Latvijā
Politika

Māris Antonevičs: Ķīna draugs, bet patiesība dārgāka0

Foto: SCANPIX/ZUMAPRESS.com/LETA

Nupat milzīgu publicitāti Latvijā izpelnījās nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” īpašais reiss uz Ķīnu, lai no turienes atvestu sejas maskas un respiratorus. Šai “operācijai” interesenti varēja sekot gandrīz vai tiešsaistē – vispirms skatīt bildes no Ķīnas ar sagatavoto kravu, tad “Air Baltic” lidmašīnu no daudziem un dažādiem skatupunktiem. Visbeidzot televīzijas reportāžas no Rīgas lidostas, kur sūtījums saņemts.

Dažiem esot pat asara izspiedusies, izlasot pie kravas piestiprināto uzrakstu ķīniešu un angļu valodā, ka sūtītāji šajā brīdī “ir kopā ar Latvijas tautu”.

Tas viss varēja radīt iespaidu, ka vērojam kādu labdarības akciju un kāds nesavtīgi sniedz mums atbalstu šajā grūtajā brīdī. Patiesībā jau runa ir par normālu darījumu, jo maskas izmaksāja vairākus miljonus eiro. Viss kārtībā, protams, ka Latvijai nav jāgaida kaut kādas žēlastības dāvanas, it īpaši, ja runa ir par preci, pēc kuras šobrīd pasaulē ir milzīgs pieprasījums.

Jācer vien, ka sūtījums neizrādīsies brāķis, ar ko saskārušās dažas citas Eiropas valstis.

Piemēram, Nīderlande atsaukusi 600 000 no Ķīnas importētu sejas masku, jo tās neatbilda noteiktajiem standartiem, Spānijā līdzīgs stāsts ir par ķīniešu atsūtītajiem Covid-19 testiem.

Protams, nav runa par kādu apzinātu krāpniecību, drīzāk te ir vismaz kāds piemērs, kur viss notiek kā parasti, jo tie, kas agrāk sūtījuši paciņas no Ķīnas interneta veikaliem, labi zina, ka prece var izrādīties citāda nekā bildītēs un aprakstos un, iespējams, pat tik atšķirīga, ka nākas sūtīt atpakaļ.

Taču ķīnieši šajā ziņā ir diezgan lādzīgi – atsūta vietā citu bez papildu maksas, galvenais, lai ražošanas mašīna neapstājas.

Tomēr saistībā ar Ķīnu pasaulē šobrīd izskan citi jautājumi – cik ļoti var ticēt tam “veiksmes stāstam”, ko šī valsts par sevi radījusi cīņā ar koronavīrusu? Spriežot pēc statistikas un publiskiem paziņojumiem, Ķīnā vīrusa izplatība ir pilnībā apturēta. Vienīgais, no kā jāuztraucas, – lai kāds atkal to neatved no ārpuses.

Ķīnu kā atskaites punktu izmanto daudzas valstis – gan prognozējot vīrusa izplatību, gan plānojot epidēmijas ierobežošanas pasākumus, gan ekonomikas atkopšanās scenārijus.

Ķīnas piemērs liek domāt, ka grūtības būs īslaicīgas un drīz viss atgriezīsies ierastajās sliedēs.

Arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš nesen, runājot par iespējamo ārkārtas situācijas ilgumu, sprieda, ka 14. aprīlī viss vēl nebūs beidzies, bet Ķīnas piemērs liecinot, ka ar diviem mēnešiem pietikšot, varbūt pat labāk, jo “mūsu valstī varētu būt nedaudz citādāk, jo mums neveidojas šie nekontrolējamie perēkļi”. Arī uzrunājot Saeimas deputātus, Kariņš prognozēja, ka ekonomika pēc diviem mēnešiem varētu atgriezties normālajā apritē, jo tā esot arī Ķīnā.

Tikmēr Rietumu mediji norāda, ka ar secinājumiem nevajadzētu steigties. “Kad valsts kontrolē plašsaziņas līdzekļus un ārvalstu žurnālistu darbība tiek ierobežota, būtu ļoti jāuzmanās no informācijas, kas pienāk no Ķīnas,” raksta interneta izdevums “Reason”.

Tas atgādina, ka Ķīnas varasiestādes sākotnēji esot asi vērsušās pret ārstu, kurš brīdinājis par jauno vīrusu, pārmetot viņam baumu izplatīšanu.

Vēlāk gan šis ārsts pat padarīts par varoni un valdība sākusi nopietnu cīņu pret Covid-19, vienlaikus nosakot stingru kontroli daudzās jomās, arī informatīvajā. Līdz ar to par pašreizējo situāciju Ķīnā neviens neko droši teikt nevar.

“Būtu patiešām grūti diskutēt par šiem jautājumiem vienkārši tāpēc, ka nevienam nav nekādu pierādījumu, vai Ķīnas valdība ir godīga vai ne,” izdevums citē ASV dzīvojošo Ķīnas ekspertu. Jautājumu “Vai Ķīna tiešām ir uzveikusi vīrusu?” uzdod arī britu laikraksts “The Guardian”, atzīmējot, ka gan vietējie iedzīvotāji, gan analītiķi citās valstīs satraucas, vai Ķīnas vara nav nolēmusi likt uzsvaru uz ekonomikas atjaunošanu, apslāpējot to informāciju, kas šim mērķim varētu traucēt.

Daži aizrāda, ka šāda pieeja būtu ļoti riskanta – ja viss nāktu gaismā, tas varētu pamatīgi iedragāt Ķīnas starptautisko reputāciju.

Tiesa, vienmēr jau var radīt jaunu stāstu par ļaunā vīrusa atgriešanos un tamlīdzīgi, un kurš gan to varēs apstrīdēt.

Pašreizējais laiks ir kā radīts autoritāriem un totalitāriem režīmiem. Arī demokrātiskas valstis ievieš ierobežojumus, kas šo valstu pilsoņiem iepriekš pat sapņos nebūtu rādījušies, un neviens tam īpaši neiebilst, saprotot, ka drošība un veselība ir svarīgāka.

Saistītie raksti
Toties autoritāriem valdniekiem šis laiks dod neierobežotas iespējas.

Paskatīsimies uz Krieviju – sākotnēji radās iespaids, ka šīs valsts vara vispār izliekas, ka Covid-19 uz to neattiecas, bet tagad tā ir ķērusies klāt visbargākajiem aizliegumiem un gan jau atradīs iespēju tos izmantot arī savās politiskajās interesēs.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
Labi, ka tas nenotika ziemā, labosim visu nakti! “Rīgas Siltums” par amizanto avāriju Ģertrūdes ielas
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atklāj, kuru vēl divu valstu ieceļotājiem nav jāievēro pašizolācija
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jauns Covid-19 pabalsts – cik liels un kas to saņems?
5 stundas

Lasītākie

ĢK
Ģirts Kasparāns
Latvijā
“Es no darba nebaidos.” Saruna ar Guntaru Raču par krīzi, mūziku un dārzkopību 2
Intervija 2 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Iveta, izslēdziet cirku, Pampāļu teātri, un, lūdzu, bez grimasēm!” Saeimas sēdi pārtrauc asa kritika 4
3 stundas
LA
LA.LV
Pasaulē
Politologs Viņķelis par armiju ASV ielās, Trampu kā autoritāru vadoni un “klusējošajiem republikāņiem”
51 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 apkarošanas likums pieņemts. Vai tas palīdzēs arī izkļūt no krīzes?
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Cik pērn nopelnīja finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa? 5
6 stundas