Ministrija: Zivsaimniecībā izveidojusies zināma stabilitāte 0
Zivsaimniecībā Latvijā ir izveidojusies zināma stabilitāte, it īpaši zivju apstrādes sektorā, atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
“Ir izveidojusies zināma stabilitāte, it īpaši zivju apstrādes sektorā. Nav novērojams ne kritums, ne arī lēciens uz augšu. Protams, varam priecāties, ka ir atrastas alternatīvas saistībā ar tām problēmām, kas radās aizveroties Krievijas tirgum, it īpaši zivju konservu rūpniecībā,” sacīja Riekstiņš.
Viņš norādīja, ka zvejnieki sekmīgi izmanto pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus un domā par to, kā attīstīt ražošanu un kā efektīvāk izmantot pieejamos resursus zivju saņemšanai krastā, pirmapstrādei, attiecīgi palielinot zivs cenu, par kādu to tālāk var pārdot.
Vienlaikus Riekstiņš atzīmēja, ka akvakultūras segmentā pēdējo gadu laikā ir vērojams ražošanas apmēru palielinājums.
“Pagaidām nevaram tirgū iziet ar grandioziem apmēriem, bet noteikti gribētu pašreizējos apmērus vēl palielināt. Attiecīgi gribētu arī palielināt zivju sugu dažādību. Vienlaikus jārēķinās ar to, ko prasa tirgus,” viņš sacīja, piebilstot, ka pašlaik apmēram 80% no Latvijā audzētajām zivju sugām ir karpas.
Tāpat viņš minēja, ka ar Eiropas fondu atbalstu ir izveidotas vairākas slēgtā tipa recirkulācijas audzētavas. Ūdeni tajās izmanto vairākkārtīgi, līdz ar to ir nepieciešams mazāk resursu un ir mazāks vides piesārņojums. “Šādas audzētavās var audzēt jebko, bet, protams, izmaksas ir lielākas nekā dīķsaimniecībām. Jautājums ir par to, cik konkurētspējīgi būsim audzējot sugas, kuras piedāvā arī citas valstis. Ceram, ka šajā jomā tiks realizēts potenciāls un apmēri pieaugs. Lai atmaksātos audzēšana, svarīgs ir apmērs,” sacīja Riekstiņš.
Patlaban vēl ir pāragri novērtēt jauno audzētavu konkurētspēju, jo tās ir tikai nesen uzbūvētas. “Laiks rādīs, kā viss attīstīsies. Ir jāņem vērā gan konkurence, gan audzēšanas riski utt,” pauda Riekstiņš.
Viņš arī atzīmēja, ka lielāko daļu no Latvijā saražotās zivju produkcijas eksportē. “Akvakultūrā gan par to vēl nevar runāt, bet, ja augs apmēri, tad arī droši vien būs vairāk jāskatās uz eksporta tirgiem nekā uz vietējo tirgu. Vienlaikus priecē tas, ka mūsu uzņēmēji šobrīd vietējo tirgu novērtē vairāk, nekā pirms pāris gadiem, kad nebija ierobežojumu Krievijā un citos austrumu tirgos. Pašlaik mēs veikalos varam redzēt ļoti plašu vietējo ražotāju produkcijas klāstu,” sprieda ZM Zivsaimniecības departamenta direktors.
