“Nu, pastāstiet, kas ir tā mistiskā “dzīves kvalitāte”?” soctīklos izvēršas eksistenciāla diskusija 0
Kas nozīmē dzīves kvalitāte – vai tā ir finansiāla stabilitāte, iespēja pavadīt laiku ar ģimeni un bērniem, būt bez bērniem un veltīt laiku tikai sev, fiziskā veselība vai brīvība pieņemt lēmumus? Katram tas ir kas cits, bet būtiski ir saprast, kas tieši veido tavu labsajūtu un ko dari, lai to saglabātu. Ko tu būtu gatavs mainīt, ja šī kvalitāte sāktu zust?
Socvietnē “X” par šo tēmu izvērtusies diskusija, kas ir tā mistiskā “dzīves kvalitāte”. Lūk, komentāru izlase.
Es tā kā saprotu, ka dzīvoju labāk nekā pasaules vairums, tomēr šobrīd man nav naudas ne auto remontam, ne kursiem, kurus gribu, ne frizierim. Un vēl laikam kaķis būtu jāved pie ārsta. Pelnu nedaudz zem vidējā valstī. Daudziem tas būtu komforts, es gribu izlekt pa logu.
Bērni ir— MinnaBremze (@MinnaBremze) March 19, 2025
😂
Pirmo dienu tviterī, vai?
Bet, labi, tavā pasaulē nozīme ir tieši tavām problēmām, nevis tam, ka kādam citam to nemaz nav.— Kristīne (@vardotaja) March 19, 2025
Tas viss tā tiešām ir mātēm, kas audzina bērnu(s). Bet es nekādā gadījumā nemainītu iespēju iet pie friziera, kursu apmeklēšanu utt. pret bezbērnību.. Iespēju piedzīvot mātišķību nemainītu ne pret ko.
— Nepareizā Alvīne Langiste (@vlogs_flip) March 19, 2025
Tajā filozofiskajā plāksnē arī slēpjas kāds paradokss – cilvēkam, lai labi justos, jājūtas arī noderīgam un vajadzīgam. Bet tas nāk ar grūtībām (jo paredz kaut kā darīšanu citu labā). Īst nevar vienlaikus laiski dzīvot un piepildīt dzīvi ar jēgas sajūtu.
— Kristīne (@vardotaja) March 19, 2025
Bet tas viss nosauktais jau ir materiālais.
Maslova piramīda. Primàrais ir ēst, màjoklis.. materiālais.
Pèc tam, kad tas ir apmierinàts, nàk nàkamais..— Kaija Skujiņa 🇱🇻 ❤ 🇺🇦 (@KaijaSkujina) March 19, 2025
Tā pa vienkāršo un pēc visādiem sūdiem (un ne tiem dziļākajiem) jāsaka, ka būt veselai! Ja nevesela, tad tāpat visu pārējo nevar izbaudīt vai nu fizisku vai mentālu ierobežojumu dēļ.
— te_arnita (@a_beinarovica) March 19, 2025
Spēt par sevi parūpēties. Sākot no primitīvākajām personīgās higiēnas lietām līdz pat finansēm. Tāpēc, ka tā ir privilēģija, ko nereti nenovērtējam. Strādāju, darbojos, domāju. Noteikti kādā brīdī līdz ar vecumdienām sākšu zaudēt – būs grūti to pieņemt visdrīzāk.
— BēbītsIR (@bebitsvaig) March 19, 2025
Man – vēlmi dzīvot, ne izdzīvot. Apzināties, ka no rīta gribu piecelties, jo zinu, ko nozīmē vēlme, lai rīts nekad nepienāktu.
Nebaidos no grūtumiem, ja vien ir ‘tas viens’, kas man tic, lai es noticētu sev, ka no jebkuras bedres var izkāpt.
Ko daru, lai nepazaudētu? Terapija.— Debesmanna.com (@debes_manna) March 19, 2025
Dzīves kvalitāti ietekmē tas, vai es varu dzīvot, neraizējoties, vai varēs nopirkt ēdienu visai ģimenei, samaksāt par dzīvesvietu, vajadzības gadījumā arī drēbes un citas nepieciešamās lietas. Ja jāizvēlas, vai pirkt ēdienu vai apavus, tad dzīves kvalitāte nav diez ko laba.
— Ilva 🐦 (@Zvlkx) March 19, 2025
Praktiski neesoša distance starp "gribu" un "varu" dzīves pamatlietās. Gribu ēst-paēdu, gribu gulēt-guļu, gribu drošībā, sausumā, mierā-eju mājās, gribu paskriet-paskrienu. No daļas šo ērtību nedomājot atteiktos bērna dēļ, bet ne vīrieša dēļ, tādēļ pagrūti pie tiem bērniem tikt.
— . • (@laidlaiiet) March 19, 2025
