“Vecais šķūnītis jānojauc, bet rokas nolaižas!” Lasītājs šokā par šīfera nodošanas izmaksām – VVD skaidro, kāpēc tas ir tik dārgi
0
LA.LV redakcijā vērsās lasītājs, kurš savā īpašumā plāno nojaukt vecu šķūnīti, taču, sākot interesēties par praktisko pusi, piedzīvojis nepatīkamu pārsteigumu.
“Manā īpašumā ir vecs, savu laiku nokalpojis šķūnītis. Ēka nav liela, tā jau gadiem stāv pustukša un drīzāk bojā skatu nekā dod kādu labumu. Tāpēc nolēmu – jānojauc. Sākumā šķita, ka tas būs vienkārši: izjauc konstrukciju, sakārto teritoriju un miers. Taču viss mainījās brīdī, kad sapratu, ka jumts ir no vecā šīfera,” raksta lasītājs.
Viņš norāda, ka sācis interesēties, ko ar šādu materiālu drīkst darīt, kur to nodot un cik tas maksā. Tieši šajā brīdī arī radies šoks.
“Izrādās, tas nav tā, ka vari noņemt šīferi, salikt piekabē un aizvest, kur pagadās. Cik saprotu, tas skaitās bīstams atkritums, jo var saturēt azbestu. Tad sākas pavisam cita kārtība – jāmeklē, kas to pieņem, kā to jāiepako, kā jātransportē, cik maksā nodošana. Un summa beigās izskatās tāda, ka šķiet – veca šķūnīša nojaukšana izmaksās gandrīz kā jauna uzcelšana,” viņš turpina.
Lasītājs atzīst, ka viņu visvairāk mulsina tieši informācijas trūkums. Vienuviet neesot skaidri saprotams, ko drīkst darīt pats īpašnieks, ko obligāti jāuztic specializētam uzņēmumam un kādas sekas var būt, ja cilvēks, nezinot noteikumus, rīkojas nepareizi.
“Es negribu ne pārkāpt likumu, ne apdraudēt sevi vai citus. Bet gribu saprast – kā cilvēkam pareizi jārīkojas? Vai es pats drīkstu noņemt šīferi, ja to daru uzmanīgi? Vai tas obligāti jādara licencētai firmai? Kur to pēc tam nodot? Vai katrā novadā ir vieta, kur šādu materiālu pieņem? Cik tas aptuveni maksā? Un vai ir kāds valsts vai pašvaldības atbalsts cilvēkiem, kuri grib sakārtot savu īpašumu, nevis vienkārši atstāt veco šīferi stāvam vēl nākamos 20 gadus?” jautā lasītājs.
Ar šiem jautājumiem vēršamies pie Valsts vides dienesta pārstāvjiem. Atbildes sagatavoja Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departaments.
Kāpēc azbesta šīferis skaitās bīstamie atkritumi, ko ļaunu tas nodara?
Azbestu saturoši atkritumi ir viens no bīstamo atkritumu veidiem, tāpēc pakļaujas noteiktām apsaimniekošanas prasībām. Atkritumi tiek uzskatīti par bīstamiem, ja tiem piemīt videi vai cilvēka veselībai īpaši kaitīgas īpašības, – kā bīstamus atkritumus klasificē tādus atkritumus, kas ir sprādzienbīstami, uzliesmojoši, kairinoši, kaitīgi, toksiski, kodīgi, kancerogēni, arī satur spēcīgi oksidējošas vielas un preperātus vai ir toksiski reprodukcijai, infekciozi vai mutagēni.
Azbestu saturošie atkritumi, tostarp šīferis, ir bīstami, jo satur kancerogēnas vielas. Azbesta šķiedras, nonākot saskarē ar ādu, var izraisīt kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
Savukārt azbesta putekļi, nonākot cilvēka elpceļos, var izraisīt smagas un dzīvību apdraudošas saslimšanas. Biežākās slimības, ko izraisa azbesta ieelpošana, ir azbestoze, plaušu vēzis un mezotelioma, bet azbests var izraisīt arī barības vada, balsenes un kuņģa audzējus. Azbesta izraisītās slimības parasti nav novērojamas uzreiz – tās attīstās ilgā laika periodā, 15 līdz 20 gadu laikā pēc pirmās saskares ar azbestu.
Gan privātpersonu, gan komersantu pienākums ir, atbrīvojoties no azbestu saturošiem atkritumiem, pārliecināties par to, vai būvgružu savācējam ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja, lai bīstamie azbestu saturošie atkritumi tiktu pienācīgi apglabāti poligonos, un ievērot drošības nosacījumus, lai neradītu lieku apdraudējumu sev un apkārtējai videi.
Kāpēc tā nodošana maksā tik dārgi? Cik tas maksā?
Azbestu saturošu atkritumu nodošana ir salīdzinoši dārga vairāku iemeslu dēļ – to apsaimniekošanai jāievēro noteiktas drošības prasības, atkritumus nedrīkst lauzt vai drupināt, tas ir īpaši jāiepako un jāmarķē, pārvadāšanu drīkst veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, atkritumus var noglabāt tikai speciāli noteiktās atkritumu poligonu zonās, izmaksas veido ne tikai apglabāšana, bet arī savākšana, transportēšana, uzskaite un vides drošības kontrole.
Latvijā cenas atšķiras atkarībā no pakalpojuma sniedzēja un reģiona, bet iedzīvotājiem visbiežāk jārēķinās ar aptuveni 220-300 EUR par tonnu, bet, ja nepieciešama savākšana no īpašuma, kopējās izmaksas var būt vēl lielākas transporta dēļ.
Plašāka informācija par azbesta atkritumu apsaimniekošanu un atbalsta programmām ir pieejama Klimata un enerģētikas mājaslapas sadaļā “Azbesta atkritumi”.
Kur to iespējams nodot?
Azbestu saturošus atkritumus nekādā gadījumā nav atļauts sajaukt ar sadzīves vai cita veida atkritumiem, tos nav atļauts arī pārdot, ziedot vai citādi nodot citai personai.
Personām, kurām ir nepieciešams atbrīvoties no azbestu saturošiem atkritumiem, pirmkārt, jāizvēlas atbilstošs atkritumu apsaimniekotājs, kam uz atļaujas pamata ir tiesības apsaimniekot, tai skaitā – apglabāt, šādus atkritumus.
Apsaimniekotāja tīmekļvietnē jāmeklē informācija par atkritumu pieņemšanas nosacījumiem, jo, lai gan ne būtiski, atšķiras. Daži apsaimniekotāji azbestu pieņem tā sauktajos big-bag maisos, citi pieņem uz paletēm sakrautas plāksnes, kas ietītas plēvēs. Apsaimniekotāja mājaslapās arī pieejama informācija par attiecīgā apsaimniekotāja likmi par atkritumu apglabāšanu vai citiem pakalpojumiem, piemēram, izvešanu, ja tāda tiek piedāvāta.
Neskatoties uz iepakošanas nosacījumiem, jāatceras, ka svarīgi, mainot jumta pārklājumu, ir ievērot piesardzības pasākumus darbam ar azbestu saturošiem materiāliem:
– Pēc iespējas plānot darbu veikšanu tādos laika apstākļos, kas nepastiprina putekļu izplatīšanos, piemēram, neveikt darbus stipra vēja vai lietus apstākļos.
– Veicot darbus, jālieto respiratoru vai aizsargmasku ar vismaz P3 aizsardzību, lai izvairītos no azbesta putekļu iekļūšanas elpceļos, cimdus un vienreizlietojamo virsvalku. Apģērbu un apavus pēc darbu veikšanas nepieciešams izmazgāt vai nodot kopā ar azbesta atkritumiem, turklāt arī darbu veikšanas laikā vēlams nosmidzināt apģērbu ar ūdeni, lai nepieļautu putekļu izplatīšanos.
– Putekļus, kas radušies darba laikā, jāsavāc ar H veida putekļusūcēju vai mitru lupatu (tos nedrīkst slaucīt, lai nepieļautu, ka putekļi paceļas gaisā un izplatās).
– Veicot darbus, kategoriski aizliegts smēķēt.
– Nedrīkst pieļaut materiāla sadrumstalošanu.
Kas ar šīferi notiek pēc nodošanas?
Azbestu saturošs šīferis pēc tā pareizas savākšanas tiek apglabāts poligonos, ievērojot stingrus drošības noteikumus. Azbestu saturošus atkritumus ir atļauts apglabāt sadzīves atkritumu poligonu atsevišķos nodalījumos vai bīstamo atkritumu poligonā. Tur tie tiek apglabāti vismaz divu metru dziļumā un apsegti ar ne mazāk kā divus metrus biezu smalku būvgružu vai cita inerta materiāla slāni.
Tā kā nodošana ir tik dārga, dzirdēts, ka cilvēki visādi izdomā, kā to apiet – aprokot šīferi vai tml. Vai tas nav vēl lielāks kaitējums?
Šobrīd azbestu saturošus izstrādājumus, tai skaitā šīferi, ir aizliegts ražot, ievest un laist tirgū Latvijā vai Eiropā. Tomēr aizvien ir atļauts turpināt izmantot šīferi, kas jau uzstādīts, līdz īpašnieks nolemj no tā atbrīvoties. Ņemot vērā, ka azbestu saturoši atkritumi ir bīstamie atkritumi, tā apsaimniekošana saistās ar īpašām un stingrām prasībām un apsaimniekošana jebkurai personai, kas nolēmusi no tā atbrīvoties, saistās ar salīdzinoši lielām izmaksām.
Izmaksas neapšaubāmi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc, neskatoties uz rekomendācijām atbrīvoties no šī materiāla, liela daļa iedzīvotāju izvēlas to nedarīt.
Tomēr jāatceras, ka jebkura materiāla, tai skaitā azbesta šīfera stāvoklis laika gaitā ārējo apstākļu ietekmē pasliktinās – materiāls nolietojas un sadrūp, pamazām izdalot kaitīgās vielas vidē. Īpaši tas attiecināms uz šīferi, kas bieži tiek izmantots kā jumta segums un ir īpaši pakļauts apkārtējo apstākļu ietekmei. Tas nozīmē, ka šīferis, ja no tā veidots jumta segums, ātrāk vai vēlāk būs jāmaina, un, ja jumta nomaiņa notiks ātrāk un kontrolētos apstākļos, vidē nonāks krietni mazāks daudzums azbesta daļiņu.
Vai netiek domāts, kā pamainīt šifera nodošanas politiku?
Pašlaik nav informācijas, ka Latvijā tiktu plānots būtiski samazināt prasības azbestu saturoša šīfera nodošanai vai pārklasificēt to par nebīstamu atkritumu. Azbests joprojām ir atzīts par bīstamu un kancerogēnu materiālu, tādēļ tā apsaimniekošanai saglabājas stingras prasības.
Tomēr valsts pakāpeniski cenšas mazināt finansiālo slogu iedzīvotājiem, izmantojot atbalsta programmas.
Piemēram, 2026. gadā tiek turpināta Azbesta atbalsta programma, kuras ietvaros Latvijas Goda ģimenes var bez maksas nodot azbestu saturošo šīferi, un tiek segtas iepakošanas, transportēšanas un apglabāšanas izmaksas.
Tas liecina, ka pašlaik politikas virziens drīzāk ir saglabāt esošās drošības prasības, paplašināt vai turpināt atbalsta mehānismus noteiktām iedzīvotāju grupām un veicināt azbestu saturošo materiālu izvešanu no privātīpašumiem.
