAM ziņojumā citstarp lasāms, ka pēc jaunā pašvaldību teritoriju iedalījuma Olaines, Līvānu un Saulkrastu novados personīgajām palīgsaimniecībām neesot iznomāts neviens zemes gabals. Toties Ādažu, Alūksnes, Mārupes, Preiļu, Rēzeknes, Talsu un Valkas novadu pašvaldības katra palīgsaimniecību vajadzībām iznomājušas līdz 50 ha.

Olaines novada pašvaldības Īpašuma un juridiskās nodaļas vadītāja Inese Čepule stāsta, ka VARAM ziņojumā teiktais atbilst patiesībai – pašvaldībai patiešām vairs nav zemes šādām vajadzībām. Olaines pagasta teritorijā gan ir aptuveni 45 dārzkopības sabiedrību teritorijas, kurās iedzīvotājiem savulaik bija nodoti pastāvīgā lietošanā pašvaldības zemes gabali 600 kvadrātmetru platībā. Bet pašlaik šī zeme ir paredzēta apbūvei.

Toties Saulkrastu novada pašvaldības Novada attīstības nodaļas nekustamā īpašuma speciālists Artis Blankenbergs brīnās, kur ziņojuma autori rāvuši to, ka novadā nekas netiek iznomāts. Saulkrastos vien iedzīvotājiem esot iznomāti ap 20 zemes gabali – katrs 600 kvadrātmetru platībā.

Saulkrastu novada pašvaldības pārstāve, agrākā Sējas novada pašvaldības lauksaimniecības konsultante Liona Barone teic, ka pašlaik Sējas pagastā iedzīvotājiem ir iznomāti 12 zemes gabali 600 līdz 1000 kvadrātmetru platībā.

Šodien, 27. janvārī, VARAM ziņojumu skatīs valsts sekretāri, pēc tam to nodos valdībai, kas parasti šādus ziņojumus pieņem zināšanai, lēmumus par grozījumiem pašvaldību zemes iznomāšanas kārtībā atliekot uz vēlāku laiku.