Notiek arī kaut kas labs. Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn samazinājies līdz 21% 0
Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Tajā pašā laikā Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars pieaudzis no 17,9% no IKP 2023.gadā līdz 19,5% no IKP 2024.gadā, bet Lietuvā 2024.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2023.gada rādītājiem ir samazinājies par 1,7 procentpunktiem un veidoja 24,7% no IKP.
Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2024.gadā bija “aplokšņu algas”, kas Latvijā veido 50% no kopējās ēnu ekonomikas.
Savukārt cita komponente “neuzrādītie ieņēmumi” Latvijā 2024.gadā veidoja 23,6% no kopējās ēnu ekonomikas, bet “neuzrādīto darbinieku” komponente – 26,4%.
Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts jeb aplokšņu algas, 2024.gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2023.gadu samazinājās par 2,9 procentpunktiem un bija 20,7%.
Ienākumu jeb peļņas neuzrādīšanas jomā 2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, Latvijā bija vērojams pieaugums par 0,6 procentpunktiem – ienākumu neuzrādīšana pieauga no 14,6% līdz 15,2%.
Latvijā darbinieku neuzrādīšana 2024.gadā veidoja 10,9%, uzrādot samazinājumu par 0,8 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2023.gadu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka vispārējais kukuļdošanas līmenis jeb procents no ienākumiem, ko uzņēmumi maksā neoficiālos maksājumos, lai “nokārtotu lietas”, 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu Latvijā samazinājās par 0,7 procentpunktiem, veidojot 9,3%.
Latvijā 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu palielinājās vidējais procents no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, proti, no 7,5% līdz 7,8%.
Starp nozarēm augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām bija būvniecībā – 33,8%, kas ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2023.gadu. Ēnu ekonomikas īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pagājušajā gadā bija 26,2%, kamēr 2023.gadā šis rādītājs bija 27%, pakalpojumu sektorā – 23,6% (2023.gadā – 26,4%), ražošanā – 17,3% (2023.gadā – 18,9%), bet vairumtirdzniecībā saglabājies 13% apmērā jeb tāds pats kā 2023.gadā.
Skalā no viens līdz pieci Latvijā apmierinātība ar valsts nodokļu politiku ir pieaugusi no 2,6 2023.gadā līdz 2,65 2024.gadā.
Pērn nedaudz pieaugusi arī uzņēmēju apmierinātība ar biznesa regulējuma kvalitāti, proti, skalā no viens līdz pieci Latvijā tā ir augusi no 3,04 2023.gadā līdz 3,06 pērn.
Apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem vērtējumā skalā no viens līdz pieci Latvijā 2024.gadā ir samazinājusies līdz 2,52 (2023.gadā – 2,57).
Uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu skalā no viens līdz pieci pērn Latvijā pieaugusi līdz 3,6 (2023.gadā – 3,47).
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir Sauka un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām “aplokšņu” algām.
