3. ASV–Krievijas diplomātijas strupceļš 60
Jūnijā notikušās telefonsarunas starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nemazinātja spriedzi saistībā ar Ukrainas dronu uzbrukumiem un plašāko konfliktu. Sarunas, kas tika uzskatītas par pēdējo mēģinājumu atrast diplomātisku risinājumu, nesniedza konkrētus solījumus par pamieru vai deeskalāciju. Fox News ziņo, ka Krievija draudējusi ar “atbilstošu atbildi” uz Ukrainas uzbrukumiem, kas tika uztverti kā Rietumu atbalstīti.
Šis diplomātiskais strupceļš atspoguļo globālās kārtības eroziju, kur tradicionālās platformas, piemēram, ANO vai divpusējas sarunas, vairs nespēj efektīvi risināt konfliktus. Krievijas uztvere, ka tā karo ne tikai pret Ukrainu, bet pret visu Rietumu bloku, palielina risku, ka konflikts var pāriet uz citām sfērām, piemēram, kiberkaru vai hibrīdkara operācijām.
Saskaņā ar Foreign Policy ziņoto, Ukrainas uzbrukumi Krievijas stratēģiskajām bāzēm ir mainījuši konflikta dinamiku, liekot Krievijai pārvērtēt savu militāro stratēģiju. Turklāt Turcija, kas centās būt starpnieks miera sarunās, ir zaudējusi ietekmi, jo abas puses atsakās no kompromisiem.
