Vardarbīgi arī pedagogi 44
Aizvien biežāk kompetentās iestādes saņem sūdzības arī par izglītības iestāžu darbinieku, visbiežāk pedagogu, emocionālo vai fizisko vardarbību pret skolēniem. Pērn no visiem IKVD saņemtajiem iesniegumiem, kas bija saistīti ar vardarbību skolās, visvairāk – teju 57 procenti – gan bija par vardarbību skolēnu starpā, taču samērā bieži – 38,5 procentos gadījumu – sūdzības bija par vardarbību pret skolēniem. Gandrīz pieci procenti saņemto sūdzību toties bija par vardarbību pret pedagogu.
VBTAI pērn skolu darbinieku fizisko vai emocionālo vardarbību pret izglītojamiem konstatējusi 26 reizes. Inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Krastiņa stāsta, ka tādā gadījumā tiek sākta administratīvā lietvedība. Ja skolas darbinieka vainu izdodas pierādīt, viņam jāmaksā naudas sods no 35 līdz 250 eiro. Savukārt, vai paturēt darbā šādu pedagogu, tas jau jālemj izglītības iestādes vadītājam.
Kautiņu varēja novērst
IKVD pārstāve Jana Veinberga apgalvo, ka rūpes par skolēnu drošību jau vairākus gadus ir viens no dienesta prioritārajiem darbības virzieniem. Dienests ne tikai pārbauda sūdzības, bet arī reaģē uz informāciju, kas par vardarbību skolās izskan, piemēram, masu informācijas līdzekļos.
J. Veinberga pieļauj, ka reģistrēto vardarbības gadījumu skaits varētu būt pieaudzis tāpēc, “ka aizvien retāk ziņas par vardarbību skolās tiek slēptas”. Arī pats dienests regulāri cenšoties izglītot sabiedrību: atpazīt vardarbību un ziņot par to.
Sūdzības, kas saistītas ar vardarbību pret bērniem, IKVD nodod VBTAI, tomēr arī pats seko situācijas attīstībai. Abas iestādes kopā mēdz rīkot pārbaudes un meklēt risinājumus.
Viens no vardarbības gadījumiem, par ko uzzināja arī plašāka sabiedrība, šā gada sākumā bija Liepājā. Tur kāds Liepājas Valsts tehnikuma audzēknis stundas laikā tā piekauts, ka pēc tam nonāca slimnīcā. Varmāka bija kursabiedrs, pedagoga šajā brīdī klasē nebija. Cietušais stāstīja, ka skolotāja pēc kautiņa jauniešus tikai norājusi par to, ka nav gājuši kauties ārā.
IKVD nekādus pedagogu un tehnikuma vadības pārkāpumus šajā situācijā nesaskatīja. Zināms, ka kauslis saņēmis rājienu un tā sekas var būt stipendijas samazināšana. Tehnikums arī noorganizējis izglītojošu pasākumu audzēkņiem par nepilngadīgo administratīvo atbildību.
IKVD ieteica iestādes vadībai atkārtoti atgādināt audzēkņiem, ka tehnikuma iekšējos kārtības noteikumos audzēkņiem uzlikts pienākums nekavējoties informēt, ja jūtas apdraudēti vai mana, ka apdraudēts ir kāds cits. IKVD aicinājis arī darbiniekus ātrāk reaģēt uz audzēkņu pārkāpumiem. Secināts, ka viens no konfliktā iesaistītajiem jau ilgstoši pārkāpis iekšējās kārtības noteikumus. Ja pedagogi laikus būtu reaģējuši, kautiņš varēja izpalikt.
Arī I. Krastiņa stāsta, ka bieži inspekcijas uzmanības lokā problēmsituācija nonāk, kad tā jau ir ielaista: “Gadījumi, ar ko mēs saskaramies, parasti nav tādi, ka kāds kādam vienreiz iesita. Problēmas bijušas ilgstoši.”
