Lai arī šis Ziemassvētku rotājums izskatās ļoti vienkāršs, papīra sirds pīšana ir diezgan piņķerīga un prasa pirkstu izveicību un laiku.
Lai arī šis Ziemassvētku rotājums izskatās ļoti vienkāršs, papīra sirds pīšana ir diezgan piņķerīga un prasa pirkstu izveicību un laiku.
Foto: Vivvi Mak/SHUTTERSTOCK

Papīra sirds – tieši tik vienkāršs ir galvenais Ziemassvētku rotājums Dānijā 2

Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Būtu ļoti grūti atrast kādu dāni, kurš savā dzīvē nebūtu uzpinis vismaz vienu papīra sirdi. Lai arī šis Ziemassvētku rotājums, pilnībā pabeigts, izskatās ļoti vienkāršs, tā izgatavošana ir diezgan piņķerīgs darbs un prasa pirkstu izveicību un laiku.

Meistari, santehniķi, šoferi, dārznieki, ārsti un… pianisti – visu profesiju pārstāvji mājās, skolā, bērnudārzā vai darbā ir uzpinuši vismaz vienu sirdi. Tagad – līdzās dārgajiem un apzeltītajiem Georga Jensena Ziemassvētku dizaina rotājumiem – dāņi ar šo pašdarināto papīra sirdi grezno eglītes, un tā, neskatoties uz savu vienkāršo pieticību, tik un tā cauri gadsimtiem ir Dānijas galvenais Ziemassvētku rotājums.

No Andersena mājas – visā valstī

CITI ŠOBRĪD LASA

Dāņu pasaku rakstniekam nekad nebija garlaicīgi – viņš vai nu rakstīja, uzstājās, izbaudīja dažādus pārdzīvojumus, vai arī, vienkārši sakot, grieza. Andersena iztēlei nebija robežu — un viņš bija tas, kas izgudroja Ziemassvētku sirdi, kas izgriezta un sapīta dzeltenā un zaļā krāsā. Vēsturiskajos datos pirmo reizi tā atzīmēta ap 1860. gadu. Rakstnieka roku darinājums ir apskatāms viņa mājā Odensē. Andersena pītajai sirdij nav rokturīša, un domājams, ka sākotnēji tā nebija domāta kā eglītes rotājums.

Desmit gadus vēlāk sākās papīra sirds ceļš uz Ziemassvētkiem. Dānijas muižās un mācītājmājās pašdarinātās sirdis tika iekārtas eglītē un piepildītas ar dāvaniņām bērniem un trūcīgajiem. Tas iepatikās turīgākajai sabiedrības daļai, un pēc tam sirdis guva piekrišanu visās dāņu mājās. Līdz pat šodienai ir saglabājusies foto­grāfija no 1901. gada, kur papīra sirds eglītē redzama Ziemassvētku pasākumā bagātajā Selestedgārdas muižā Lollandes salā. Tagad katrs dānis, liels vai mazs, lepojas, ka viņš ir varējis uzpīt savu Ziemassvētku sirdi.

Izveicīgie pirkstiņi

Sirds pīšana kā tradīcija Dānijas bērnudārzos sākās jau pagājušā gadsimta sākumā. Pirms simt gadiem tam bija arī tīri praktisks nolūks – lai veicinātu bērnu radošās spējas, pacietību un smalko motoriku. Dāņi vairākās paaudzēs katros Ziemassvētkos pin papīra sirdis un pie eglītes dzied: “Hjerter klippet med en saks, af den fingernemme slags” (“Izveicīgiem pirkstiņiem, griežam sirdis ar šķērēm.”)

Sirds pīšana ir īpašs process, un, lai to paveiktu, jāseko precīzai instrukcijai. Ziemassvētku laikā lielveikalos, grāmatnīcās un rakstāmpiederumu veikalos nopērkami īpaši sagatavoti glancētu papīru komplekti ar instrukciju, kā pareizi izgatavot Ziemassvētku sirdi un citus rotājumus.

Šodien sirdis Dānijā gatavo dažādās krāsās, dažādos izmēros un dažādos radošos risinājumos – tā ir aizraujoša, jo īpaši tāpēc, ka iespējas ir neierobežotas.

Uz autorību pretendē arī norvēģi

Paši dāņi šo rotājumu uzskata par vienu no saviem retajiem oriģinālajiem Ziemassvētku izgudrojumiem un par sirds priekštečiem uzskata pītus grozus. Tas ir arī acīmredzams, jo pagatavoto sirdi var atvērt kā aploksni un piepildīt kā grozu.

Reklāma
Reklāma

Dāņiem ir savs papīra sirds vēsturnieks Benno Blēsilds. Viņš savā publikācijā 2014. gadā rakstīja: “Norvēģi vēlas patentēt Ziemassvētku sirdi, jo viņu nacionālajā muzejā Oslo ir Ziemassvētku sirsniņa no 1873. gada. Taču viņi ir varējuši izlasīt tās pagatavošanas instrukciju dāņu žurnālā “Nordisk Husflidstidende”, kas bija publicēts jau divus gadus pirms tam. Te vairs nav ko apspriest: Ziemassvētku sirds ir dāņu.”

Pamazām papīra sirds rotājums ienāca arī zviedru un vācu Ziemassvētku tradīcijās.

Sirds popularitātes noslēpums

Tradicionālā dāņu sirds ir sarkanbalta – kā Dānijas karogs, un šāda krāsu izvēle pārliecinoši nostiprinājās Otrā pasaules kara laikā, kad dāņi uztraucās par savas karaļvalsts neatkarību. Pastāv uzskats, ka īstie Ziemassvētki ir tādi, kādi tie bija senākos laikos, kad Bībeles tēma tieši sasaucas ar Ziemassvētkiem, un šis rotājums ar sarkano krāsu simbolizē Kristus sirdi.

Lai arī cik dziļas un pamatotas būtu sarunas par papīra sirds krāsām, sirsniņas galvenā loma dāņu Ziemassvētkos ir mīlestības paušana. Tās popularitāte slēpjas ģimenes vienotībā, mīlestībā un stiprumā, kad visi kopā pie viena galda griež un līmē eglītes rotājumus. Neviens dānis vairs nedomā, kāpēc mēs ar savām rokā gatavojam papīra sirdis – tas ir tikpat saprotami kā runāt dāņu valodā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.