Valdis Melderis: Seksā izmēram ir nozīme – ja runājam par smadzenēm 7

Valdis Melderis. Psiholoģijas skolotājs, radio balss, televīzijas seja, pieprasīts komunikācijas kursu un pasākumu vadītājs, azartisks motociklists, tēvs, vīrs.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā cilvēki interesējās par iespējām aizbēgt no Latvijas. Kā ir šobrīd? 55
VIDEO. Lavrovs dod mājienu, kura valsts varētu kļūt par nākamo Krievijas agresijas upuri 6
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Lasīt citas ziņas

Kad nāks klajā šis žurnāla numurs, Kongresu namā būs jau notikusi tava jubilejas interaktīva monoizrāde “Sex guru”, pēc skaita trīsdesmitā, turklāt būs apritējuši trīs gadi, kopš tu pirmo reizi kāpi uz skatuves šajā ampluā. No reklāmas zinu, ka “Sex guru” nav ne lekcija, ne treniņš. Kas tas ir?

Tas ir iedrošinājums runāt par seksu. Atklāti un bez aizspriedumiem. Seksam ir nepieciešama intriga, taču tikpat nepieciešama ir arī spēja par to brīvi un mierīgi izrunāties. Izrāde ir veidota kā saruna, kurā tiek iesaistīti skatītāji. Tajā ir daudz joku, jo smiekli palīdz noārdīt iekšējās barjeras, atraisīties. Pats es seksa jautājumos neesmu ne par mata tiesu gudrāks par pārējiem, tāpēc nestāstu, kā ir pareizi un kā nav.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nekas nav nepareizi, ja sagādā baudu abiem.

Tieši tā! Vienīgais kritērijs ir tas, kā jūties tu un tavs partneris. Ja abiem ir labi, tad ir pareizi. Ja kādam nav labi, tad ir nepareizi. Viens no klasiskiem jautājumiem: kas skaitās izvirtība? Ja tev ir astoņpadsmit gadu un visiem iesaistītiem patīk tas, kas notiek, tad nekas nav izvirtība. Vismaz seksā.

Brīdī, kad cilvēki sāk runāt par attiecībām, pēkšņi var atklāties gluži negaidītas lietas. Kā stāstā par vecīti un vecenīti, kur vecītis visu mūžu vecenītei ir devis doniņu, ko viņa ar pateicību ir pieņēmusi, līdz vienreiz viņš saka: sasodīts, es beidzot gribu pats apēst to doniņu! Un dod vecenītei šķēli, uz ko viņa saka: paldies, mīļais, beidzot es varu dabūt to, par ko visu mūžu esmu sapņojusi.

Mēdz teikt: tie, kas runā, nedara. Izrādes noslēgumā es saku: tiem, kas nerunā, drīz nebūs, ar ko to darīt.

Tātad būtībā izrāde ir par to, cik svarīgi ir izprast gan otru, gan sevi pašu.

Jā, izprast sevi pašu. Īstenībā ir tikai viens jēdzīgs jautājums: kas es esmu? Visa dzīve paiet, meklējot atbildi. Un brīdī, kad sāk šķist, ka esi to atradis, dzīve ir beigusies. Cauri.

Taču tā nav nodzīvota veltīgi.

Pilnīgi noteikti.

Izrādes pamatā ir Volfganga Veinberga luga. Tomēr katrs vakars, kā noprotu, ir atšķirīgs.

Absolūti. Tāpēc jau režisors meklēja nevis aktieri, bet komunikatoru. Man jāprot izprovocēt auditoriju uz sarunu un pieņemt ar pateicību jebkuru atbildi. Tas ir visgrūtākais. Tā nav matemātika, kur vai nu ir, vai nav pareizās atbildes. Te tu pat nesaki: jā, labi. Tu saki: re kā, interesanti!

Mūžīgais jautājums: ko grib sieviete un ko var vīrietis?

Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Man, protams, patīk, kā tu to pagriezi: ko var vīrietis… Viena no lielākajām vīriešu kļūdām seksā – darboties pēc principa “ātrāk, augstāk, tālāk”.

Jo ir taču arī “saldāk, drošāk, ilgāk”…

Tur jau tā lieta! Taču palasot, ko veči raksta, piemēram, portālā “seksam.lv”, saproti, ka daudziem joprojām svarīgākais šķiet, cik viņam liels un kā viņš ar to. Primitīva pieeja. Ja stūrē ar krānu pa priekšu, nekas tur nesanāks, netērē laiku, ej labāk mājās.

Reiz viena sieviete, runājot par šiem portāliem, teica: tā ir kā spēle kaķim ar peli, un pele izlems, vai ļaus tev nojaust, ka viņa gribētu tikt noķerta, vai tomēr ne. Tāpēc ir jāspēlē eleganti, ar izjūtu. Lai izprovocētu uz seksu, par to nedrīkst pat ieminēties. Tam ir jāvirmo gaisā. Kolīdz tu pateiksi vārdu “sekss”, tas ezers nogāzīsies un tu noslīksi. Seksā izmēram ir nozīme – ja runājam par smadzeņu izmēru.

Savukārt sievietei jeb spēlē iesaistītajai pelei būtu jāpatur prātā, ka seksapīls ir nevis tas, ko demonstrē, bet gan tas, ko nevar noslēpt.

Precīzi! Vēl par smadzenēm runājot – kad man režisors Oļegs Šapošņikovs, psihoterapeits pēc izglītības, pateica, ka būs jāiemācās divdesmit deviņas lappuses teksta, atbildēju: nekad neko tādu neesmu darījis, lielākais – dažas rindkopas iemācījies no galvas, vai ir kāds risinājums? Labi, taisīsim to kā studijas pasākumu, tev priekšā būs planšete, pirmajās izrādēs varēsi ieskatīties ekrānā.

Un tad pēkšņi Oļegs izdomā, ka viss tomēr notiks nevis studijā, bet dzīvoklī, un dzīvoklī sarunāties ar viesiem, replikas meklējot planšetē, būtu stulbi. Viņš saka: iemācīsies! Es: nevaru, nekad neesmu to darījis! Un tad Oļegs neizturēja un pateica: zini, varbūt tomēr reizēm ir vērts smadzenes patrenēt.

Tev ir arī monoizrāde “Gribēju, kā labāk, sanāca, kā vienmēr”.

Tā ir par komunikācijas spējām. Pieteikumā saku: es jums izstāstīšu par visām kļūdām, ko esmu pieļāvis komunikācijā, un jūs varēsiet priecāties, ka ar jums gan tā nekad nav gadījies.

Reiz teici, ka lielākās grūtības latviešu cilvēkam sagādā komunikācija. Vai tāpēc esi izvēlējies šo jomu?

Mums no bērnības māca: turi muti, kad lielie runā, nerunā, kad tev neprasa! Bet komunikācijā svarīga ir sajūta, ka tevis teiktais kādu varētu interesēt. Tāpēc es gribētu palīdzēt vecākiem saprast, ka bērnus ir jāiedrošina runāt. Turklāt jāiedrošina paust viedokli arī tad, ja tas atšķiras no vecāku viedokļa. Tiem, kas grib izaudzināt sev paklausīgus kalpus, ir jārēķinās ar to, ka viņu bērni, kad izaugs, kļūs par kalpiem kādam citam. Jo viņi ir audzināti par kalpiem.

Vecākais dēls, izdzirdējis, ka dodos uz sarunu ar tevi, pateica: o! viņš bija mans psiholoģijas skolotājs, ļoti labs! Ko tev ir devusi šī pieredze?

Galvenā atziņa: bērns tev neļaus samelot, viņš tevi vienmēr turēs pie vārda, tu nevarēsi izlikties tā, lai viņš tevi nepieķertu. Bērns – tas ir patiesības mirklis. Gan skolotājam, gan vecākiem. Kad kļūsti par tēvu, kaut kas mainās, ir klikšķis, un pēkšņi parādās tas, ko sauc par dzīves gudrību, kādu nevienā augstskolā nemāca.

Man reizēm ir šķitis: cik superīga būtu dzīve, nebijis atbildības par tik daudziem, – varētu mazāk strādāt, vairāk ceļot, braukt ar tādu mašīnu, ar kādu gribu, un vispār ne par ko neuztraukties. Bet tad pēkšņi saprotu, ka tad es būtu tāds pustukšs cilvēks. Tā, protams, ir mana absolūti privāta sajūta. Pazīstu cilvēkus, kas ir lieliski un radoši, dzīvodami vieni.

Ilgus gadus tava balss skan radio ēterā. Mundra jau pašā rīta agrumā. Tas arī ir patiesības mirklis – pozitīvu enerģiju nevar notēlot.

Mums reizēm prasa: ko jūs lietojat? Ir vairāki paņēmieni, tomēr galvenais – lai tev līdzās būtu īstais cilvēks. Tu spēj rīta agrumā izkāpt no gultas, ja zini, ka tevi gaida kāds, ko tu vēlies redzēt. Varu droši teikt: es mīlu savu kolēģi Ritu. Tā ir pleca sajūta, drošas aizmugures sajūta, jūtu ķīmija. Bez šīs ķīmijas darbi nevirzās un vispār nekas nenotiek. To var saukt par latento seksu. Savukārt ar večiem ir jābūt intelektuālam izaicinājumam: ko no šī cilvēka es varu iemācīties?

Īstenībā tas ir svarīgi ne tikai agro rītu radio balsij – tu mosties un celies ar prieku, jo zini, ka ir kaut kas, kas šai dienai piešķirs īpašu krāsu. Kāds piedzīvojums.

Tāpēc apzināti ik dienu ir jāieplāno kaut kas tāds, ko gaidi ar nepacietību. Man izkāpt no gultas ir drausmīgi grūti, jo gribas piekļauties tam siltajam, mīļajam augumam, uzlikt roku uz krūts un tur arī palikt.

Nu tad īstais brīdis pajautāt, kur satiki savu lielisko meiteni.

Skolā. Viņa mācījās trīs klases augstāk. Man nepietika drosmes vienam viņai uzmākties, labi, ka bija draugs Andris Upmalis, kopā gājām sist viņai kanti. Sarmīte vēlāk stāstīja, cik ļoti tas viņu ir kaitinājis.

Un kas notika pēc tam?

Es pabeidzu skolu, pabeidzu augstskolu, apprecējos. Un tad mēs ar Sarmīti atkal satikāmies. Vecuma starpībai vairs nebija nozīmes.

Kad un kā satikāties?

Pirmo reizi uzreiz pēc skolas. Viņa tikko bija kļuvusi par mammu, klikšķa nebija, nekas nenotika. Pēc desmit gadiem satikāmies otrreiz. Nu jau arī es biju tēvs. Un te nu bija gan klikšķis, gan viss pārējais. Meita Zane palika ar manu pirmo sievu. Bet es esmu audzinājis divus puikas. Sarmītes dēls, kam tolaik bija divpadsmit gadu, dzīvoja ar mums gadus desmit vismaz. Varu droši teikt, ka man ir dēls, kaut arī audžudēls. Un arī Sarmītes brāļa puika, kamēr studēja, piecus vai sešus gadus dzīvoja pie mums. Vienu brīdi mums bija pilna māja.

Cik bērnu jums ir par abiem kopā.

Ja neskaita Sarmītes brāļa dēlu, tad, kā mēs jokojam, mums katram pa trīs, bet kopā – četri.

Vai kaut kā sadalāt pienākumus?

Sāpīgs jautājums. Sarmīte ir spiesta darīt to, kas viņai nepatīk: braukt iepirkties, taisīt ēst. Es mūždien esmu noskrējies – pa dienu konferences, prezentācijas, studenti, vakaros pasākumi vai izrādes. Gribot negribot viņa ir spiesta domāt par saimniecību. Ne jau tā ēst taisīšana nomāc, bet atbildība. Ja tu to neizdarīsi, bērni paliks neēduši. Protams, var jau nopirkt kaut ko gatavu, taču tas Sarmītei neder, jo nevar zināt, vai tas ēdiens būs veselīgs.

Tu brauc ar “nakts vanagu”, Sarmīte – ar “irsi”. Man traki patīk salikums “Nigth Hawk” un “Hornet”. Kā tas sākās?

Tas bija Sarmītes sapnis. Viņa kopš divdesmit gadu vecuma sapņoja par moci, četrdesmit gados nokārtoja eksāmenu, un nu jau astoņus gadus mēs braucam.

Ko tas dod?

Tas dod sajūtu, ka esi dzīvs. Tur viss ir pa īstam. Tu un ceļš. Tu un vējš. Mašīnā sēžot, jūties pasargāts, vari atslābt, kruīza kontroli ieslēgt. Uz moča tu esi šeit un tagad. Ja nu ir kāds īsta nomoda stāvoklis, tad uz moča. Vai ar ričuku braucot. Viss ir jāpārredz un jāparedz – kur ies šis cilvēks, kāda būs tā auto trajektorija, ko darīs tas sīkais uz skrituļdēļa. Reiz dzirdēju divu riteņbraucēju sarunu pie luksofora. Viens apkāries ar atstarotājiem, otrs šim jautā: kas tas tev par sviestu? Pirmais atbild: не охота умирать, жизнь хорошая пошла.

Ai, cik labi! Negribas mirt, laba dzīve ir sākusies. Tu arī televīzijā runā par motocikliem.

Es pārstāvu motociklistus ar sirdi un dvēseli, tāpēc Arnis Blodons uzaicināja mani vadīt raidījumu, ko viņš ar Uģi Spēlmani taisa. Interesanti: vairākās motoskolās pagājušajā gadā liela daļa studentu bija sievietes. Reiz biju aizbraucis uz placi pie Goblina jeb Ģirta Viļņa, skatos – viņa mācību laukumā no četriem studentiem trīs meitenes. Pirms astoņiem gadiem es pazinu labi ja desmit sievietes, kas brauc ar moci. No trim tūkstošiem motociklistu. Patlaban Latvijā ir vairāk nekā desmit tūkstoši motociklistu, no kuriem liela daļa – sievietes.

Tu vadi arī sieviešu televīzijas raidījumu “Starp mums runājot”. Kā tur nonāci?

Man piedāvāja būt sev pašam. Tas šķita interesanti. Es, protams, gribētu iet solīti tālāk un reiz vadīt tādu programmu, kur drīkstētu būt ne tikai jauks, bet arī ironisks un provokatīvs.

Tātad arī tā ir daļa no tevis.

Jā, jā. Esmu dažāds. Ja kāds nespēj paņemt servi, man uznāk dusmas. Vakar biju konferencē – diskusiju panelis, astoņi dalībnieki, es vadu procesu. Interesanti kļuva brīdī, kad Mārtiņš Sirmais sāka runāt man pretī.

Jo sāka veidoties dramaturģija, saspēle.

Jā! Visi pamostas, saspicē ausis. Cienu tos, kas spēj atsist bumbu, tā eleganti. Ar Ritu mums īstā saspēle sākās, kad viņa iemācījās turēties pretī. Nevis piecēlās un izgāja no studijas, bet mierīgi noklusēja. Un tev tajā brīdī kļūst skaidrs, ka tu esi muļķis. Daļa līderu tīši provocē darbiniekus, lai saprastu, kas ir kas. Kamēr ļaujies, neciena. Kad dod pretī, smaida: o, tagad varam sākt strādāt! Tas attiecas arī uz sievietēm. Māsasvīrs stāstīja, ka viņam bijusi draudzene indiete, audzināta klasiskās tradīcijās, ik vēlmi nolasījusi no acīm. Bijusi apbrīnojami skaista un seksīga – augums, seja, viss. Un dabūt vari, ko vien gribi. Vīrieša sapnis. Bet viņš saka: kā es viņu ienīdu ar visu to piekāpību un pieļāvību.

Man reizēm gribas, kaut mana ērkšķainā Sarmīte kļūtu rāmāka, taču saprotu – tajā brīdī viss būtu cauri.

Kā tiec galā ar trim meitām?

Labs jautājums. Jaunākai meitai Luetai bija gadi trīs, kad es kaut ko mēģināju viņai paskaidrot, un pēkšņi viņa paskatījās uz mani tā, it kā pie sevis nodomātu: es tev varētu izstāstīt, bet tu jau tāpat nesapratīsi, tu esi pieaugušais. Tagad Lueta mācās 4. klasē, runā trīs valodās. Vidējā meita Elīza mācās 7. klasē, runā četrās valodās. Bet vecākā meita Zane šogad absolvēs Čičesteras universitātes Teātra fakultāti, par ko man īpašs prieks un lepnums. Esmu novērojis – mēs satraucamies, kā klāsies mūsu bērniem, viņi taču tik neuzmanīgi, nelasa garus gabalus, kā tiks galā. Kad sāku mācīties par traktoristu, par frontālā iekrāvēja operatoru, izrādījās, ka tur jādarbojas ar diviem kloķiem, tādiem kā spēļu džojstikiem. Un pēkšņi sapratu, ka satraukties man vajadzētu par sevi, par to, vai spēšu tikt līdzi. Ar bērniem viss ir kārtībā, viņi nākotnei ir gatavi.

Manuprāt, labākais, ko tēvs var dot bērnam, ir mīlēt bērna māti. Viss pārējais no tā izrietēs. Bērni nav mūsu īpašums, taču tas, kā dzīvojam mēs, kļūst par mūsu bērnu īpašumu. Ja puiku istabās pēkšņi iestājies juceklis, es nekavējoties paskatos uz savu rakstāmgaldu. Piemērs ir iedarbīgāks par vārdiem. Bērniem ir vajadzīgs nevis kritiķis, bet gan paraugs.

Tur jau tā lieta! Nesen asociācijas “Ģimene” tvitera kontā bija ieraksts, ka augstākā laime un dzīves jēga ir kļūt par vecākiem. Cik gan nožēlojama dzīve ir bērnam, kura vecākiem ir šāds priekšstats par laimi un dzīves jēgu. Ko šāds cilvēks var savam bērnam iedot? Jā, bērns ir svarīgs, ļoti, bērns ir laime, tomēr tā nav augstākā laime. Ko tu vari dot citam, ja tevis paša vispār nav? Ja kādam vajadzētu atņemt vecāku tiesības, tad tiem, kam vienīgā dzīves jēga ir bērns. Tad infuzorija tupelīte ir labākais starp vecākiem, jo tās vienīgais mērķis ir vairoties. Un kā šādā situācijā jūtas bērns?

Tā ir nepanesama atbildības nasta, kas tiek uzkrauta bērnam, ja māte dzīvo ar domu, ka atdevusi bērnam savus labākos gadus. Bērns jau to nav prasījis, tā ir mātes, nevis bērna izvēle, un tātad arī mātes atbildība.

Dod bērnam, kas bērnam pienākas, bet paturi sev to, kas tev nepieciešams. Bērns var būt laimīgs tikai tad, ja tu esi laimīgs. Es ar savu māsu reiz runāju. Viņai ir meita un dēls. Dēlam tolaik bija kādi četrpadsmit vai pat mazāk, bet viņa jau tad sāka satraukties par tukšās ligzdas sindromu. Es saku: viņam taču nav pat sešpadsmit! Viņa atbild: jā, bet es jūtu, ka viņš jau mierīgi var iztikt bez manis.

Bet tas taču ir viens no vecāku galvenajiem uzdevumiem – izaudzināt patstāvīgu cilvēku! Tas, uz ko tiecamies. Bet tagad saki, lūdzu, kam tev traktora vadītāja apliecība?

Man bija sens sapnis – iemācīties vadīt frontālo iekrāvēju, tādu, kam priekšā kauss, ar ko sniegu var gan šķūrēt, gan iekraut mašīnā. Lieliska sajūta – tu nobrauc to gabalu, un viss ir tīrs. Sajūta, ka esi reālu darbu padarījis. Tu nevari iedomāties, ar kādu lepnumu es skatījos uz tām septiņām šīfera plāksnēm, ko biju pienaglojis, kad palīdzēju čomam likt mājai jumtu. Vai kad esmu kādam malku saskaldījis.

Vai tev ir frontālais iekrāvējs un vieta, kur ar to tīri sniegu?

Nē. Reizēm ejam sētniekam palīgā. Kad dzīvojām Jūrmalā, mums bija mauriņš, plēsāmies ar Sarmīti, kurš kuru reizi pļaus. Kad diendienā nodarbojies ar netveramām lietām, gribas ko tādu, kur uzreiz redzams iznākums.

Zinu, ka esi strādājis arī fermā.

Jā, mēnesi nostrādāju, vedu sūdus, tīrīju meža takas, dīķus, ceļmalas ar trimmeri un motorzāģi. Viens no izcilākajiem atvaļinājumiem. Nekāda Spānija vai Amerika nestāv līdzās. Vecis tevī gavilē. Turklāt galvenais noteikums bija, ka esmu izpildītājs, nevis menedžeris. Mūs nogalina nemitīga atbildība. Tāpēc jau saka: brīnišķīgākā brīvdiena ir diena pirms tās, kad tev ne par ko nebūs jādomā.

Diena bez raizēm. Bezrūpība. Kā bērnībā. Cik svarīgi tev ir nepazaudēt bērnu sevī?

Viena no pamata lietām. Par pozitīvo domāšanu un bērnu sevī esmu sapratis: tie abi man nepieciešami darbam. Kurš gan maksās par īgņu? Ja esi samiegojies un nīgrs, nelien ēterā! Ja esi noguris, nekāp uz skatuves! Ja esi pats sev apnicis, neej pie studentiem!

Un cik svarīga tev ir prasme klausīties?

Tā ir vēl viena pamata lieta. Zini, kas bija grūtākais, strādājot pie “Sex guru”? Tikt pāri skolotājam sevī. Oļegs vienā brīdī kļuva dusmīgs: ne jau tu esi seksa guru, bet tie cilvēki, kas atnākuši. Tu no viņiem mācīsies, nevis viņi no tevis. Un tad viņš pateica man krieviski. Pārtulkot nemāku, bet skanēja pārliecinoši. Komunikācijas galvenais noteikums ir prasme klausīties. Augstākā pilotāža. Zane Auškāpa, mana arodskolotāja pasākumu biznesā, savulaik mācīja: Melder, šis nav tavs pasākums, tu esi atnācis parūpēties, lai tiem, kas tevi uzaicinājuši, būtu labi. Nevis tu esi zvaigzne, bet jaunais pāris, jubilārs vai konferences dalībnieki.

Cilvēkiem ir jājūt, ka esmu priecīgs viņus redzēt, man te patīk, taču galvenie šajā notikumā ir viņi. Sākumā to zvaigznes sajūtu sevī bija grūti apkarot. Tu stāvi uz skatuves prožektoru gaismā, visi tevī klausās. Taču, kolīdz sāksi pats sev patikt, ar tevi būs cauri. Cilvēki sajutīs, sāks tevi provocēt, gaidīs brīdi, kad noplīsīsi.

Ir gadījies noplīst?

Kā tad! Tajā brīdī, kad sāc justies kā karalis, gaidi problēmu! Piemēram, iebraucam pieci veči ar močiem mežā, sarežģīta trase, taču es jau vairākas reizes esmu to izbraucis. Tie, kas trasi nezina, skatās ar bažām. Bet es saku: ha, laižam! Un pirmais, ko izdaru, ietešos kokā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tev nemitīgi apkārt ir cilvēki. Vai negribi reizēm pabūt viens?

Obligāti! Tas ir labākais veids, kā panākt, ka atkal gribi redzēt cilvēkus. Savulaik daktere Ilze Aizsilniece man pateica: Melder, ņem grāmatu un dodies uz septiņām dienām mežā. Kā tas ir – mežā? Ko sieva teiks? Bet ko sieva teiks, ja gulēsi slimnīcā mēnesi? Labāk laikus paņem grāmatu. Tā reizi gadā es ņemu moci un uz nedēļu pazūdu. Viens. Pirmajā reizē es gan iekāpu laivā. Nopirku telti, piekrāvu laivu, aizgāju uz autoostu un pajautāju, kurš autobuss dodas uz kādu upi. Kurš tieši? Vienalga. Ieliku laivu Pededzē. Biju izdomājis, ka četras dienas gulēšu laivā, lasīšu grāmatu, straume mani nesīs, līdz nonākšu pie ceļa, kur Sarmīte mani savāks. Vējš pūta pretējā virzienā, upe aizaugusi, aiz katra pagrieziena bebri kokus sagāzuši. Lielākoties es vai nu airēju, vai stiepu laivu. Beigās man piemetās migrēna, un es uzkāpu uz dunča, ko speciāli šim ceļojumam biju nopircis. Plākstera man, protams, nebija, jo kurš normāls vecis ceļojumā ņem plāksteri. Nogāja greizi viss, kas varēja noiet. Toties trešās dienas vakarā tu esi laimīgs redzēt sievu, kas ir atbraukusi tevi glābt. Tu atkal gribi viņu redzēt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. Karalis Čārlzs III tomēr tiek pāri aizvainojumam – aicinās uz savu kronēšanu princi Hariju un Meganu Mārklu
“Viņas visas paliek līdzīgas viena otrai!” Popdīva Olga Rajecka nostrostē jaunās dziedātājas, ka bojā izskatu ar mākslīgo skaistumu
“Kapā nost un dunči mugurā!” Ramona Petraviča atzīst, ka nav viegli būt sievišķīgi pievilcīgai politiķu vidē
FOTO, VIDEO. Filma, bez kuras nav iedomājama Valentīndiena
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā cilvēki interesējās par iespējām aizbēgt no Latvijas. Kā ir šobrīd? 55
VIDEO. Lavrovs dod mājienu, kura valsts varētu kļūt par nākamo Krievijas agresijas upuri 6
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
“Tas bija liela militāra apvērsuma izmēģinājums,” Piontkovskis ir pārliecināts, ka karu noslēgs ģenerāļi
Ja jums ir derīga pase, lūdzu, nenāciet šobrīd formēt jaunu e-ID karti! Tā iesaka PMLP vadītāja 68
Lasīt citas ziņas
Šodien esi modrs! Horoskopi 3.februārim
Spīdola un Sonora – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
FOTO. Filmas veidotāji un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki pulcējas “Mātes piens” pirmizrādē
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls 10
VIDEO. Dziedātājas Elīnas Gluzunovas ģimenē smags pārbaudījums – dēliņu piemeklējušas nopietnas veselības problēmas
VIDEO. “Neko neesmu dzēris!” Par interneta “hītu” kļūst video, kurā Bens Aflekss ballītē taisnojas sievai 5
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā cilvēki interesējās par iespējām aizbēgt no Latvijas. Kā ir šobrīd? 55
VIDEO. Lavrovs dod mājienu, kura valsts varētu kļūt par nākamo Krievijas agresijas upuri 6
VIDEO. Dubļi, sniegs, aukstums – Ukrainas karavīru ikdiena valsts ziemeļaustrumos 25
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija gatavojas jaunam masīvam uzbrukumam – Putins pavēlējis mēneša laikā sagrābt divus Ukrainas apgabalus
FOTO. Drāma aristokrātu ģimenē: miljonu mantiniece uz ielas dzemdē bērnu un pazūd mīklainos apstākļos 8
Latvijas sportisti gatavi boikotēt Parīzes spēles, ja startēs arī agresori
Mūžībā devies kādreizējais Saeimas deputāts Joahims Zīgerists
“Tas bija liela militāra apvērsuma izmēģinājums,” Piontkovskis ir pārliecināts, ka karu noslēgs ģenerāļi
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Nekārtības uz šaursliežu dzelzceļa. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
23:08
Madonietis spēcīgākais – Ritvars Ļepeškins Eiropas jaunatnes čempionātā izcīna zeltu
22:36
APTAUJA. Kas būtu jādara, lai valstī mazinātu birokrātiju?
22:02