Foto: Jānis Šatrovskis

Pagātnes un nākotnes izvēles izrādē “Alvinga kundze” 0

Valmieras teātrī LMT Mansarda zālē 11. janvārī pirmizrādi piedzīvos Henrika Ibsena luga “Rēgi” Māras Ķimeles režijā, kas teātrī tiek iestudēta ar nosaukumu “Alvinga kundze”. Galvenajā lomā aktrise Elīna Vāne.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 15
Lasīt citas ziņas

“Alvinga kundze” jeb Henrika Ibsena 1881. gadā sarakstītā luga “Rēgi”, kas Latvijas skatītājiem zināma arī ar nosaukumu “Spoki”, ir stāsts par sievieti un notikumiem viņas ģimenē, kuru galvenais izraisītājs ir viņas pāragri mirušais vīrs Edvards Alvings.

“Šis ir ģimenes stāsts, un

katrai ģimenei jātiek galā ar savām problēmām, kuras rodas neizbēgami,
CITI ŠOBRĪD LASA

jo cilvēki ir atšķirīgi gan rakstura, gan pārliecības, gan dzīves mērķu ziņā un sadursmes ir neizbēgamas,” stāsta režisore M. Ķimele.

Kad no Parīzes mājās atgriežas Alvingas kundzes dēls jaunais gleznotājs Osvalds Alvings un viņas jaunības dienu mīlestība mācītājs Manderss, viņa nonāk dilemmas priekšā: saglabāt dēlā radītās ilūzijas par tēvu vai tās sagraut ar patiesību – nepielūdzamu un aukstu kā gaismu virs Norvēģijas kalnu ledājiem.

“Šajā ģimenē ģimenes galva ir jau miris, bet viņa atstātās pēdas joprojām ietekmē šodienu.

Man šķiet, ka tas ir tas, ko nedrīkst aizmirst, ka mēs esam vienotā ķēdē ar pagātni un arī ar nākotni,

tādēļ ir jāapzinās tie brīži, kad mēs veicam izvēli, un katra izvēle, arī niecīga, nerunājot par būtiskām lietām, kā precēšanās, noteikti ietekmē gan tagadni, gan nākotni.

Un iespējams, ka šis ir stāsts par jūtīgumu vienam pret otru un arī pret sevi, jo paklausība, upura loma ne vienmēr nes pozitīvus rezultātus, pat ja tas, kurš uzņemas ciešanas, domā, ka tas ir labākais, ko var darīt, bet ne vienmēr tas ir tas labākais.

Ibsens ir viens no cilvēces izcilībām, viņa saslēgums ar dzīves likumsakarībām un viņa redzīgums vienmēr ir aktuāls, tas nekad nepāriet. Šie ģeniālie cilvēki redz dzīvi tās cēloņsakarībā, tādēļ viņa domas ir nepārejošas,” tā M. Ķimele.

Slavenā norvēģu rakstnieka luga Valmieras teātrī tiek iestudēta trešo reizi. 1955. gadā šo darbu iestudēja Māras Ķimeles vecmāmiņa režisore Anna Lāce, savukārt 1999. gadā tapa izrāde Feliksa Deiča režijā.

Izrādes radošajā komandā scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Marija Ulmane un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, lugas tulkojuma jaunā redakcija ir no Madaras Rutkēvičas. Pārējās lomās – Pauls Iklāvs, Krišjānis Salmiņš, Klinta Reinholde, Aigars Vilims. “Izrādei ir ļoti laba radošā komanda, strādāt ir ļoti interesanti, un mēs visi bagātināmies no Ibsena, un domāju, ka bagātināsies arī skatītāji,” teic M. Ķimele.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.