“Ir pienācis diabēta pacientu laiks!” Abu Meri sola reformas, īsākas rindas un vienotu digitālo pierakstu sistēmu
0
Veselības aprūpes problēmu risināšana ir aktuāla nepārtraukti, un šobrīd Latvijā katram no savas puses visdrīzāk ir kāda sūdzība vai sāpīgs jautājums, uz kuru viņš vēlas saņemt atbildi.
Kāds nesaprot, kas notiek ar slimnīcu reformām, un uztraucas, vai viņa pilsētā drīz varētu slēgt vienīgo slimnīcu, cits dusmojas par garajām rindām pie ārsta, vēl kāds seko līdzi 1. tipa diabēta pacientu skaļajiem saukļiem pie Saeimas. Aicinājām uz sarunu veselības ministru Hosamu Abu Meri, lai noskaidrotu, kādi ir šī brīža karstākie darbi, kas varētu iepriecināt Latvijas iedzīvotājus, un galu galā — uz kurieni vispār virzās veselības aprūpe valstī.
Veselības ministrija šobrīd strādā pie trim lieliem darbiem — pirmkārt, viņi mēģina sakārtot slimnīcu tīklu, stacionāro ārstu un NMPD darbinieku nodrošināšanu arī nedēļas nogalēs; otrkārt, cenšas līdz rudenim nodrošināt visus tehniskos līdzekļus, lai izdotos pacientiem prezentēt vienotu digitālo pierakstu sistēmu, kas, cerams, samazinātu garo rindu jautājumu; treškārt, tiek iezīmēts jau nākamā gada budžets, lai saprastu, vai daļu jautājumu, piemēram, par slimnīcu budžetiem vai kompensējamiem medikamentiem, iespējams atrisināt vēl šogad.
“Mēs strādājam pie tā, lai no 1. jūlija pacientiem, kuri aptiekā iepērkas vērtībā virs 10 eiro, nebūtu jāmaksā šie 75 centi.
Tāpat meklējam iespējas šo maksājumu atcelt cilvēkiem ar 1. grupas invaliditāti un maznodrošinātajiem. Tāpat risinām māsu, māsu palīgu un citu vidējā personāla atalgojuma jautājumu šķetināšanu, protams, arī šo profesiju pārstāvju piesaisti. Tāpat meklējam risinājumus, lai nodrošinātu ātrāku masalu otrās devas vakcinācijas aptveri, cenšamies reorganizēt zobārstniecības jautājumu, lai bērni ātrāk tiktu pie ārsta — būtībā darbu ir daudz!” ministrs norāda.
Veselības nozares budžets 2026. gadā ir 1,97 miljardi eiro, papildus veselībai piešķirti 42,7 miljoni eiro. Šī summa palīdzējusi atbalstīt ģimenes ārstu pieejamību reģionos, vairāk ieguldīt ģimenes budžetā, rūpējoties par ārstu pieejamību tieši jaunajām māmiņām un bērniem, kā arī sākt medikamentu rezervju iepirkšanu, lai iedzīvotāji dažādu apstākļu dēļ valstī nepaliktu bez nepieciešamajām zālēm.
Budžeta jautājumos noteikti svarīgs ir arī iedzīvotāju skaits un tas, cik tad katram latvietim nauda tiek atvēlēta, bet — vai ne mazums latviešu strādā ārzemēs, vai arī viņi ir iekļauti Latvijas veselības budžetā?
Abu Meri skaidro, ka budžets tiek rēķināts pēc visiem Latvijas pilsoņiem un, protams, tai skaitā arī Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā un maksā šeit nodokļus. “Mums ir arī latvieši, kuri dzīvo un strādā ārzemēs, bet viņi vēl joprojām ir deklarēti Latvijā un nereti arī brauc uz šejieni ārstēties. Veselības ministrija piedāvāja Saeimā priekšlikumu par veselības aprūpes modeļa maiņu, kas palīdzētu sakārtot jautājumus tieši par to cilvēku aprūpi, kuri vasarā brauc uz Latviju ārstēties, bet šeit ikdienā nedzīvo un maksā nodokļus ārzemēs.
Šie jautājumi šobrīd ir Saeimā un tiks skatīti, jo jebkurā Eiropas Savienības valstī veselības aprūpes sistēma maksā par tiem cilvēkiem, kuri konkrētajā valstī dzīvo un maksā nodokļus. Ja cilvēkam ārzemēs nepieciešama medicīniska palīdzība, viņš to, piemēram, Francijā saņem, bet pēc tam šī valsts sūta medicīnisko rēķinu uz Latviju, un šādi no veselības budžeta katru gadu apmēram 20 miljoni tiek tērēti tieši palīdzības apmaksāšanai par procedūrām, kas veiktas ārzemēs,” Abu Meri norāda.
Garo rindu jautājums ir sāpīgs visiem, un ne reizi vien esam LA.LV publicējuši pacientu pieredzes stāstus — viens no tiem reiz ieminējās, ka rindas varbūt būtu īsākas, ja mums, tāpat kā vairākās citās ES valstīs, par neatnākšanu uz vizīti būtu jāmaksā soda nauda. Veselības ministrs gan ir skeptisks un paskaidro, kādēļ šobrīd pie mums šādu sistēmu nevar ieviest.
“Latvijā šāda sistēma varētu strādāt tikai tad, kad mēs pilnībā sakārtosim vienotu digitālo pierakstu sistēmu, jo šobrīd tās rindas veidojas mākslīgi arī tādēļ, ka cilvēks cenšas darīt visu, ko spēj, lai pierakstītos pie ārsta
pēc iespējas ātrāk, tādēļ veic pierakstu piecās vietās, kaut kur varbūt aizmirst atteikt vizīti, bet, kamēr mums nav vienotas sistēmas, tam grūti izsekot, un no pacienta nevaram prasīt to, ko no savas puses nespējam izkontrolēt un atvieglot,” ministrs skaidro.
Jaunākie pētījumi liecina, ka “spoku pacienti” valsts slimnīcās ir apmēram 10 %, poliklīnikās — apmēram 15 %.
Pēdējos mēnešos visskaļākā pacientu grupa ir bijuši 1. tipa diabēta pacienti, kuri pieprasa glikozes sensoru un sūkņu atmaksāšanu no valsts budžeta. “Man kā veselības ministram un ārstam gribētos, lai visiem pacientiem — diabēta, onkoloģijas, sirds un asinsvadu, sarkoidozes, demences un visu pārējo slimību — būtu vienādas iespējas saņemt palīdzību, bet mums vienmēr ir izaicinājumi budžetā.
Diabēta pacienti līdz šim visu laiku nebija prioritāte — viņi palika aiz līnijas, jo pēdējos piecos gados daudz ieguldījām onkoloģijas pacientu ārstēšanā. Nav jau tā, ka nekas nav darīts — pērn sensorus sākām apmaksāt līdz 18 gadu vecumam, arī grūtniecēm tie ir bez maksas. Šobrīd ir beidzot pienācis diabēta pacientu laiks.
Ar pārstāvjiem jau esam runājuši, ka, ja nespējam uzreiz apmaksāt sensorus visiem, tad, iespējams, to varēsim kādām prioritārām grupām, iespējams, daļēji visiem apmaksāt, iespējams, iekļaut šos sensorus sarakstā, lai pavasarī no VID varētu saņemt nodokļu atmaksas — ir dažādi modeļi, kā mazināt nevienlīdzības sajūtu pacientu vidū.
Iespējams, ka kādiem akūtiem pacientiem varētu apmaksāt šos sensorus jau šogad vasaras beigās, arī valsts prezidents ir ļoti iestājies par šo jautājumu!
Tā kā tika lemts novirzīt 5 % no IKP budžeta drošībai, nauda tika atņemta arī veselībai, bet es uzskatu, ka ir jānodrošina cilvēkiem pienācīga veselības aprūpe, jo arī tā ir drošība, tā ir mūsu demogrāfija un dzīves kvalitāte!”
