“Mistērija – kam domāti šie ūdens trijstūra baseini?” Iedzīvotāji spriež par jauno Mūkusalas promenādi 1
Rīgā noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, kas izmaksājuši 20,8 miljonus eiro. Izklausās iespaidīgi, taču soctīklos jau parādās pirmās atsauksmes no iedzīvotājiem, kuri ir devušies apskatīt izdarītos darbus un novērtēt paveikto.
Pirmdien, 22. decembrī, 2,3 kilometru garā promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt oficiālā svinīgā atklāšana plānots, ka notiks 9. janvārī.
Sociālo mediju platformā “X” sieviete ar segvārdu @V_Voody bijusi uz atjaunoto vietu, taču apmeklējums radījis jautājumus.
Sieviete raksta: “Šodien izdevās izstaigāt jauno Mūkusalas promenādi. Vietām forši, vietām ne visai. Un tad mistērija – kam domāti šie ūdens trijstūra baseini?”
Šodien izdevās izstaigāt jauno.Mūkusalas promenādi. Vietām forši, vietām ne visai.
Un tad mistērija – kam domāti šie ūdens trijstūra baseini? pic.twitter.com/LgT5cLX5X2— Voody (@V_Voody) December 24, 2025
Fotogrāfija, kas pievienota, tiešām rada jautājumu, vai šīs vietas plānotas kā dekori, vai tām ir kāda praktiska nozīme.
Arī Ilze atzīst, ka izskatās bīstami un jautā, cik augstas ir tās malas? Un vai, ja kāds iekrīt, vai varēs vispār izrāpties ārā?
Sievietei ar segvārdu @floksis1 rodas precizējoši jautājumi – vai tie trijstūra baseini ir atdalīti no upes? “Tad drīz pārvērtīsies par miskasti, un tur pat nav nekādas apmalītes. Dīvaini gan,” secina lietotāja.
Lietotāji dalās savos minējumos:
Arhitekts zīmējot nošķaudījās un sanāca māksla😀
— Mareks Geistarts🇺🇦 (@MareksGeistarts) December 24, 2025
Mans skaidrojums- ledus kluču lamatas, lai plu gadījumā šeit koncentrējas ledus kalns un aizsargā mūsu stikla piramīdu ar grāmatām. Es priecājos, galveno risku šādi mazina.
— Gunars Rodins (@uwix_lv2) December 25, 2025
Daugavas ūdens plūdmaiņu buferis, kas kompensē spiedienu uz izvirzījumu.
— Krišjānis Ratiniks (@Velomens) December 24, 2025
kaut kur taču jāčurā cilvēkiem
bet jautri būs, ja tos baseinus būs kādam jātīra, jo īpaši, kad papildus tiks savilkti ‘demogrāfijas un kultūras bagātinātāji’ no āfrias un indijas
— Es Pats🇱🇻 (@Tas_es_Pats) December 25, 2025
publiskā vanna
— samanta tuna (@samantatuna) December 24, 2025
Lietusūdens savākšanai un novadīšanai
— Rendijs (@rendijsl) December 25, 2025
Ko saka mākslīgais intelekts?
Tā kā šobrīd ir Ziemassvētku brīvdienas, speciālista komentāru iegūt nav iespējams, tāpēc nolēmām pajautāt mākslīgajam intelektam, ko viņš domā – vai šie trijstūri ir dekoratīvi, vai tiem ir kāds praktisks pielietojums.
Lūk, arī saņemtā atbilde…
Pēc attēla izskatās, ka tie trijstūrveida “izgriezumi” promenādes malā nav dekoratīvi, bet gan funkcionāli inženiertehniski risinājumi. Ir vairākas ļoti ticamas versijas (un tās var arī kombinēties):
1. Lietusūdens un palu novadīšana. Šādi trijstūrveida atvērumi bieži tiek veidoti kā kontrolētas noteces vietas, lai:
- lietusgāžu vai palu laikā ūdens varētu droši aizplūst;
- nesabojātu promenādes segumu;
- neradītu spiedienu uz krasta stiprinājumiem.
2. Aizsardzība pret ledus un viļņu ietekmi. Trijstūra forma:
- labāk izkliedē ledus spiedienu pavasarī;
- samazina viļņu triecienu koncentrāciju vienā punktā;
- ir stabilāka par taisnstūra izgriezumu.
3. Krasta stiprinājuma konstrukcijas daļa. Tie var būt paredzēti, lai:
- samazinātu hidrostatisko spiedienu aiz krasta sienas;
- novērstu ūdens uzkrāšanos aiz betona konstrukcijām;
- paildzinātu visas promenādes mūžu.
Kas paveikts?
Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi, kurā patīkami uzturēties gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.
Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā.
Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi.
Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.
Paralēli veikta inženierkomunikāciju – ūdensapgādes, kanalizācijas tīklu, lietusūdens novadīšanas sistēmu, vājstrāvas tīklu, ielu apgaismojuma – pārbūve.
Viens no projekta uzdevumiem bija saglabāt pilsētas vēsturisko un unikālo arhitektūru, tāpēc promenādes izbūvē maksimāli izmantoti vēsturiskie krastmalas apdares materiāli un elementi, tostarp atjaunotas vēsturiskās margas, skaidro pašvaldībā.
Visā promenādes garumā ierīkots energoefektīvs apgaismojums.
Starp Akmens un Dzelzceļa tiltu, iepretim Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, izbūvēts jauns 1950 kvadrātmetru liels dzelzsbetona skatu laukums ar granīta un betona plākšņu segumu.
Tas veidots kā dažādu līmeņu pakāpienveida platforma ar pakāpienos iestrādātu dizaina apgaismojumu, sēdvietām un iespēju īslaicīgi pietauvoties arī kuģošanas līdzekļiem un laivām.
Skatu laukuma forma ir īpaša gan izmērā, gan veidolā – tā simbolizē Gaismas pils atspulgu Daugavas ūdenī.
Šāds objekts Daugavas akvatorijā izbūvēts pirmo reizi, un tā realizācijā izmantoti vairāki Rīgas pilsētvides būvniecībā līdz šim neizmantoti risinājumi.
Skatu platforma ir vairāk nekā 2000 kvadrātmetru liela dzelzsbetona pakāpienveida konstrukcija, kas izbūvēta uz Daugavas gultnē iedzītiem 132 cauruļpāļiem.
Šāds pāļu risinājums nodrošina konstrukcijas stabilitāti un ilgmūžību upes mainīgajos hidroloģiskajos apstākļos. Platformas pakāpienos integrēti dizaina gaismekļi, kas vienlaikus pilda gan funkcionālu, gan estētisku lomu, veidojot izgaismotu publisko telpu arī diennakts tumšajā laikā.
Promenādē izbūvēts jauns divvirzienu veloceļš, kas savienosies ar veloceļu Centrs-Ziepniekkalns, kurš savukārt savienosies ar veloceļu Rīga-Ķekava. Pie atpūtas zonām un intensīvajiem gājēju plūsmas mezgliem izvietotas velonovietnes.
Promenādes teritorijā iestādīti 68 jauni koki un teju 1000 dažādu krūmu, kā arī uzstādīti dažādi labiekārtojuma elementi. Soliņu sēdvirsmām izmantots dabīgs materiāls – lineļļā piesūcināts koks, un visā promenādes garumā izvietotas atkritumu urnas.
Promenādes posms 140 metru garumā starp Dzelzceļa tiltu un Kīleveina grāvja ieteku Daugavā saistībā ar “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras projekta risinājumiem netika realizēts, un šo posmu ir plānots pārbūvēt vienlaicīgi ar divu tiltu pār Kīleveina grāvi atjaunošanu.
Lai nodrošinātu vides pieejamības prasības, pašlaik šajā posmā izveidots pagaidu risinājums – panduss, ko varēs izmantot gan gājēji, gan velobraucēji.
Lai veicinātu kuģošanu Daugavā, promenādē izbūvētas četras īslaicīgas apstāšanās piestātnes mazizmēra ūdenstransportam.
Trīs no tām ir Daugavā izvietoti peldoši pontoni, kuru augstums mainās atkarībā no ūdens līmeņa, bet ceturtā ierīkota pie galvenā skatu laukuma.
Pontonu konstrukcijas izveidotas tā, lai tās izturētu gan spēcīgu vēju un ūdens līmeņa svārstības, gan ledus kustību Daugavā. Katrā piestātnē var pietauvoties mazizmēra laivas un ir nodrošināts elektrības pieslēgums. Piestātnes būs pieejamas visu gadu.
No promenādes un piestātnēm lēkt ūdenī nedrīkst, taču drošības nolūkos visā promenādes garumā ierīkotas 52 spilgti dzeltenas glābšanas trepes, kā arī pieejami 13 glābšanas riņķi, kas nepieciešamības gadījumā nodrošina iespēju nokļūt krastā.
Promenādē netālu no Mūkusalas rotācijas apļa izbūvēts aktīvās atpūtas laukums skrituļslidotājiem. Pie Akmens tilta, netālu no skatu laukuma, izbūvēts jauns bērnu rotaļu laukums, bet AB dambja pusē izveidots vingrošanas laukums.
Promenādē izbūvētas trīs dzeramā ūdens uzpildes stacijas. Apmeklētāju ērtībām gan pie Mūkusalas apļa, gan posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu uzstādīta publiskā tualete ar pašattīrīšanās sistēmu.
Apmeklētājiem, kuri uz promenādi dosies ar automašīnu, Mūkusalas ielas malā izbūvētas paralēlās stāvvietas īslaicīgai transportlīdzekļu novietošanai, kā arī pārbūvēts stāvlaukums pie Akmeņu ielas, kurā vienlaikus varēs novietot vairāk nekā 30 automašīnas, un trīs vietas paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
