“Mūs sagaida ļoti grūti mēneši un pat gadi!” Eiropas Savienības komisārs prognozē smagu krīzi 0
Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Dens Jērgensens ekskluzīvā intervijā Euronews brīdinājis, ka pat tad, ja konflikts Tuvajos Austrumos tiktu atrisināts, enerģijas cenas vēl vairākus gadus neatgriezīsies pirmskara līmenī.
Pēc ilgi gaidītā pasākumu kopuma prezentācijas, kura mērķis ir mazināt Irānas kara finansiālo ietekmi Eiropā, Jērgensens atklāti raksturoja situācijas nopietnību un tās ietekmi uz iedzīvotāju maciņiem. “Mēs šobrīd atrodamies ļoti smagas krīzes vidū,” viņš sacīja Euronews, uzstājoties kopā ar izpildvietnieci tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas pārejas jautājumos Teresu Riberu.
“Man jābūt pavisam atklātam — mūs sagaida ļoti grūti mēneši un pat gadi, jo pat tad, ja miers iestātos jau rīt, piemēram, gāzes infrastruktūras atjaunošana Katarā var prasīt vairākus gadus,” viņš norādīja, piebilstot: “Cenas vairs nestabilizēsies tajā līmenī, kāds bija pirms šīs krīzes.”
Divu mēnešu satricinājumi Tuvajos Austrumos Eiropai radījuši papildu enerģijas izmaksas 24 miljardu eiro apmērā jeb aptuveni 5 miljonus eiro dienā, liecina Eiropas Komisijas dati.
Lai mazinātu šo slogu, Eiropas Komisija trešdien paziņoja par iniciatīvu kopumu, kura mērķis ir atbalstīt iedzīvotājus, uzņēmumus un dažādas nozares. Komisija aicina dalībvalstis ieviest enerģijas kuponus, ienākumu atbalstu un sociālos tarifus, lai palīdzētu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem šīs, par smagāko pasaules enerģētikas krīzi dēvētās, situācijas laikā.
Priekšlikumā gan nav iekļauti obligāti pasākumi, piemēram, vienas dienas attālinātā darba ieviešana vai nodokļi virspeļņai — ārkārtas peļņai, ko uzņēmumi gūst neparedzētu apstākļu dēļ.
“Virspeļņas nodoklis noteikti ir instruments, ko dalībvalstis var izvēlēties ieviest nacionālā līmenī, un, ja tās to darīs, mēs palīdzēsim ar konsultācijām, balstoties gan uz labajiem, gan sliktajiem piemēriem no 2022. gada,” sacīja Jērgensens.
ES 90 miljardu eiro aizdevums Ukrainai tuvojas īstenošanai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka kara skartajā valstī salabots “Družba” naftas vads un tas drīzumā varētu atsākt darbību.
Šis paziņojums izbeidza vairākus mēnešus ilgušās diskusijas starp aizejošo Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu un ES līderiem par 90 miljardu eiro lielo finansiālo atbalstu Ukrainai.
Orbāns vairākkārt bija bloķējis līdzekļu piešķiršanu, norādot, ka bojātā enerģētikas infrastruktūra politisku iemeslu dēļ liedz piegādāt Krievijas naftu caur Ukrainu.
Komisārs Jērgensens intervijā Euronews raidījumā Europe Today pauda cerību, ka situācija tiks atrisināta “pēc iespējas drīzāk”, lai Ukraina varētu turpināt aizstāvēties pret Krievijas agresiju, kas jau ieilgusi piekto gadu.
“No savas atbildības jomas varu teikt, ka darbs ar Ukrainu, palīdzot atjaunot enerģētikas sektoru, ir sirdi plosošs, jo Krievija brutāli bombardē Ukrainas enerģētikas infrastruktūru,” viņš sacīja.
“Viņi [ukraiņi] to piedzīvoja visā ļoti aukstajā ziemā — cilvēki sala, palika bez elektrības, un, protams, šīs infrastruktūras atjaunošana ir ārkārtīgi dārgs process.”
