No papīra līdz kosmosam: kā koksne kļūst par nākotnes materiālu 0
Kad runājam par koksni, lielākoties iedomājamies būvmateriālus, mēbeles vai papīru. Tomēr zinātnieki un uzņēmēji visā pasaulē arvien biežāk pierāda, ka koksne ir daudz vairāk nekā tradicionāla izejviela. No tās iespējams radīt inovatīvus iepakojuma materiālus, apģērbu, būvniecības produktus, biodegvielu un pat risinājumus medicīnai un kosmosa industrijai.
Koksnes potenciāls turpina augt, un Latvija šajā attīstībā ieņem nozīmīgu vietu.
No papīra līdz pasaules līmeņa inovācijām
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece Daniela Godiņa stāsta, ka celuloze joprojām ir viens no pazīstamākajiem produktiem, ko iegūst no koksnes. Taču tās izmantošanas iespējas sen vairs neaprobežojas tikai ar papīra ražošanu.
Institūtā izstrādāti dažādi iepakojuma materiāli, tostarp īpaši mitrumizturīgas olu kastītes, kas palīdz ilgāk saglabāt produktu kvalitāti.
Vēl viens piemērs ir videi draudzīgs iepakojums, kurā koksnes skaidas apvienotas ar sēņu micēliju. Šis pilnībā pārstrādājamais materiāls jau izpelnījies starptautisku atzinību un pasaules iepakojuma balvu.
“Šādus iepakojuma materiālus vajag ne tikai mums, bet visiem pasaulē,” uzsver Godiņa.
Koksne var palīdzēt arī medicīnā
Pētnieki saskata koksnes potenciālu arī medicīnas jomā.
Daniela Godiņa stāsta, ka institūtā tiek veikti pētījumi par iespēju no īpaši apstrādātas koksnes izgatavot kaulu implantus.
Šādi implanti nākotnē varētu kļūt par alternatīvu tradicionālajiem titāna implantiem, īpaši pacientiem, kuriem ir alerģiskas reakcijas pret metāliem.
Lai gan pētījumi vēl turpinās, rezultāti apliecina, ka koksnes izmantošanas iespējas kļūst arvien plašākas.
No apģērba veikalā līdz raķetēm kosmosā
Biedrības “Zaļās mājas” vadītājs Kristaps Ceplis norāda, ka mūsdienu mežsaimniecības mērķis ir izmantot visu koku bez atlikumiem.
No kvalitatīvākās koksnes top būvmateriāli, mēbeles un citas ilglietojuma preces. Savukārt zari, galotnes un mazākas dimensijas koksne kļūst par šķeldu, granulām, kokšķiedras plāksnēm vai izejvielu tālākai pārstrādei.
Tieši no celulozes tiek ražoti ne tikai papīra izstrādājumi, bet arī viskoze, liocels, bioplastmasa, celofāns, līmes un dažādi rūpniecības materiāli.
Daudzi nemaz nenojauš, ka arī daļa apģērbu, kas pieejami veikalu plauktos, ir radīti no koksnes pārstrādes produktiem.
Viens no pārsteidzošākajiem piemēriem ir Latvijas zinātnieku darbs poliuretāna tehnoloģiju attīstībā.
Kā stāsta Kristaps Ceplis, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta izstrādātās tehnoloģijas tiek izmantotas arī Eiropas kosmosa programmās.
“Tas ir interesanti – Latvijas koksnes ķīmijas institūts šajā poliuretāna jautājumā ir ļoti dziļi iegājis un viņu tehnoloģijas, tiesa šobrīd bez koksnes, ir kosmosā, jo viņi piedalās “Ariane 6” nesējraķetes projektā.”
Tas ir spilgts piemērs tam, kā zināšanas un pētniecība ļauj tradicionālām nozarēm radīt produktus ar ļoti augstu pievienoto vērtību.
Nākotnes mērķis: viens eiro mežā pārtop par vismaz 10 eiro ekonomikā
Kā no viena eiro radīt desmit? AS “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis uzskata, ka nākotnē galvenais uzdevums būs pēc iespējas vairāk palielināt pievienoto vērtību, ko rada katrs mežā iegūtais resurss.
Jau šobrīd viens darbinieks mežsaimniecībā nodrošina darbu vairākiem cilvēkiem kokapstrādē, mēbeļu rūpniecībā un saistītajās nozarēs.
Nākotnē šī ietekme var kļūt vēl lielāka.
“Jo vairāk mēs ekonomikā izmantosim bio materiālus, jo lielāks īpatsvars veidojas – viens eiro mežsaimniecībā, bet 10 vai 12 eiro veidosies tālākās vērtības ķēdēs,” skaidro viņš.
Tieši šeit slēpjas Latvijas iespēja – izmantot mežu ne tikai kā dabas bagātību, bet arī kā pamatu zinātnei, inovācijām un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai.
Visu filmu “Latvijas mežs – ilgtspējas sargs” skaties TV24 ēterā 14. jūnijā plkst. 15:03.
Tāpat Zemkopības ministrija sniedz iespēju filmu noskatīties arī tiešsaistē.
