Latvija – melnās statistikas rekordiste: neiedomājami liela daļa noslīkušo bija piedzērušies 0
Līdz ar siltā laika iestāšanos Latvijā sākas aktīvā peldēšanas sezona, taču atpūta pie ūdens ik gadu nes arī traģiskus negadījumus. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati* par periodu no 2020. līdz 2024. gadam liecina, ka Latvijā gadā noslīkst vidēji 115 cilvēku, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Lielākā daļa jeb 77% noslīkušo ir vīrieši.
Statistika iezīmē vēl kādu satraucošu tendenci – 66% no noslīkušajiem bijuši alkohola reibumā. Apdrošināšanas sabiedrības ERGO pieredze rāda, ka negadījumi notiek ne tikai lielās ūdenskrātuvēs – jūrā, upēs un ezeros, bet arī piemājas dīķos, tādēļ piesardzība jāievēro katrā ūdenstilpē.
Alkohols un peldes – bīstama kombinācija
“Ik gadu redzam, ka cilvēki joprojām nenovērtē riskus, kas saistīti ar atpūtu pie ūdens. Diemžēl liela daļa traģisko nelaimes gadījumu notiek alkohola reibumā, kad tiek pārvērtētas spējas un pieņemti neracionāli lēmumi – peldēšana tālu no krasta, lēkšana uz galvas nepārbaudītās vietās, straumes ignorēšana, došanās ūdenī vienatnē.
Alkohols bieži ir klātesošs ļoti smagos negadījumos – esam saņēmuši nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, kad pēc noslīkšanas upēs vai ezeros bojāgājušo asinīs konstatētas no 1 līdz pat 3,7 promilēm etilspirta. Visneapdomīgākie šajā ziņā ir vīrieši – arī SPKC dati liecina, ka 82% alkohola reibumā noslīkušo pēdējos gados bijuši vīrieši,” stāsta firmas pārstāve Sanita Rubene.
Viņa atgādina, ka nelaimes gadījumu un dzīvības apdrošināšana sniedz finansiālu atbalstu smagu traumu vai traģisku seku gadījumā, taču ir svarīgi ņemt vērā, ka apdrošināšanas aizsardzība ir ierobežota, ja nelaime notiek alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.
Drosmes demonstrēšana ūdenī
44% no visiem noslīkšanas gadījumiem gadā notiek trijos vasaras mēnešos – no jūnija līdz augustam, liecina SPKC apkopotā informācija. Vasaras sezonā regulāri tiek saņemti arī atlīdzību pieteikumi par traumām, kas gūtas, lecot ūdenī uz galvas un nenovērtējot ūdenstilpes drošību. Nereti šādas traumas beidzas ar smagām un paliekošām sekām.
“Viena no riskantākajām un izplatītākajām situācijām ir lēkšana ūdenī nepazīstamās vietās. Cilvēki nezina, kāds ir ūdens dziļums, dzelmē esošie akmeņi vai citi šķēršļi un, demonstrējot citiem savu drosmi, gūst galvas traumas, lūzumus un pat mugurkaula bojājumus,” uzsver S. Rubene.
Tāpat vasarā regulāri tiek pieteiktas grieztas brūces pēdās pēc uzkāpšanas uz stikliem, asiem gliemežvākiem vai citiem priekšmetiem ūdenī – tās raksturīgas gan bērniem, gan pieaugušajiem.
“Par drošību peldoties īpaši jāatceras arī ceļojumu laikā, kad ejam peldēties neiepazītās vietās. Diemžēl praksē ir bijuši gan noslīkšanas gadījumi, piemēram, cilvēkam vienatnē ejot peldēties Turcijas pludmalē. Tāpat ceļojumos tūristus ļoti bieži savaino medūzas, jūras eži un citi ūdens iemītnieki, tādēļ jābūt piesardzīgiem un eksotiskās peldvietās jāvalkā ūdens apavi, ūdens priekus baudot atbildīgi,” atgādina firmsa pārstāve.
Drošība pie ūdens sākas ar atbildīgu rīcību
Lai samazinātu nelaimes gadījumu risku, jāievēro drošības pasākumus ikvienā ūdenstilpē – gan Latvijā, gan ārvalstīs.
1.Nekad neej peldēties alkohola reibumā. Alkohols pasliktina koordināciju, reakcijas spējas un spēju objektīvi novērtēt riskus.
2.Nelec ūdenī nepazīstamās vietās un pirms lēciena vienmēr pārliecinies par ūdens dziļumu.
3.Nepeldi vienatnē un nepārvērtē savas spējas, īpaši atklātās ūdenstilpēs.
4.Uzmani bērnus nepārtraukti – arī seklā ūdenī un piepūšamo atrakciju tuvumā.
5.Izmanto drošības vestes, dodoties izbraucienā ar laivu, uz SUP dēļa vai makšķerējot.
6.Ieejot un izejot no ūdens, uzmanies no asiem priekšmetiem, akmeņiem un slideniem krastiem.
7.Ceļojumos izvēlies drošas, uzraudzītas pludmales un ievēro vietējos brīdinājumus par straumēm, medūzām vai citiem riskiem.
