Foto: Juozas Baltiejus/Shutterstock

Pirms diviem gadiem tas sacēla iebildumu vētru. Kā tagad VARAM plāno risināt gaisa piesārņojuma problēmu? 17

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pirms diviem gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ­(VARAM) izstrādāja gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.–2030. gadam, kas paredzēja, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotājiem jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures iekārtām, kā arī jāveicina centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstība Latvijas pilsētās.

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Lasīt citas ziņas

Toreiz tas sacēla iebildumu vētru. Tagad VARAM gaisa piesārņojuma problēmu plāno risināt ar jaunu likumu, dodot vairāk pilnvaru pašvaldībām, lai tās pašas var izvēlēties kur un kādi ierobežojumi būtu nepieciešami.

Ministrijā uzzinājām, ka topošā “Gaisa aizsardzības likuma” mērķis ir aizsargāt vidi un cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes, kā arī vienā likumā noteiktu visas tās prasības, kas saistītas ar gaisa kvalitātes uzlabošanu pilsētās un valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu samazināšanu dažādās tautsaimniecības nozarēs, izņemot no rūpnieciskajām iekārtām un enerģētikas, ko regulēs “Piesārņojuma novēršanas likums”.

Pēc būtības šajā likumā ir iekļautas iepriekšējās spēkā esošās normas, kas apkopotas vienuviet.

CITI ŠOBRĪD LASA

VARAM uzzinājām, ka atsevišķas prasības paredzēts noteikt skaidrāk un topošajā likumā tiek piedāvāts paplašināt pašvaldību tiesības noteikt savā teritorijā prasības transportlīdzekļu un apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai.

Tādā veidā pašvaldībām, kurās konstatētas problēmas ar gaisa piesārņojumu, būtu pieejami instrumenti šo problēmu risināšanai.

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere sarunā ar “Latvijas Avīzi” pastāstīja, ka jaunajā likumā tiks nostiprinātas tās tiesības, kas attiecas uz transportlīdzekļu un apkures problēmu risināšanu piesārņojuma samazināšanai.

Paredzams, ka būs striktāki nosacījumi individuālajam sektoram, lai iedzīvotāji neradītu problēmas apkārtējai videi ar krāsnīm vai apkures katliem. Viens no būtiskiem piesārņojuma avotiem Rīgā ir putekļi, un valsts galvaspilsētai jāizstrādā plāns, kā šo piesārņojumu samazināt.

Tas pats attiecas uz Liepāju un Rēzekni, kur konstatēta sīko putekļu piesārņojuma pārsniegšana. Vēl citās pašvaldībās jādomā, kā organizēt transporta plūsmu tā, lai mazinātu piesārņojumu.

Tāpat jārisina tie jautājumi, kas saistīti ar apkures organizēšanu. Viens ir vēsturiskais mantojums, bet otrs – kā tiek veidota jaunā apbūve un kā organizēta apkure ar lokāliem risinājumiem un prasībām.

Jautāju par instrumentiem, kādus plānots ieviest problēmu risināšanai. Rudīte Vesere skaidro, ka viens no instrumentiem būs ES struktūrfondu līdzfinansējums tiem iedzīvotājiem, kas vēlas nomainīt novecojušās apkures sistēmas un apkures katlus.

Priekšroka tikšot dota trim pašvaldībām, kur konstatētas vislielākās problēmas, – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Tāpat, iespējams, varētu atbalstīt saules paneļu izvietošanu.

Jau izstrādājot gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.–2030. gadam, monitoringa dati parādīja, ka atsevišķās pilsētās – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē – smalko putekļu koncentrācija gaisā pārsniedza cilvēka veselībai drošu līmeni.

Lai samazinātu piesārņojuma radīto ietekmi uz sabiedrības veselību, rīcības plānā noteikts, ka radītās emisijas jāierobežo, tādēļ plāns paredz, ka šīm pašvaldībām nepieciešams novērtēt, kādi ir galvenie piesārņojuma avoti, – cik ir individuālu apkures iekārtu, kādā stāvoklī tās ir un kuros rajonos atrodas, un attiecīgi tālāk plānot papildu pasākumus piesārņojuma samazināšanai.

Plāns paredz, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotājiem jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures iekārtām, kā arī jāveicina centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstība Latvijas pilsētās.

SAISTĪTIE RAKSTI

Plāns paredz, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotājiem noteiktās pilsētu daļās jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures
iekārtām, kā arī jāveicina centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstība Latvijas pilsētās.

Ministrija norāda, ka nav plānots un nav noteikts, ka visā valstī vecās krāsnis jānomaina līdz 2027.gadam. Plānā arī šāds pasākums nav paredzēts.

Paredzēts, ka līdz 2027.gadam tas tiks veicināts, sniedzot finansiālo atbalstu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 48
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Lasīt citas ziņas
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
20:39
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
20:13
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā?
19:56
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 51
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 32
Kariņa valdībai aprit trīs gadi 16
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 59
Slīdes ir dažādas. Kura mazāk bīstama?
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 324
No pilngadīgajiem iedzīvotājiem vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ap 80% un gandrīz trešdaļa revakcinējušies 143
Kāpēc “Gaso”, izbūvējot dabasgāzes pieslēgumu, prasa uzstādīt patēriņa skatītājus ēku ārpusē? 31
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
“Visa pamatā ir cilvēku iekšējais karš, katram pašam iekšpusē, meklējot ienaidnieku ārpusē!” Saruna ar publicistu Ilmāru Latkovski 53
“Esmu bijis cilvēks, kurš agrāk diezgan skaļi vīpsnājis par seriāliem…” – atzīstas aktieris Niklāvs Kurpnieks
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā 5
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim