Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers
Foto. Publicitātes, National Geographic

Apmānīt Hitleru: “Maltā gaļa” un citas veiksmīgas Otrajā pasaules karā īstenotās operācijas 30

Lai gūtu uzvaru karā, bieži vien ir jāizmanto viltīgi paņēmieni pretinieka maldināšanai un viņa armijas novirzīšanai citur – to pierādīja arī sabiedroto spēki, Otrajā pasaules karā īstenojot vairākas veiksmīgas operācijas, vēsta kanāls “National Geographic”.

Reklāma
Reklāma
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 20
Lasīt citas ziņas

Sabiedroto spēku iebrukumu Sicīlijā 1943. gada jūlijā varēja īstenot, pateicoties veiksmīgajām maldināšanas operācijām, kuras piespieda Hitleru mazināt ofensīvu austrumu frontē un pārvietot armiju uz dienvidu fronti. Rezultātā fīrers un Vērmahts zaudēja īpaši svarīgo Kurskas kauju, kas, iespējams, varēja mainīt Otrā pasaules kara gaitu.

Raidījuma “Otrā pasaules kara aculiecinieku stāsts: Iebrukums Itālijā” skatītāji dzirdēs stāstus ne tikai no kaujas stratēģiem, bet arī no tiem karavīriem, kas paši atradās karalaukā. Šie stāsti ir unikāli ar to, ka vārds tiek dots abām savulaik karojošajām pusēm – gan tiem, kas karoja Vērmahtā jeb vācu armijā, gan tiem, kas pārstāvēja sabiedroto spēkus. Kopā ar kauju inscenējumiem un vēsturiskiem dokumentiem šie stāsti veidos kopainu par 1943. gada jūlija notikumiem Itālijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā apmānīt fīreru jeb operācija “Maltā gaļa”

Viena no veiksmīgākajām dezinformācijas un maldināšans kampaņām Otrajā pasaules karā saucās “Mincemeat” jeb “Maltā gaļa”. Tās galvenie izstrādātāji un plānotāji bija Čārlzs Šolmondelejs un Jūens Montegū.

Uz domu šādā veidā apmuļķot Hitleru viņus pamudināja kāds dokuments ar nosaukumu “Foreles memuārs”. Tajā tika aprakstīti vairāki paņēmieni, kā apmanīt pretinieku, tostarp nodot viltus informāciju kopā ar… līķi.

Operācijas īstenošanai viņi sameklēja kāda bezpajumtnieka vārdā Glīndvirs Maikls mirstīgās atliekas. Jāpiebilst, ka nelaiķa nāves iemesls bija saindēšanās ar žurku indi. Viņu ietērpa neeksistējoša britu armijas virsnieka, kapteiņa Viljama Mārtina formastērpā. 1943. gada jūlijā “kapteiņa Mārtina” līķis tika iemests jūrā netālu no Spānijas krastiem. Nelaiķim līdzi bija portfelis ar it kā svarīgiem slepeniem dokumentiem. Tajos bija rakstīts, ka sabiedroto spēki plāno desanta operāciju Grieķijā, nevis Sicīlijā.

Viltojums bija tik labs, ka fīrers tam noticēja un noraidīja Itālijas diktatora Benito Musolīni iebildumus, kurš bija pārliecināts, ka sabiedroto desanta operācija tomēr notiks tieši Sicīlijā. Hitlers sāka gatavoties Grieķijas, Sardīnijas un Korsikas aizsardzībai, tikmēr sabiedrotie gatavojās iebrukumam pavisam citur – Sicīlijā.

Reklāma
Reklāma

Kad viss neiet gluži pēc plāna jeb operācija “Husky”

Veiksmīgajai sabiedroto operācijai “Maltā gaļa” sekoja iebrukums Sicīlijā jeb operācija “Husky”. Naktī no 1943. gada 9. uz 10. jūliju sabiedroto spēki, kuros bija galvenokārt pārstāvēti amerikāņu, britu un kanādiešu karavīri, ieradās Sicīlijas dienvidu un austrumu krastos.

Jāpiebilst, ka tajā dienā pūta spēcīgs vējš, kas gandrīz izjauca operācijas gaitu. Proti, slikto laikapstākļu dēļ ievērojama karaspēka daļa nolaidās ne tur, kur bija plānojuši, turklāt sešas stundas vēlāk nekā paredzēts. Galamērķi sasniedza tikai 12 britu lidmašīnas, daudzas iekrita jūrā, un tajās esošie desantnieki noslīka.

Tomēr kopumā iebrukums bija veiksmīgs. Vācu un viņu sabiedroto – itāļu – sauszemes, gaisa un jūras spēki tika padzīti no Sicīlijas, kas atvēra Vidusjūras ceļus. Benito Musolīni tika gāzts no valsts vadītāja amata, tā sākās sabiedroto karaspēka iebrukums Itālijā.

Iebrukumam Sicīlijā sekoja sešu nedēļu ilga sauszemes cīņa, ar kuru sākās sabiedroto “Itālijas kampaņa”, kas norisinājās līdz pat Otrā pasaules kara beigām. Vēsturnieki lēš, ka neviena cita kampaņa Rietumeiropā neprasīja vairāk dzīvību un ievainoto. Proti, no 1943. gada septembra līdz 1945. gada aprīlim Itālijā krita apmēram 60 000 sabiedroto karavīru. Savukārt Vērmahta zaudējumi pēc aplēsēm bija aptuveni 50 000 karavīru.

Operācijas “Husky” pieredze vēlāk tika izmantota, plānojot sabiedroto izsēšanos Normandijas krastā 1944. gada jūnijā, kas iegāja vēsturē kā “D-diena”. Jāpiebilst, ka tā līdz pat šim brīdim ir lielākā desanta operācija pasaules militārajā vēsturē.

Operācija “Neptūns” jeb “D-Diena”

Ar operāciju “Neptūns” jeb “D-Dienu” tika uzsākts iebrukums Vācijas okupētajā Rietumeiropas daļā, kas veicināja sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā.

1944. gada 5. jūnija vakarā Londonas Radio pārraidīja rindu no franču dzejnieka Pola Verlēna dzejoļa „Rudens dziesma”. Tas bija signāls franču pretošanās kustībai, ka sabiedroto desanta operācija nacistu okupētās Francijas krastā gaidāma tuvākajās dienās. Tā arī notika.

Plašākā jūras desanta operācija pasaules vēsturē, kas sākās 1944. gada 6. jūnijā, tika rūpīgi plānota vairākus mēnešus kopš 1943. gada. Lai gan laikapstākļi plānotajā dienā nebija labvēlīgi, operācijas atlikšana nozīmētu kavēšanos par vēl vairākām nedēļām. Proti, iebrukuma bija piemērotas tikai dažas dienas mēnesī. Tas bija saistīts ar Mēness fāzi, plūdmaiņām, dienas ilgumu un citiem faktoriem.

Pirmais desants jeb aptuveni 24 tūkstoši sabiedroto britu, amerikāņu un kanādiešu gaisa desantnieku nolaidās Normandijā īsi pēc pusnakts. Jāatzīmē, ka kopumā operācijā “Neptūns” piedalījās 156 000 sabiedroto karavīru.

Vienlaikus notika plaša gaisa un jūras bombardēšana. Sabiedroto kājnieku un bruņotās divīzijas sāka izsēšanos Francijas krastā plkst. 6.30. Sabiedrotajiem neizdevās īstenot visus militāros uzdevumus pirmajā dienā, tomēr turpmākajā karadarbībā viņi uzlaboja savu stāvokli.

Operācija “Miesassargs” jeb dubultaģentu uznāciens

Vēl pirms Otrā pasaules kara, 1938. gadā, kāds Velsas iedzīvotājs vārdā Artūrs Ouenss piedāvāja savus pakalpojumus Vācijas izlūkdienestam “Abwehr”. Vācieši viņu uzreiz pieņēma darbā. Vienlaikus viņš vērsās arī britu izlūkdienestā “MI–5” un piedāvāja kļūt par dubultaģentu.

Viņš tik labi tēloja aģentu, ka vācieši sāka veidot ap viņu savu spiegu tīklu, tādējādi ļaujot “MI–5” visu kara laiku kontrolēt vācu spiegu darbu Lielbritānijas teritorijā. Jāpiebilst, ka pateicoties Ouensam 47 vācu spiegi pārgāja otrā frontes pusē un sāka strādāt sabiedroto spēku labā. Šo tīklu nosauca par “Double Cross” sistēmu un izmantoja operācijā “Miesassargs”, lai dezinformētu vāciešus.

Tika uzrakstīts detalizēts scenārijs, ko dubultaģenti mēģināja “pārdot” vāciešiem. Tika, piemēram, aprakstīts, ka sabiedrotie uzskatīja bombardēšanu no gaisa par efektīvu veidu, kā uzvarēt karā, bet tikmēr gatavojas izsēsties jūras krastā. Operācijas mērķis bija arī likt vāciešiem domāt, ka iebrukums Ziemeļrietumu Eiropā notiks vēlāk, nekā bija plānots. Tā arī lika gaidīt sabiedroto uzbrukumus citur, tostarp Padekalē, Balkānos, Francijas dienvidos, Norvēģijā un citur.

Tā bija veiksmīga un uz septiņām nedēļām aizkavēja Hitlera armiju Padekalē, tādējādi ļaujot sabiedrotajiem uzvarēt Normandijas kaujā.

Par šīm un citām operācijām stāstīs raidījums “Otrā pasaules kara aculiecinieku stāsts: Iebrukums Itālijā”, kura pirmizrāde būs skatāma 26. decembrī plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.