Rostovskis: Nodokļu maksātājiem jāredz, ka nodokļu nauda tiek investēta jēgpilni 78
“Nodokļu maksātājiem jāredz, ka nodokļu nauda tiek investēta jēgpilni,” runājot par nesen pieņemto ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu, TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
Viņš uzskata, ka virziens ir pareizs, taču nodokļu maksātājiem ir jābūt pārliecībai, ka viņu nauda tiek izmantota pareizi, piemēram, par kādu pakalpojumu netiek pārmaksāts, neparādās uzpūstas tāmes utt..
Rostovskis norāda, ka tas ir arī par morālo dilemmu, kad iedzīvotāji maksā nodokļus, un pēkšņi parādās kaut kādi nesaprotami iepirkumi.
Piemēram, kad aizsalušās bedrēs lej asfaltu, iestarpina raidījuma vadītājs Aivis Ceriņš.
Jau vēstīts, ka valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.-2027.gadam, kurā paredzēts samazināt ēnu ekonomikas apjomu no 19,9% līdz 18,9%.
Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs.
Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027.gadā pēc profesora Fridriha Šneidera datiem, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Tādējādi ēnu ekonomikas rādītājs tiktu tuvināts Eiropas valstu vidējam līmenim.
No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots pakāpeniski palielināt ieņēmumus budžetā, sasniedzot gada ieņēmumus 120 miljonu eiro apmērā 2027.gadā, tajā skaitā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumi – 17,2 miljoni eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumi 33,4 miljoni eiro, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi – 36,41 miljons eiro un akcīzes nodokļa ieņēmumi – 33,3 miljoni eiro.
Plānā iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai, lai ierobežotu ēnu ekonomiku, sakārtotu prioritāro nozaru uzņēmējdarbības vidi un veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Pasākumi strukturēti piecos rīcības virzienos – horizontālie pasākumi un nezināmās izcelsmes skaidras naudas aprites mazināšana, informācijas un datu apmaiņa, būvniecības nozares pasākumi, veselības nozares pasākumi, citi pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai.
Plānā ietvertie pasākumi paredz nodokļu maksātāja kopvērtējuma (reitinga) izmantošanu publiskajos iepirkumos, nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites ierobežošanu, primāro darba algas izmaksas veidu bezskaidrā naudā, bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšanu, e-rēķinu ieviešanu, datu analītikas stiprināšanu būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarēs, informācijas un datu apmaiņas uzlabošanu, sabiedrības izglītošanu par ēnu ekonomikas negatīvām sekām un riskiem tajā iesaistītajām personām, kā arī citus pasākumus uzņēmumu konkurētspējas celšanai.
Plāna pasākumu īstenošana un uzraudzība paredzēta sadarbībā ar nozaru ministrijām, sociālajiem un sadarbības partneriem.
No horizontālajiem pasākumiem un skaidras naudas aprites mazināšanas plānotais fiskālais ieguvums ir 55 miljoni eiro.
Starp horizontālajiem pasākumiem paredzēta nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma izmantošana, veicinot “A” klases nodokļu maksātāju priekšrocības, publiskajos iepirkumos neizvirzot prasības pārliecināties par saistību izpildi nodokļu jomā “A” klases nodokļu maksātājiem un citi atvieglojumi.
Skaidras naudas aprites ierobežošanā plānots noteikt par primāro algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu, noteikt darba devējam pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā.
Tāpat paredzēts noteikt skaidras naudas iemaksas un izmaksas sliekšņa deklarācijas (ziņošana par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos), un veikt skaidras naudas plūsmas monitoringu.
Plāns paredz izvērtēt, vai esošajai iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtībai ir nepieciešami papildinājumi, kas mazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu nodokļu nomaksas kultūru, bet vienlaikus nepalielinātu administratīvo un birokrātisko slogu. Tostarp paredzēts apzināt konceptuālo risinājumu par vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principa pakāpenisko ieviešanu, identificējot nepieciešamos izņēmumus.
Lai veicinātu bezskaidras naudas darījumu izmantošanu, paredzēts īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu.
Plānots ieviest pienākumu uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 50 000 eiro gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Plānā paredzēta E-kvīts ieviešana kā obligāta par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, lai gada ienākumu deklarācijā varētu iekļaut kā attaisnotos izdevumus.
Būvniecības nozares pasākumos plānotais fiskālais ieguvums ir 16 miljoni eiro.
Plānots pazemināt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) ieviešanas slieksni no 350 000 eiro uz 170 000 eiro, kā arī paredzēt normatīvajos aktos būvniecības ieceres ierosinātājam pienākumu iesniegt Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) informāciju par būvdarbu līguma cenu, būvētāja gadījumā plānoto būvdarbu cenu, kā arī nodrošināt iespēju veidot atlasi par būvniecības ieceru īstenošanas izmaksām (būvdarbu cenu) pēc būvju lietošanas veidiem.
Privātpersonām būvniecības procesā paredzēts dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 kvadrātmetriem uz 170 kvadrātmetriem, kā arī paredzēt pienākumu privātpersonai sniegt informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi.
Tāpat plānots privātpersonām noteikt pienākumu, ka norēķini par pakalpojumiem, par kuriem pasūtītājam obligāti jāiesniedz dokumenti pēc projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas, lai nodotu ēku vai inženierbūvi ekspluatācijā, notiek tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā.
Valsts un privātā sektora partnerības stiprināšana būvniecības jomā paredzēts veicināt būvniecības nozares asociāciju pārskatīt ģenerālvienošanās atbilstoši aktuālajam darba samaksas līmenim nozarē.
Tāpat plāns paredz papildināt publisko iepirkumu vadlīnijas, veicinot EDLUS izmantošanu saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanā, kur tas nebūs noteikts par obligātu.
No Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā paredzētajiem veselības nozares pasākumiem plānotais fiskālais ieguvums ir septiņi miljoni eiro.
Cita starpā plāns paredz nodrošināt e-nosūtījumu un ar tiem saistīto speciālistu izmeklējumu slēdzienu, laboratorijas nosūtījumu un rezultātu datus pacienta elektroniskajā veselības kartē Vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā.
Paredzēts paplašināt VID informācijas sistēmu iespējas salīdzināt veselības nozares nodokļu maksātāju deklarētos ienākumus ar fizisko personu gada ienākumu deklarācijā D4 pielikumā deklarētajiem datiem.
Tāpat plāns paredz pārskatīt normatīvos aktus skaistumkopšanas pakalpojumu jomā ar mērķi veicināt patērētājiem drošu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, kurus sniedz ārstniecības personas, pārskatīt skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) profesijas standartu un kosmētiķa standartu atbilstoši Eiropas Standartam estētiskajā medicīnā, novēršot fundamentālas pretrunas.
Plāns arī paredz ierobežot vārda “klīnika” un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta.
Plānā paredzēta kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu (kosmetoloģijā) reģistrēšana VID datubāzē un sasaiste ar Vienoto veselības nozares speciālistu reģistru.
No citiem pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai plānotais fiskālais ieguvums ir 41 miljons eiro.
Tostarp šie pasākumi paredz veicināt uzņēmumu skaita samazinājumu ar ilgstoši negatīvu pašu kapitālu, pilnveidot uzņēmumu vienkāršotās likvidācijas procesu.
Paredzēta arī padziļinātā risku vērtēšana par situāciju saistītajos uzņēmumos (kreditoros), kuri ilgstoši iegulda uzņēmumos, kuriem ir negatīvais pašu kapitāls un tā izcelsmes cēloņiem, uzņēmumu izglītošana par sekām un cēloņiem saistībā negatīvā pašu kapitāla rašanos.
Starp citiem pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai paredzēta arī nelegālo akcīzes preču aprites ierobežošana ar plānoto fiskālo ieguvumu 33 miljonu eiro apmērā.
