Padoms zemniekam. Tritikāles, auzu un griķu šķirnes šajā sezonā 0
Tritikāle
Jaunums! Puzon (LA). Vasaras tritikāles šķirne ir izveidota Polijā, Danko Hodowla Roślin sēklu audzēšanas uzņēmumā. Šķirnes saimnieciskās vērtības pētījumos, kas veikti 2015. un 2016. gadā Šilutes, Kauņas, Pasvales un Viļņas AVT nodaļās, iegūta vidējā graudu raža 7,43 t/ha. Lielākā šīs šķirnes kviešu raža tika izaudzēta 2015. gadā Pasvales AVT nodaļā – 10,86 t/ha. 1000 graudu masa – 40,53 g. Šīs kviešu šķirnes vidējais olbaltumvielu daudzums bija 15,2%, ciete – no 65,6.
Augu vidējais augstums – 96,6 cm, augs izturīgs pret sagulšanu (veldres izturība novērtēta ar 8 ballēm).
‘Puzon’ šķirnes kviešu veģetācijas perioda vidējais ilgums, rēķinot no sēklu sadīgšanas līdz vaska briedumam, bija 97 dienas. Šķirne ir ļoti izturīga pret miltrasu, brūno un dzelteno rūsu un vārpu fuzariozi.
Auzas
Laima (SPC, VAKS). Vidēji intensīva tipa, raža 4,5–6,5 t/ha, vidēji vēlīna, vidēja veldres izturība, augsta slimību izturība. Graudi dzelteni, rupji (1000 graudu masa 35–36,5 g), plēkšņu īpatsvars ražā vidējs (23,5–25,5%), tilpummasa augsta (490–540 g/l), tauku daudzums graudos 6,5–7%, vidējs proteīna daudzums (10–12,5%).
Stendes Darta (SPC, PPC). Vidēji intensīva tipa vidēji vēla šķirne, raža 4,8–6,5 t/ha, laba veldres izturība – stabils stiebrs. Izturīga pret auzu lapu vainagrūsu, miltrasu, putošo melnplauku. Graudi dzelteni, rupji (1000 graudu masa 34–35 g), plēkšņu īpatsvars ražā vidējs (24–26%), tilpummasa liela (490–550 g/l), proteīns graudos 11–13%.
Lizete (SPC). Vidēji vēlīna, augu garums līdz 150 cm, skaras – līdz 25 cm, stiebrs ar spēcīgu lapojumu. Zaļmasas raža ziedēšanas stadijā (jūlija I dekādes beigās) 46–54 t/ha, graudu raža 3,5–4,5 t/ha. Vēlīna – ziedēšana 7–10 dienas vēlāk nekā šķirnei ‘Laima’. Proteīna daudzums zaļmasā ziedēšanas stadijas beigās – 9–11% sausnā, sausna ziedēšanas beigu stadijā – 17–24%. Graudi balti, 1000 sēklu masa ap 35 g, tilpummasa – 490–530 g/l, proteīns graudos – 10–12%, plēkšņainība zema – 24–25%.
Montrose (LA). Pārtikas/lopbarības tipa auzu šķirne, Lietuvā reģistrēta 2018. gadā. Vidēji agra, vidējais veģetācijas laiks – 89 dienas. (Pēc 2019. gada Latvijas izmēģinājumu datiem – 113 dienas Viļānos, 117 dienas Vecaucē.) Ļoti laba veldres noturība (pēc 2019. gada Latvijas izmēģinājumu datiem: Viļānos – 8 balles, Vecaucē – 9 balles). Augam ir garš stiebrs – 89 cm. (Pēc 2019. gada izmēģinājumu datiem: Viļānos, nelietojot lapu mēslojumu, 84 cm, lietojot lapu mēslojumu, 89 cm; Vecaucē – 78 cm.)
Lieli, rupji graudi – 41,63 g (pēc gada Latvijas izmēģinājumu datiem: Viļānos 43,4 g, nelietojot lapu mēslojumu, bet 45,7 g, lietojot lapu mēslojumu; Vecaucē – 42,89 g). Augsta ražība (pēc 2019. gada izmēģinājumu datiem: Viļānos, nelietojot lapu mēslojumu, 10,37 t/ha, ar lapu mēslojumu 10,98 t/ha; Vecaucē – 9,13 t/ha).
Delfin (BA). Šķirne, kas izceļas ar īpaši augstu ražas potenciālu (10,37 t, LLZC 2019). Vidēji vēlīna nogatavošanās (113 dienas). Vidēji līdz augsti tilpummasas rādītāji. Izteikti augsta noturība pret miltrasu.
Symphony (BA). Augstražīga, vidēji vēlīna šķirne, kas tiek plaši audzēta visā Baltijā. Ierindojas starp ražīgākajām auzu šķirnēm. Veido rupjus graudus. Vidēji gara auguma un ar labu veldres noturību. Laba noturība pret slimībām, kas to padara piemērotu arī audzēšanai bioloģiskajās saimniecībās.
Meeri (BA). Izteikti agrīna šķirne (105 dienas, LLZC 2019). Graudiem augsti tilpummasas rādītāji. Stabilie kvalitātes rādītāji šķirni padara īpaši piemērotu kvalitatīvu pārtikas graudu ieguvei. Labs agrīnuma un ražības (9,54 t, LLZC 2019) apvienojums.
Griķi
Aiva (SPC, PPC). Vidēji vēla, derīga pārtikai.
VB Nojai (LA). Vidēji vēlīna šķirne, veģetācijas perioda ilgums vidēji 91,5 dienas (skaitot no sēklu sadīgšanas brīža). Šķirnes ‘VB Nojai’ augi ir vienādi, izlīdzināti, auga augstums 122 cm, ar labu veldres noturību. Sēklu forma – klasisks griķu riekstiņš, izmērs rupjš, krāsa vidēji brūna. Ļoti laba veldres noturība. Ražas potenciāls – 4 t/ha. 1000 sēklu masa vidēji 31,4 grami.
* Sēklu izplatītāji: PPC – AREI Priekuļu pētniecības centrs; SPC – AREI Stendes pētniecības centrs; VAKS – LPKS VAKS; BA – SIA Baltic Agro; LA – SIA Linas Agro; LŠS – SIA Latvijas Šķirnes sēklas
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
