Man ļoti patīk mans vecums, sāku atraisīties no jaunības bažām, mēģināšanas izdabāt, pierādīt. Spēju pateikt, ko domāju, un pie tā arī palikt. Ja ir daudz darba dzīves, pirmizrāžu vai koncertu laiks, līdzsvaram pretī lieku mājas mieru vai sportošanu. Nodarboties ilgstoši tikai ar kaut ko vienu ir līdzīgi, kā aplūkot gleznu, – pieejot ļoti tuvu klāt, vairs neredzi kopainu. Vajag atrast ko pilnīgi citu, lai izkāptu no tābrīža izjūtām. Es gan allaž stāvu tādā kā špagatā starp mākslu un ģimeni. Špagatu pa īstam uztaisīt neprotu, taču dzīvošanas stils ir tieši tāds.
Neesmu sportiste, taču man patīk garas pastaigas. Nūjot ar draudzenēm parkā vai gar jūru. Nesteidzīgi braukt ar riteni. Tad varu vērot apkārtni, visu kārtīgi apskatīt. Tādēļ arī labāk nūjoju nekā skrienu, jo skrienot nav vaļas lūkoties apkārt, jākoncentrējas uz elpošanu. Reizēm es aktīvi kustos, tad atkal no rītiem aizrautīgi kuļu vitamīnu kokteiļus vai piekopju kādu citu veselīgu rituālu. Taču neesmu disciplinēta, tas notiek kampaņveidīgi. Laikam jau māksla, kas ir ļoti elastīga, dažāda un krāšņa, šādu izveidojusi arī
manu raksturu. Visu laiku gribu izmēģināt ko jaunu. Meklēju dažādas formulas, kā labi justies.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.