Latvijā
Politika

Māris Antonevičs: Oficiālais optimisms – vai ļauties?0


Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidents Egils Levits.
Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts prezidenta kanceleja

Aizvadītajos svētkos Latvijas augstākās amatpersonas neskopojās ar uzmundrinošām runām, mēģinot iedvesmot cilvēkus un pārliecināt, ka tas, ko šobrīd piedzīvojam, ir vien īslaicīgas grūtības. Valsts prezidents Egils Levits optimistiski paredz: “…ir pamatotas cerības, ka Latvija varētu piederēt pie tām valstīm, kuras pirmās atgūsies no krīzes un sāks savu augšupceļu.”

Bet valdības vadītājs Krišjānis Kariņš, aicinot ievērot noteiktos piesardzības pasākumus, iezīmē ļoti konkrētu ainu jau pavisam netālā nākotnē: “Šūposimies Lieldienās vieni, lai Jāņos varētu atkal kopā līgot.” Un vēl: “Ja tā turpināsim, mēs gāzīsim kalnus.”

Skaidrs, ka krīzes nomāktajai sabiedrībai ir vajadzīga iedvesma un līderiem tādu jācenšas dot. Tāpat kā Latvijas amatpersonas, to dara arī citu valstu līderi – arī valstīs, kur situācija ir daudz dramatiskāka. Dažas no šīm runām ir reālistiskākas, dažas emocionālākas, dažas izsauc neizpratni un liek uzdot jautājumus.

Tā, piemēram, Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā 8. aprīļa uzrunā tautu centās iedvesmot, sakot, ka “mūsu valsts ne reizi vien ir gājusi cauri nopietniem pārbaudījumiem: to mocījuši gan pečeņagi, gan polovci, un Krievija ar visu tika galā.” Kas tie par pečeņagiem un polovciem? Izrādās, senas 9.–11. gadsimta klejotāju ciltis, kas no Vidusāzijas puses uzbruka tā laika Kijevas Kriev­zemei.

Putins šo atsauci izmantojis jau agrāk, īpaši, kad krīzes kļūst grūti kontrolējamas, piemēram, 2010. gada mežu ugunsgrēku laikā. Eksperti spriež: ja Krievijas vadonis justos pārliecinātāks, viņš drīzāk atsauktos uz krieviem labi saprotamo “uzvaru pār fašistiem”, jo īpaši tāpēc, ka tuvojas Putinam politiski tik nozīmīgais datums – 9. maijs. Taču acīmredzot nekas labs nerādās, tāpēc parādās dīvaini salīdzinājumi.

Latvijas Covid-19 statistika ļauj mums saglabāt cerību. Pēdējās diennaktīs ir ļoti maz reģistrētu jaunu inficēšanās gadījumu, kas gan daļēji skaidrojams ar samazināto testu daudzumu, tomēr neviens nenoliedz, ka uz pārējo Eiropas valstu fona Latvija izskatās ļoti labi. Varbūt tiešām ļauties oficiālajam optimismam un iztēloties, ka pavisam drīz varēsim dzīvot kā agrāk un pat labāk?

Īsti pamata tam tomēr nav, jo mūsu valsts un tās ekonomika nav atrauta no pārējās pasaules, un, kamēr tur viss ir slikti, tikmēr tas attiecas arī uz mums. Vairākās valstīs, kas iepriekš bija ziņojušas par to, ka veiksmīgi tikušas galā ar koronavīrusu, tagad tiek runāts par “otro vilni”. Pat nedaudz pavērtas robežas nozīmē to, ka vīruss var viegli atgriezties un visi stingrie pasākumi nekavējoties jāatjauno.

Pagaidām nav pārliecības arī par teoriju, ka slimību var pārslimot un sabiedrība ar laiku iegūs imunitāti – Dienvidkorejā esot konstatēti gadījumi, kad reiz pārslimojušie sasirgst atkārtoti. Tur vēl daudz ko pētīt, bet šie pētījumi nenotiek ātri un nekāda “līgošana kopā” nesanāks, ja riski būs tie paši, kas pašlaik. Cik ilgi būs jāpavada izolācijā? Pusgads, gads, pusotra? Visi šie termiņi jau cirkulē pasaules medijos, lai gan politiķi par tiem runā nelabprāt, jo apzinās sekas.

Lūk, citāts no Londonas universitātes koledžas pētnieka Vladimira Pastuhova intervijas radio “Eho Moskvi”: “Ja tas ilgs sešus mēnešus, mēs dzīvosim pasaulē, kas būs daudzmaz atpazīstama, lai gan jau būs cita pasaule. Ja tas ilgs 18 mēnešus, tā būs pasaule, kuru mēs vienkārši vairs nepazīsim.

Saistītie raksti

Daudzas gadiem krājušās problēmas, kas ilgstoši netika risinātas, pēkšņi atrisināsies ļoti ātri. Taču tieši šis risinājums kļūs par milzīgu problēmu. Lielas strukturālas ekonomikas izmaiņas, ļoti daudzu tradicionālu nozaru izzušana mierīgi varētu notikt pakāpeniski kādus desmit gadus, tagad tas notiks dažos mēnešos.”

Cik tālas un apšaubāmas tagad šķiet vēl nesen par prioritārām uzskatītas politiskās iniciatīvas, kā, piemēram, Eiropas Savienības zaļais kurss vai tepat Latvijā uzņēmēju organizāciju kategoriskā prasība ļaut ievest viesstrādniekus… Starp citu, Grētas Tūnbergas sekotāji var būt gandarīti – šī apmēram ir tā pasaule, kādu viņi iepriekš pieprasīja. Cita lieta, ka par CO2 straujas samazināšanas blakusefektiem iepriekš netika stāstīts.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LE
LETA
Sports
VIDEO. Mairis Briedis Latvijai sagādā īstus svētkus: pēc 12 raundu cīņas uzvar kubieti un kļūst par pasaules čempionu 8
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Armēnijā sācies karš: ievainoti un miruši arī civilie iedzīvotāji, izsludināts karastāvoklis
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Kultūra
“Mēs esam atraduši labu veidu, kā karot, bet kā sarunāties, īsti ne.” Saruna ar režisoru Valteru Sīli
Intervija 3 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Aktieris Kaspars Gods ar draugu un kolēģu atbalstu iekārtojis mājokli: kādreiz te bija bērnudārza grausts, tagad – mīlīga muižiņa
34 minūtes
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Latvijā izgudrots vēl nebijis divritenis. Ģimenes uzņēmuma veiksmes stāsts no Cēsīm 7
18 stundas