Publicitātes foto

Nākotne izšķiras jau baletskolā. Saruna ar pedagoģi Regīnu Kaupužu 0

Simtgadi līdz ar Latvijas valsti svinējušas un vēl svinēs arī vairākas mākslas jomas un kultūras institūcijas, un nu gadsimta svētkus piesaka arī mūsu baleta mākslinieki.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā
Mājas
FOTO. “Īpašnieks izīrē saulainu dzīvokli!” Rīgā var atrast īres dzīvokļus zem 200 eiro mēnesī, bet… 1
TV24
Vitenbergs: Baumu līmenī ik pa brīdim izskan, ka parlamentārā sekretāre ir “nokodusi” ministri
Lasīt citas ziņas

Nākamnedēļ, 19. martā, koncertā “Lieliskais baleta gadsimts” Latvijas Nacionālajā operā (LNO) tā rīkotāji vēlas savienot trīs dimensijas – pagātni jeb mūsu spožāko baletmeistaru horeogrāfijas, nākotni – tās izdejos Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV) talantīgie audzēkņi kopā ar LNO baleta solistiem, un telpisko horizontāli, aicinot ciemos arī kaimiņus – Tallinas baleta skolas un Lietuvas Nacionālās M. K. Čurļoņa mākslu skolas talantus.

“Spēcīgā klasikas skola ir mūsu baleta pamats un saknes, kas veido mūsu nacionālā baleta seju un ļauj mūsu audzēkņiem konkurēt arī pasaulē,” uzsver viena no koncerta veidotājām, baleta pedagoģe Regīna Kaupuža.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr ar tradīcijas uzturēšanu mūsdienās vien ir par maz – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV) vadītāja Agnese Andersone norāda – šobrīd jāatjauno dzīva interese par tik sarežģīto, klasisko baleta mākslu jauniešos, īpaši zēnos. Turklāt ne visiem baletskolas absolventiem garantēta vieta uz operas skatuves, tāpēc jau vidusskolas līmenī tiek domāts par iespēju īstenot talantu ārpus klasikas nepielūdzamā standarta.

Gan tehnika, gan atbilstība “standartiem”

“Vienā vakarā gluži kā mākslas filmā mūs gaida unikāls, bagātīgs ceļojums cauri mūsu baleta gadsimtam,” tā gaidāmo baleta simtgades koncertu raksturo idejas autore Regīna Kaupuža.

20. gadsimta vecmeistaru – Osvalda Lēmaņa, Helēnas Tangijevas-Birznieces, Jevgeņija Čangas, Aleksandra Lemberga un citu – atjaunotās horeogrāfijas jaunāku skatītāju ievedīs nezināmās, aizraujošās baleta vēstures lappusēs, bet pieredzējušiem baleta mīļotājiem atgādinās par Rīgas baleta spožumu. Pilnai simtgades ainai līdzās likts arī jauno, mūsdienīgi domājošo horeogrāfu – Elzas Leimanes, Raimonda Martinova, Milanas Komarovas un Antona Freimaņa – veikums. Koncertuzveduma odziņa – plecu pie pleca dejos 130 esošie un topošie baleta mākslinieki, Rīgas horeogrāfijas vidusskolas audzēkņi, kā arī topošie dejotāji no Lietuvas un Igaunijas.

“Izglītošanās un sadarbība ir divi būtiski slāņi, kas papildina koncerta pozitīvo, enerģētisko vēstījumu,” priecājas R. Kaupuža.

Baletskolas audzēkņu dalība LNO izrādēs gan nav nekas neparasts – “Riekstkodī”, “Trīs musketieros” un citās izrādēs topošajiem baletdejotājiem ir iespēja izmēģināt lielo skatuvi, un viņi var arī parādīt savus spēkus nākotnes darba devējiem, jo ne visi baletskolas absolventi automātiski nokļūst Latvijas Nacionālā baleta (LNB) trupā.

Reklāma
Reklāma

LNB mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis stāsta, ka viens no dejotāju atlases filtriem ir Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas izlaiduma eksāmeni, tomēr jau iepriekš audzēkņu sniegums tiek vērtēts arī izrādēs, kordebaletā.

“Pieņemam visus, kas atbilst mūsu profesionālajam līmenim. Ļoti spēcīgas ir pēdējo gadu izlaidumu meitenes, prieks par jauno solistu Kārli Cīruli – ārkārtīgi spilgts dejotājs. Tomēr jāņem vērā, ka balets ir ne tikai tehnisks, bet arī skaists. Un izšķiroša var būt ne vien tehniskā sagatavotība, bet arī atbilstība klasiska baleta izskata “standartam”.”

Izaicinājums – atjaunot profesijas prestižu

Talantu atsijāšana sākas jau skolas laikā, tāpēc lielāks audzēkņu skaits ļautu izaugt vairāk un spēcīgākiem talantiem. Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas vadītāja Agnese Andersone atzīst, ka interesi par baletdejotāja profesiju šobrīd varētu vēlēties lielāku.

Rīgas Horeogrāfijas vidusskola (kopš 2017. gada – Nacionālās Mākslu vidusskolas struktūrvienība) ir vienīgā profesionālā baleta skolā Latvijā – šobrīd tajā mācās 130 bērni un jaunieši.

Katru gadu skolu absolvē 10 – mazāk nekā puse no vidēji 25 mācības sākušajiem. Pārpalikušajiem piecpadsmit mācību pārtraukšanas iemesli ir dažādi: daļa bērnu, laikam ritot, saprot, ka ir nepietiekamas fizioloģiskās dotības – fiziskās prasības pret baletdejotāju ir ārkārtīgi augstas, ne katram izpildāmas.

Meitenes mēdz pamest dejošanu arī auguma izmaiņu dēļ. Neliels procents aiziet traumu dēļ. Daļa bērnu saprot, ka šī bijusi vecāku, ne pašu izvēle. RHV reflektantu skaits kopš 70. gadiem ir bijis ļoti viļņveidīgs, ziedu laiki bija sākumā, bet spēcīgi sāka kristies pēc 2000. gada.

“Šobrīd pēc liela krituma atkal ejam uz augšu. Ļoti gribētu sasniegt to pieprasījumu, kas bija 70. gados, kad profesijai bija liels prestižs un bērni rāvās mācīties šeit,” teic A. Andersone.

Iemesli nepietiekamai interesei par baletdejotāja profesiju ir vairāki.

Pirmkārt, darba tirgus piedāvājums kļuvis plašāks, daudz profesiju ir labāk apmaksātas, vilinošākas. Otrkārt, cilvēkus biedējot daudzi stereotipi, nereti – aplami mīti par baletu.

“Šķiet, daudzi joprojām domā, ka tā ir aristokrātu māksla, kas ne katram ir pa kabatai. Iespējams, tāpēc daudzi paliek savā kartupeļu vagā un pat neiedomājas, ka var iedot savam bērnam šādu iespēju. Citus biedē darba mūža īslaicība, taču mūsdienās baleta mākslinieki papildus apgūst jurista, menedžera un citas zinības, kas pēc 40 gadiem paver jaunas iespējas. Turklāt gūtā skatuves pieredze ir ar kvantitatīviem rādītājiem neizmērojama vērtība,” piebilst baletskolas vadītāja.

Zēnu trūkumu kompensē ārzemnieki

Lai gan meiteņu interese par baleta un dejas mākslu pie mums tradicionāli allaž bijusi spēcīgāka, jauno dejotāju puišu trūkums pēdējos gados jūtams pat vairāk nekā iepriekš – to atzīst gan LNB vadītājs, gan Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas vadība. RHV dejotāju kursā vidēji ir 80 procenti meiteņu, 20 procenti puišu, tiesa, jaunākās klasēs situācija mazliet mainījusies, katru gadu ir vismaz pieci zēni.

Puišu trūkumu Nacionālā baleta trupa kompensē, pieņemot ārzemniekus. “Trupā ir amerikānis, itālis, spānis, rumānis, jo nav pietiekami baletskolas absolventu,” atzīst A. Leimanis.

“Pasaulē ir ļoti liela dejotāju pārprodukcija, tāpēc aiz robežām puišus nav grūti atrast. Katru dienu saņemu četrus piecus e-pastus no meitenēm Eiropā, Amerikā, visvairāk – Japānā, viņas vēlas strādāt pie mums. Ārzemju dejotājus vilina mūsu repertuārs – tik plašs tas nav nekur pasaulē, tomēr priekšroka ir mūsu absolventiem.”

Arī RHV mācās ārzemnieki – aptuveni pieci procenti audzēkņu ir bērni no Krievijas, Itālijas, Lietuvas, interese esot arī no Austrālijas un Japānas. Tiesa, daļu viņu mācību maksas vidusskolas līmenī sedz no vecāku kabatas.

Risinājumu bērnu, īpaši zēnu, intereses radīšanai RHV vadītāja saredz skolas atpazīstamības veicināšanā.

“Mūždien esam bijuši ļoti pašpietiekami un domājuši, ka par mums visi zina, bet esam konstatējuši, ka nezina vis, īpaši tajās Latvijas vietās, kuras ir tālāk no Rīgas. Šobrīd īpaši vēlamies aicināt šos bērnus.”

Darba tirgus prasa paplašināt dejas izglītību

Pēc RHV beigšanas daļa absolventu papildina LNO kolektīvu. Citi izvēlas pedagoga ceļu. Ārzemju bērni, lielākā daļa no Krievijas, parasti aizbrauc atpakaļ uz Krieviju vai Eiropas baleta trupām meklēt darbu. Tikmēr Eiropas Savienība ir pavērusi iespēju meklēt darbu ne tikai Latvijā, ko jaunieši izmanto arvien biežāk.

Daļa absolventu nokļūst Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas programmā.

“Ne visi bērni, kuriem ir iespēja nokļūt LNO, to izvēlas, meklējot iespēju izpausties dejas mākslā arī citādi. Pasaulē un arī Latvijā jau sen profesionālā dejas māksla nav saistīta tikai ar klasisko baletu, turklāt visiem skolas beidzējiem nav nodrošinātas vietas Nacionālajā operā. Mūsu skolā mācās daudz fantastiski talantīgu bērnu, taču vidējā izglītībā paņem izcilākos, bet nereti “aiz svītras” paliek gudrie, talantīgie, foršie bērni, kuriem Dievs nav iedevis tik perfektas līnijas, lai viņš nokļūtu klasiskajā baletā. Ir nežēlīgi atvadīties no šiem bērniem. Turklāt ne visi bērni mūsdienās vēlas nokļūt klasiskajā baletā,” norāda RHV vadītāja.

Nākotnē skolas attīstību viņa saredz, dodot iespēju arī šiem bērniem un atverot laikmetīgās dejas programmu, turklāt piedāvājot to ne tikai skolas audzēkņiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem. Jau jūnijā RHV paredz uzņemt četrus audzēkņus vidusskolas posmā, lai gan esot sarežģīti to izdarīt, ja tas jāveic esošā budžeta ietvaros.

Viedokļi

Krista Štrausa (18), RHV 3. kursa audzēkne: “Ārkārtīgi priecājos, ka koncertā “Lieliskais baleta gadsimts” dejošu “pas de deux” no R. Drigo baleta “Parīzes Dievmātes katedrāle” kopā ar baleta vadošo solistu, profesionālu mākslinieku Kārli Cīruli. Klasiskais balets un iespēja strādāt Latvijas Nacionālajā baletā ir mans sapnis kopš bērnības. Lai gan esmu studējusi arī Mičiganā un Ņujorkā (ASV), mūsu baleta unikālais, klasiskais repertuārs man ir sirdij vistuvākais, kamēr Amerikā vairāk izplatīti modernā baleta veidi.”

Regīna Kaupuža, RHV pedagoģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente: “Atrast darbu baletdejotāja profesijā šobrīd nav viegli – Latvijā ir tikai viena nopietna, valstiska kompānija, kas var nodrošināt pastāvīgas darba vietas. Tomēr prieks, ka mūsu dejotāji ir patriotiski noskaņoti, paliek Latvijā un rod iespēju iegūt tālāku izglītību horeogrāfijā vai laikmetīgajā dejā, veido savas studijas.”

Aivars Leimanis, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs: “Mūsu baleta vidusskolas absolventi ir labi sagatavoti ne tikai Baltijas, bet plašākā pasaules kontekstā. Esmu bijis klāt konkursos Somijā, Zviedrijā – mūsu dejotāji gūst pirmās vietas, kamēr nesen pieredzēju, ka Zviedrijā no deviņām baletskolas beidzējām teātrim nebija derīga neviena.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.