“Pārsteidz, ka bijusī Vācijas kanclere šodien saka ko tādu,” Kariņš asi kritizē Merkeles izteikumus par Poliju un Baltijas valstīm 0
Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas lomu, it kā veicinot Krievijas agresiju, ataino atsevišķu Rietumu politiķu fundamentālu neizpratni par diktatora Vladimira Putina rīcību un mērķiem, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais Ministru prezidents, tagad starptautiskās stratēģiskās komunikācijas aģentūras “Kreab” vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos Krišjānis Kariņš.
Merkele ungāru izdevumam “Partizán” faktiski vainojusi Poliju un Baltijas valstis Krievijas agresijā, jo tās 2021.gadā nav atbalstījušās tiešas sarunas ar Maskavu. Tam par pamatu bijušas bažas, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nespēs izstrādāt vienotu nostāju pret Krieviju.
Nespēja vest tiešas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ietekmējusi turpmāko notikumu attīstības gaitu, apgalvojusi Merkele. Viņa izteikusies, ka Polijas un Baltijas valstu nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas starp Krieviju un ES, kas, kā apgalvojusi bijusī kanclere, dažus mēnešus vēlāk novedusi pie Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Kariņš uzsvēra, ka Merkele bija Vācijas kanclere laikā, kad dominēja uzskats – ja “mēs pareizi uzvedīsimies, arī Putins labi uzvedīsies”. Viņš norādīja, ka valdīja pieņēmums par Rietumu spēju ietekmēt Putina rīcību, lai gan līdzšinējie notikumi liecina par pretējo.
“Putins rīkojas tā, kā viņš rīkojas, un vienīgā Rietumu iespēja ir vai nu pakļauties, vai pretoties. Pārsteidz, ka bijusī Vācijas kanclere šodien saka ko tādu, kad šķietami visiem jau ir skaidrs, kāda ir Krievija. Esmu gandarīts, ka jaunajam Vācijas kancleram Frīdriham Mercam nav tādu uzskatu kā Merkelei,” sacīja Kariņš.
Runājot par 2021.gadu, viņš atgādināja, ka tolaik bija runa par iespējamo ES līderu tikšanos ar Putinu. Viņš piebilda, ka 2021.gada septembrī Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki aizvadīja stratēģiskā līmeņa militārās mācības “Zapad”, taču karaspēks no Ukrainas pierobežas netika atvilkts, bet pakāpeniski palielināts līdz 2022.gada iebrukumam.
“Tolaik daudzas valstis neizprata Krieviju – tajā skaitā Vācija un arī bijusī kanclere. Es viņai konsekventi sacīju, ka ar Putinu nevar “pa labam”, taču viņa uzskatīja, ka Baltijas valstīm nav taisnība. Merkeles uzskatus es ļoti labi zināju, bet brīnos, ka pēc visa notikušā Ukrainā viņa tā var domāt arī tagad,” teica Kariņš.
Viņš norādīja, ka tagad sarunas ar Putinu uzņēmies ASV prezidents Donalds Tramps – notikusi tikšanās Aļaskā, taču arī kopš Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā nekāds miers nav panākts. Kariņš uzsvēra, ka latviešiem tas diemžēl nav pārsteigums, jo miers Ukrainā būs tad, kad Krievija vai nu nevarēs atļauties turpināt karu, vai arī pretspēks būs tik liels, ka tā būs spiesta atkāpties.
Bijušais Ministru prezidents secināja – ja bijusī Vācijas kanclere par Baltijas valstīm un Poliju izteikusies šādi, viņa to līdz galam vēl nav izpratusi.
Jau rakstīts, ka saskaņā ar Merkeles izklāstu Polijas atteikšanās atbalstīt Minskas vienošanās, ko pēc Krievijas sākotnējā iebrukuma Ukrainā Kijivai 2015.gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību uzspieda tiešu militāru draudu apstākļos, mudinājusi Putinu uz atkārtoto iebrukumu Ukrainā 2022.gadā.
Ar Merkeles un toreizējā Francijas prezidenta Fransuā Olanda palīdzību uzspiestās vienošanās Ukrainai patiesībā bija nepieņemamas, jo tās nodrošināja faktiskas Maskavas kontroles ieviešanu pār kaimiņvalsts politiku.
Taču Merkele intervijā apgalvojusi, ka Minskas vienošanās esot Ukrainai laikā no 2015. līdz 2021.gadam nodrošinājušas mieru pēc sakāves 2015.gadā un to mērķis bijis ļaut Kijivai atgūt zaudētās teritorijas, “apkopot spēkus” un “kļūt par citu valsti”. Ap 2021.gadu Merkele esot “jutusi, ka Putins vairs nopietni neuztverot Minskas vienošanās”.
