2. Irāna: kodolvienošanās sabrukums 60
ASV un Irānas sarunas par 2015. gada kodolvienošanās (JCPOA) atjaunošanu ir nonākušas strupceļā. Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei 2025. gada sākumā noraidīja jebkādus kompromisus attiecībā uz urāna bagātināšanu, uzsverot Irānas tiesības uz “pilnīgu suverēnu kontroli” pār savu kodolprogrammu. Šis solis sekoja pēc vairāku gadu neveiksmīgiem diplomātiskiem centieniem atjaunot vienošanos, ko ASV pameta 2018. gadā prezidenta Donalda Trampa vadībā.
Izraēla, kas uzskata Irānas kodolprogrammu par eksistenciālu draudu, ir signalizējusi par gatavību veikt preventīvus militārus triecienus, ja Irāna pietuvosies ieroču kvalitātes urāna ražošanai. Saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) 2025. gada ziņojumiem, Irāna jau ir palielinājusi savu bagātinātā urāna krājumus līdz līmenim, kas ir tuvu ieroču ražošanas kapacitātei.
Reģionā jau notiek sadursmes ar Irānas atbalstītajiem grupējumiem, tostarp Hamās Gazā un hutiem Jemenā, kas pastiprina spriedzi. Eksperti, tostarp Tuvo Austrumu drošības analītiķi, brīdina, ka jebkāda militāra eskalācija var izraisīt plašu reģionālu konfliktu, potenciāli iesaistot ASV, Krieviju un Ķīnu.
The Guardian ziņo, ka Irānas atbalstītie grupējumi, piemēram, Hezbollah Libānā, ir pastiprinājuši uzbrukumus Izraēlas robežai, kas var kalpot kā katalizators tālākai eskalācijai. Turklāt Irānas sadarbība ar Krieviju, tostarp militāro tehnoloģiju apmaiņa, rada papildu ģeopolitiskus riskus, jo Krievija varētu atbalstīt Irānu pret ASV un Izraēlu.
