Papildu nodevas Eiropas enerģētikas uzņēmumiem 7
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzņēmumiem, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs nodrošina elektroenerģiju un gūst nesamērīgi lielu peļņu no enerģijas cenu kāpuma, tiks piemērotas papildu nodevas, pagājušajā nedēļā vienojās ES valstu enerģētikas ministri.
“Ministri panākuši politisku vienošanos par pasākumiem, lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpumu,” ierakstā tviterī paziņoja ES prezidējošā valsts Čehija. Vienošanās tika panākta ārkārtas sanāksmē Briselē, kurā piedalījās par enerģētikas jomu atbildīgie ES valstu ministri.
Ar nodevām tiks aplikti to enerģētikas uzņēmumu pārmērīgie ieņēmumi un peļņa, kas kopš Krievijas Ukrainā sāktā kara sākuma ir guvuši labumu no cenu kāpuma. Dalībvalstu iekasētā nauda tiks izmantota atbalstam grūtībās nonākušām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas saskaras ar elektrības rēķinu strauju pieaugumu.
Viena nodeva, par kuru piektdien panākta vienošanās, attiecas uz spēkstacijām, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto lētākus resursus salīdzinājumā ar šobrīd dārgo gāzi. Šādiem uzņēmumiem ir paredzēts noteikt ieņēmumu ierobežojumu 180 eiro apmērā par megavatstundu (MWh). Otrs tā dēvētais solidaritātes ieguldījums attieksies uz fosilos kurināmos izmantojošo uzņēmumu pārmērīgajiem ienākumiem.
Pateicoties šiem abiem ārkārtas pasākumiem, ES dalībvalstīm varētu tikt nodrošināta gigantiska summa – līdz pat 140 miljardiem eiro, ar kuru palīdzību varētu tikt finansēti uz patērētājiem orientēti atbalsta mehānismi. ES valstu ministri arī apstiprināja obligāto elektroenerģijas taupīšanas mērķi 5% apmērā augsta pieprasījuma laikā un apņēmās brīvprātīgi samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu par 10%.
Vērtējot šos lēmumus, kā pirmais fakts jāatzīmē tas, ka tiem, kas spēj saražot elektroenerģiju lētāk (lasi – no atjaunojamiem resursiem), tiks atņemta balva par šo prasmi – uzņēmuma peļņa, kas tad tālāk tiks sadalīta mazturīgajiem. Ne velti šos priekšlikumus kritiķi dēvēja par mūsdienu robinhudismu. Ja šāda politika saglabāsies ilgtermiņā, tad tas nopietni apdraud Zaļā kursa mērķu īstenošanu enerģētikā, jo uzņēmējiem var pietrūkt ekonomiska stimula šādu projektu īstenošanai.
Taču, no otras puses, redzot draudīgo sociālo un biznesa situāciju daudzās valstīs, vismaz īstermiņā daudziem šādi pasākumi šķiet attaisnojami. Te arī slēpjas lamatas – šādus lēmumus ir viegli pieņemt, jo visi patērētāji ar abām rokām balsos par atbalsta pasākumiem un uzņēmēju, kuriem tiek atņemta virspeļņa, arī nevienam nav īpaši žēl. Taču atteikties no patērētājiem iedotā atbalsta būs politiski ļoti sarežģīti.
Neskatoties uz to, ka līdz šim runāts par to, ka minētie pasākumi būs spēkā īsu brīdi – līdz nākamā gada pavasarim, kad beigsies apkures sezona, līdz šim visos politiskajos līmeņos ticis atzīts, ka ES atkarības pārvarēšanai no Krievijas gāzes būs nepieciešami vismaz trīs līdz pieci gadi. Tātad – visu šo laiku varētu saglabāties relatīvi augstas, kaut arī sezonāli svārstīgas gāzes un pārējo energoresursu cenas. Attiecīgi – patērētāji varētu vēlēties tādu vai citādu atbalstu sarežģītajos laikos.
Jautājums tikai – kā šo atbalstu finansēt, ja ES pārvaldības institūcijas pavasarī atceļ papildu nodevas enerģētikas uzņēmumiem. Savukārt, ja papildu nodevas paliek spēkā visu trīs līdz piecu gadu periodu, tad veidojas draudīga situācija ar investīcijām atjaunojamos energoresursos, kas ir būtiski gan energoneatkarības, gan arī Zaļā kursa mērķu sasniegšanas aspektā.
Tā, piemēram, atjaunojamo energoresursu attīstītāja SIA “Evecon” valdes priekšsēdētājs Gatis Lazda skaidro – ja šie papildu nodokļi būs spēkā tikai īsu laiku, tad īpašu ietekmi uz Latviju tas neatstās, jo pagaidām vēl AER daļa Latvijas energobilancē esot samērā neliela. Tiesa gan, tas varētu ietekmēt “Latvenergo” plānus par vērienīgu sauszemes un jūras vēja parku būvniecību, jo daļa no tā ražošanas saistīta ar hidroresursiem, kuriem arī var piemērot papildu nodokļus.
“Bīstamākais šī priekšlikuma aspekts saistīts ar investīciju bremzēšanos atjaunojamo energoresursu nozarē. Lai pazeminātu elektroenerģijas cenu, Latvijai nepieciešama ļoti strauja atjaunojamo energoresursu attīstība. Taču, ja minēto pasākumu dēļ apsīks investīcijas šajā nozarē, tad to neizdosies paveikt. Un šāds risks pastāv – EK apgalvo, ka atjaunojamo energoresursu attīstītāji un ražotāji varēs saglabāt savu “normālo” peļņu, kas pamatvilcienos šobrīd atbilst patiesībai. Taču inflācija ietekmē arī mūsu nozari – aug gan darbu izmaksas, gan arī saules paneļu un vēja ģeneratoru izmaksas, kas apēd peļņu un samazina investīcijām pieejamos līdzekļus. Turklāt investorus var izbiedēt tik plaša EK iejaukšanās enerģētikas tirgū, viņi var kļūt krietni piesardzīgāki ar plānotajām investīcijām.”
