“Par ko čīkstam? Strādāt vajag!” Parastam cilvēkam 2833 eiro liela pensija? Valsts formula rāda – visai reāli! 0
Skaļi virsraksti par to, ka pensiju nebūs, labi vāc klikšķus, bet reti kad piedāvā reālu risinājumu. Sociālajos tīklos cilvēki arvien biežāk dalās šaubās par nodokļu maksāšanas jēgu, taču bieži aizmirst vai negrib ticēt tam, ka tieši šodienas iemaksas dažādos pensiju uzkrājuma līmeņos veido mūsu nākotnes kapitālu.
Galu galā mēs nonākam pie vienas fundamentālas patiesības: ja gribam valsts aizsardzību un stabilitāti vecumdienās, nodokļu maksāšana nav izvēle, bet gan nepieciešamība. To apliecina kāda tiešām ugunīga diskusija soctīklos, kurā viedoklis ir visām “frontēm” par visām augstāk minētajām tēmām.
Lūk, ieskats komentāros!
“Man pazīstams pirms pāris mēnešiem pensijā aizgāja, no nostrādātiem 40 gadiem pensijā 500 (nepilni) – tā kā, šīs prognozes,kaķiem.” Atbildes komentāri uz šo ir šādi: “Laikam daudz maksāja nodokļus. Stāžs neko neizsaka!”
“Ja salīdzina, pirms ~25 gadiem vidējā alga bija ap 300€, šodien ~1500€. Uz papīra 5x vairāk, bet inflācija pa šo laiku arī ir kāpusi vairākas reizes. Reāli 300€ toreiz ir ap 700–900€ šodienas naudā, tātad dzīves līmenis ir audzis, bet ne tik dramatiski, kā izskatās ciparos. Tieši tas pats princips attiecas uz pensijām, 2833€ šodien izklausās liela summa, bet pēc 25 gadiem inflācijas dēļ tās pirktspēja būs apmēram kā 1400–1600€ šodien.”
Uz šo aprēķinu komentētājs uzdod pretjautājumu: “Kāpēc tu domā, ka inflācija bus tik vienmērīga kā laika posmā, ar kuru veici salīdzinājumu? Es pats domāju, ka inflācija noteikti būs lielāka.”
“Aga, un tas viss Jums būs pēc 75 gadu sasniegšanas. Veiksmi nodzīvot, jo valsts turpmākos max 2 gados pensijas līmeni pacels līdz 75 gadiem. Aleluja. Lepojies ar to!”
“Otrā līmeņa naudu pēc tuvākajiem 25 gadiem mēs neredzēsim. Labi, ja viņa vispār būs. Otro līmenī savāks. To jau tagad dara banķieri!”
“Tas, ka pensijas būs, ir skaidrs. Ir izdevīgi teikt, ka nebūs, lai attaisnotu populistiskus priekšnesumus pirms vēlēšanām. Esmu ievērojusi, ka par pensiju sistēmu sūdzas parasti tādi cilvēki, kuri nodokļus nemaksā, vai maksā periodiski. Nu, protams, ir arī tie, kas PSRS laikā izskoloti par kapitālisma nākotnes pesimistiem, bet kaut kā tomēr no tā kapitālusma dzīvo. Jebkurā gadījumā ir jābūt mazliet gudram, mazliet aprēķinātājam un vienmēr ar kaut kādu plānu B. Bet kopumā nedrīkst arī aizmirst baudīt dzīvi, jo tā ir īsa.”
“Ja man būtu pelmeņi! Lai būtu 40 gadu darba stāžs, jums vēl jānostrādā vismaz 23 gadi. Dzīve veic visādas virāžas, bet lai jums izdodas. Par koeficientiem ko valsts piemēro pensiju aprēkinos, neko nezināt. Tos mēdz izmantot pēc vajadzības. Ceru, ka jūsu vecāki saņem/saņems pieklājīgu pensiju. Galvenais, ka pensiju vecumu nepacels. Veiksmi mums visiem, kas ir strādājuši un maksājuši nodokļus, kā arī tiem, kas atjaunojuši šo valsti no 90. gadiem līdz mūsdienām, bet kādu apstākļu dēļ, viņu pensijas ir neadekvāti mazas.”
“Kas tieši maksās tās prognozētās pensijas? Ar pašreizējiem demogrāfijas rādītājiem?”
“Atskaiti 25,5% no 1833, un no palikušās summas atskaiti inflācijas zaudējumus gadā (aptuveni 3% gadā, labākajā gadījumā), tad uzzināsi savu nākotnes pirktspēju ar to kas paliks pāri..”
“Nāksies tev aplauzties ja pricājies ka pec 20 gadiem saņemsi 2800,varēsi nopirkt 200 litrus degvielas par šo naudu.”
“Reāls stāsts. Bijušai kolēģei nu jau 90+. Viņai bija kādi 80 un strādāja. Aizejot pensijā secināja, ka galus nevar savilkt kopā. Viņai sanāca 50 gadu stāžs, bet lielāko daļu saņēma minimālo un pārējo aploksnē. Viņai vispār noveicās ar to, ka kāds darbā ņēma. Tā līdz 85 novilka. Tad nu tagad kaut kā dzīvojot.”
LM rosina no 2027. gada sākt bāzes pensijas ieviešanu senioriem no 85 gadu vecuma
Labklājības ministrija (LM) publiskajai apspriešanai nodevusi informatīvo ziņojumu par bāzes pensijas attīstības iecerēm, kas paredz no 2027. gada sākt pakāpeniski palielināt piemaksu pie vecuma pensijas un ieviest jaunu piemaksu par apdrošināšanas stāžu no 1996. gada.
Ziņojumā pausts, ka piemaksas pie vecuma pensijas pilnveidošana, paaugstinot piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada beigām un nosakot piemaksu arī par stāžu no 1996. gada, būtu solis tā dēvētās bāzes pensijas virzienā. LM vērtējumā tas nodrošinātu taisnīgāku attieksmi pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem neatkarīgi no laika, kad viņiem piešķirta pensija.
Ministrija piedāvā ar 2027. gada 1. janvāri Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuri sasnieguši 85 gadu vecumu, par 0,50 eiro palielināt piemaksas viena stāža gada vērtību par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim, kā arī ieviest jaunu piemaksu par stāžu no 1996. gada 1. janvāra.
Pēc tam personu loku paredzēts paplašināt ik pēc trim gadiem pa piecu gadu vecuma kohortām, proti, no 2030. gada līdz 80 gadu vecumam, no 2033. gada līdz 75 gadu vecumam, no 2036. gada līdz 70 gadu vecumam, bet no 2039. gada – līdz 65 gadu vecumam.
LM šādu pieeju piedāvā sākt ar vecākajiem senioriem, jo pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem viszemākās pensijas 2026. gada februārī bija tieši personām vecumā no 85 gadiem.
Ziņojumā arī norādīts, ka vēl piemaksa nav piešķirta 22% vecuma pensiju saņēmēju, proti, cilvēkiem, kuriem vecuma pensija piešķirta no 2021. līdz 2026. gadam un kuriem ir apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gada beigām. Šīm personām piemaksu paredzēts piešķirt 2027. un 2028. gadā.
Lai neradītu pārmērīgu finansiālu slogu uz valsts pamatbudžetu, piemaksas apmēra palielināšana par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim un jaunas piemaksas ieviešanu par stāžu pēc 1996. gada 1. janvāra būtu jāuzsāk pakāpeniski.
Saskaņā ar LM aplēsēm papildu izdevumi no valsts pamatbudžeta 2027. gadā šim risinājumam būtu 13,4 miljoni eiro, 2030. gadā – 34,8 miljoni eiro, bet 2039. gadā, kad pasākums attiektos uz visiem vecuma pensijas saņēmējiem no 65 gadu vecuma, tie sasniegtu 400,1 miljonu eiro.
Ziņojumā teikts, ka 2027. gadā šie izdevumi veidotu 0,03% no iekšzemes kopprodukta, bet 2051. gadā – 0,9% no iekšzemes kopprodukta.
Ieceres īstenošanai būtu nepieciešami grozījumi likumā “Par valsts pensijām” un vēl vairākos ar izdienas pensijām un sociālo apdrošināšanu saistītos likumos.
LM ziņojumā norāda, ka Latvijas pensiju sistēmas galvenais izaicinājums patlaban ir ne tikai finanšu, bet arī sociālā ilgtspēja, jo pensiju apmēri un to atvietojums atpaliek no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Savienības valstu vidējā līmeņa. Darba ņēmēju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā turpina sarukt zemās dzimstības un emigrācijas dēļ, sabiedrība noveco un pieaug pensijā pavadāmo dzīves gadu skaits, tādēļ arvien mazākam skaitam strādājošo nākotnē būs jāuztur arvien lielāks pensionāru skaits.
Pēc ministrijas paustā, tas ilgtermiņā ietekmēs arī pensiju apmēru, kam ir tendence samazināties, savukārt otrā un trešā pensiju līmeņa uzkrājumi, lai arī mazina demogrāfijas ietekmi, ir pakļauti finanšu riskiem.
Tādēļ LM rosina lemt par papildu atbalstu pensijas vecuma iedzīvotājiem, kas nebūtu tieši atkarīgs no demogrāfiskajiem rādītājiem vai ekonomikas attīstības cikliem, bet vienlaikus saglabātu taisnīgumu un motivāciju pilnvērtīgi piedalīties sociālās apdrošināšanas sistēmā. Piemaksas pilnveidošana būtu iespēja virzībai uz “bāzes” pensiju, kas nodrošinātu taisnīgumu pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem, neatkarīgi no laika, kad piešķirta pensija. Piemaksas piešķiršana pie visām vecuma pensijām un tās apmēra noteikšana atbilstoši personas kopējam individuālajam apdrošināšanas stāžam būtu taisnīga pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem, norāda LM.
Šobrīd pastāv divi piemaksas apmēri, kas atkarīgi no pensijas piešķiršanas gada. Pensijai, kas piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim, piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ir 2,58 eiro. Savukārt pensijai, kas piešķirta no 1997. gada 1. janvāra, piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ir 1,72 eiro. Piemaksas apmērs tiek katru gadu oktobrī indeksēts, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.
Pēc LM apkopotajiem datiem, šī gada februārī vidējais piešķirtais vecuma pensijas apmērs bija 640,67 eiro, bet kopā ar piemaksu – 679,21 eiro. Lielākās pensijas bija vecuma grupā līdz 69 gadiem, kur vidējais piešķirtais pensijas apmērs bija 698,85 eiro, bet ar piemaksu – 708,32 eiro. Savukārt viszemākās pensijas bija senioriem no 85 gadu vecuma, kuriem vidējais piešķirtais pensijas apmērs bija 503,71 eiro, bet ar piemaksu – 586,31 eiro.
LM piemaksu pilnveidošanas piedāvājums prezentēts un pērn atbalstīts labklājības ministra izveidotajā Senioru lietu padomē, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Ziņojuma publiskā apspriešana ilgs līdz 5. maijam.
