“Parakstu skaits jau pārsniedzis Šlesera partijas balsu skaitu.” Stambulas konvencijas aizstāvībai savākti vairāk nekā 55 000 parakstu 0
Rīgas domes deputāts un bijušais mērs Mārtiņš Staķis sociālajā tīklā “Facebook” norādījis uz simboliski nozīmīgu faktu. Parakstu skaits vietnē “ManaBalss.lv” par aicinājumu Valsts prezidentam neaprakstīt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas jau pārsniedzis 57 tūkstošus.
“Taisnības labad jānorāda, ka pazīstu arī kādreizējo LPV vēlētāju, kura parakstījās, paužot atbalstu konvencijai pret vardarbību ģimenē. Ticu, ka viņa nav vienīgā,” savā ierakstā norāda Staķis.
Politiķis savā ierakstā akcentē vairākus aspektus, kurus izgaismo pašreizējā situācija. Pirmkārt – kādu dienaskārtību varam sagaidīt, ja LPV nākotnē iegūs reālu varu. Viņš atsaucas uz Viļa Krištopana (LPV) izteikumiem, kurš aicinājis investoriem, kuriem nepatīk mūsu iekšpolitika, kravāt koferus.
“Acīmredzot, vienīgie investori, kurus Šlesers grib piesaistīt, ir tie, kuriem viņa vērtības un politbiznesa pieeja ļoti patīk,” piebilda Staķis.
Otrkārt, politiķis pauž neizpratni par citu partiju iesaisti Šlesera partijas iniciatīvu virzīšanā. Kā piemēru viņš min Nacionālās apvienības pārstāves Ināras Mūrnieces rīcību komisijā, kurā netika dots vārds Radošo savienību padomei – biedrība, kuras mērķis ir aizstāvēt un pārstāvēt mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades profesionāļu morālās, sociālās, juridiskās un ekonomiskās tiesības un veicināt kultūras jaunrades procesiem labvēlīgu Latvijas valsts kultūrpolitikas attīstību. Pārstāvētās radošās nozares: mūzika, dizains, literatūra, dramaturģija, vizuālā māksla, arhitektūra, teātris, kinematogrāfija, pētniecība un kritika šajās nozarēs.
“Cik dedzīgi NA biedri centās nomelnot prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura ieveda Latviju NATO, lai tikai atbalstītu Šlesera partiju.”
Trešais punkts Staķa komentārā ir kā brīdinājums vēlētājiem – viņš jautā, vai šodienas balsojumi var liecināt par nākotnē iespējamu koalīciju starp dažām partijām un LPV, kas īstenotu līdzīgas provokatīvas iniciatīvas.
“Vai tas parāda arī to, kuras partijas šajā vai nākamajā Saeimā būtu gatavas veidot jaunu valdību kopā ar Šleseru, lai īstenotu jaunas provokācijas pret Latviju? Ļoti ceru, ka nē. Ļoti ceru, ka viņi tiešām ir “aizspēlējušies”. Un, ja tā ir, tad vēl nav par vēlu šo visu labot. Ceru, ka saprāts uzvarēs.”
Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” (JV) un “Progresīvie”.
Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai – vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Sieviešu tiesību aizsardzības organizācija, centrs “Marta” un vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam, aicinot nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. To parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku.
Ar šādu aicinājumu pie Valsts prezidenta vērsusies arī JV Saeimas frakcija.
Tikmēr Rinkēvičs norādījis, ka rūpīgi izvērtēs Saeimas pieņemto likumu par izstāšanos no konvencijas, “ņemot vērā valstiskus un juridiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus”.
Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatījusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International”. Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka “Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes”.
Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents Teodors Rusopuls piektdien paziņojis, ka Latvijas Saeimas lēmums ir bīstams signāls.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
