Aleksandrs Lielmežs: Par enerģētikas pašpietiekamību un taisnīgiem tarifiem 7
Aleksandrs Lielmežs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Strauji pieaug visu veidu enerģijas cena, kas ietekmē visu tautsaimniecību un katras ģimenes labklājību. Tādēļ steidzīgi jāmeklē iespējas, kā Latvijas apstākļos to varētu mazināt. Pēc būtības ceļš ir tikai viens. Pašiem saražot pietiekamā daudzumā elektroenerģiju, izmantojot vietējos resursus – koksni, augu produktus un bezmaksas dabas veltes, sauli, vēju un ūdeni.
Vai tas ir iespējams? Protams. Tam jāpakārto attiecīga valsts politika, lai šo stratēģiski vitāli svarīgo mērķi sasniegtu. Mērķim jābūt skaidri definētam. Apgādāt Latvijas tautsaimniecību un mājsaimniecības ar iespējami lētāku elektroenerģiju. Vislabāko rezultātu varētu sasniegt ar decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, kas nodrošinātu vietēju (nelielās teritorijās, kur ir kritiskā tautsaimniecības infrastruktūra) patēriņu, vienlaikus izmantojot sauli, vēju un ūdeni.
Ļoti efektīvi būtu visas katlumājas pārveidot, lai varētu ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju. Šāda pieeja ir ļoti svarīga arī no elektroenerģijas piegādes drošības viedokļa. Lēta elektroenerģija ir kā pamats uzņēmumu konkurētspējai, preču un pakalpojumu cenām, katras mājsaimniecības labklājībai un valsts straujākai attīstībai. Kāpēc ražot pašiem, nevis saņemt no ārpuses? Tāpēc, ka cerības, ka biržā varēs nopirkt lētāk, ir izgāzušās. Daži skaitļi.
2020. g. Latvija “Nord Pool” biržā par vienu MWh maksāja 33,45 EUR, vidējā “Nord Pool” cena 12,57 EUR, Igaunija – 32,88 EUR/MWh.
2021. g. Latvija “Nord Pool” biržā maksāja 98,65 EUR/MWh, vidējā cena 75,35 EUR/MWh, Igaunija – 95,01 EUR/MWh.
2022. g. Latvija “Nord Pool” biržā maksāja 227,19 EUR/MWh, vidējā cena 135,97 EUR/MWh, Igaunija – 157,94 EUR/MWh.
Tas nozīmē, ka Latvijas līdzšinējā enerģētiskā politika un tās rezultāti nav konkurētspējīgi – kaut vai ar Igauniju. Tas jālabo pēc iespējas ātrāk.
Vai viss ir caurredzami un godīgi pašā “Nord Pool” biržā? Laikam jau nav, jo EK enerģētikas komisāre ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka jāveic reformas biržā un jāmaina biržas cenas noteikšanas metodika. Augstā amatpersona biržu uzklausīs pavisam drīz – martā. Manuprāt, tas bija jādara jau agrāk, jo tik augstas biržas cenas, kas ļoti ietekmē arī lielāko Eiropas Savienības valstu Vācijas un Francijas ekonomiku, nav objektīvi pamatotas. Tas ietekmē visas ES konkurētspēju globālajā tirgū. Ļoti daudzi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi gūst pasakainu peļņu. Ne velti Urzula fon der Leiena jau septembrī izteica priekšlikumu elektrības ražotājus, kuri gūst superpeļņu, aplikt ar papildu nodokli. Vairākas valstis jau ir sekojušas ierosinājumam un pieņēmušas lēmumus, ka šī nesamērīgā peļņa jāapliek ar papildu 90% nodokli.
Šīs augstās cenas spiež arī Latvijā pārskatīt elektroenerģijas piegādes tarifus. Tas nav objektīvi, jo piegādes izmaksām nav tieša sakara ar to, vai pa vadiem plūst lēta vai dārga elektrība. Tas ir vienīgi metodoloģijas jautājums. Manuprāt, “Sadales tīkla” tarifu projektā nav pamatotas šādas pozīcijas, nedaudz saīsinot tekstu:
“1. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas no 71,2 milj. EUR uz 144,15 milj. EUR; 2. Par zudumiem pārvadē no 16,0 milj. EUR uz 68,5 milj. EUR; 3. Iepriekšējo ieņēmumu korekcija no 0,0 milj. EUR uz 36,3 milj. EUR. Kopā palielinājums 161,75 milj. EUR.”
Vajadzētu pilnīgi detalizēti atspoguļot šo summu pieaugumu, jo tās apmaksai nepieciešams vidēji no katra elektroenerģijas lietotāja papildus iekasēt vairāk nekā 200 EUR gadā, un tas nav maz. Vidēji nozīmē, ka kādam būs jāmaksā mazāk, kādam vairāk. Atkarībā no pieslēguma kritērijiem. Un atbildēt uz jautājumu – kam šos 161,75 milj. EUR “Sadales tīkls” maksās? It īpaši par 36,3 milj. EUR. Varbūt tie jau kādam ir samaksāti, jo formulējums tāds īpatnējs?
Cerams, ka valdība un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar to tiks skaidrībā. Vajadzētu iesaistīties arī Saeimas deputātiem kā tautas priekšstāvjiem, lai šo Latvijas valsts attīstībai svarīgo jautājumu neatstātu bez pienācīgas kontroles.
