Pēc tam, kad biju aprakstījis Donalda Trampa performances ēšanas režīmā un ēdmaņas izvēlē no burgera uz steiku un fermentētiem produktiem, lasītāji sāka uzdot jautājumus – ko ēd, kā sporto, kādu režīmu ievēro un kā savu ilgdzīvotību saglabā Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Sji Dzjiņpins. Vēl trakāk – lasītāji uzdeva jautājumu – kurš no šiem līderiem dzīvos visilgāk, kuram ilgāk saglabāsies labas kognitīvās spējas un līdera spējas.
Ja par Trampu informācija ir viegli pieejama, visi viņa paradumi un dienas ritums ir katram amerikānim uz delnas, tad attiecībā uz Vladimiru Putinu un Sji Dziņpinu tas nav tik vienkārši, jo austrumu tradīcijas liek slēpt informāciju.
Vladimira Putina ēšanas paradumi un rūpes par ilgdzīvošanu
Informācija par Krievijas prezidenta Vladimira Putina ēšanas paradumiem un privāto dzīvi ir gauži skopa, un to var iegūt no dažiem bijušajiem darbiniekiem, draugiem, kolēģiem, kas šobrīd aizmukuši no Krievijas un piepelnās, rakstot atmiņas. Putins nemīl celties agri un brokastis ēd 11.00 vai 12.00. Spriežot pēc visa, lielu daļu diennakts olbaltumu viņš uzņem no rīta, bet galvenokārt ar biezpienu, paipalu olām un ikriem. Viņš brokastīs ēd griķu vai rīsu putru, bet retāk – auzu putru. No cukuriem Putins izvēlas medu, pie kam no Altaja vai Sajāniem. Visi produkti Putina galda vajadzībām tiek piegādāti svaigi no Krievijas pareizticīgo baznīcas saimniecībām un klosteriem.
No gaļas produktiem Putins priekšroku dodot teļa gaļai un medījumiem, no zupām – zivju zupai. Putins ievēro dietologu ieteikumus, labprāt uzturā lieto saknes, dārzeņus, salātus. Dzer svaigi spiestas sulas un kefīru. Alkoholu Putins lietojot ārkārtīgi reti un maz. Oficiālās pieņemšanās vai banketos viņš mēdzot malkot nedaudz vīna vai šampanieša. Oficiālajos Kremlī rīkotajos valsts banketos viesiem bieži tiekot pasniegti vīni no Divnomorskoye Estate – vīna darītavas Krievijas dienvidos netālu no Melnās jūras, kas, iespējams, pieder pašam Putinam. Kafiju dzer reti, labprāt izvēlas tēju ar medu vai meža ogu ievārījumu.
Šķiet, ka Putina drošībai tiek izmantoti speciāli medicīnas darbinieki jeb degustatori, kas pirms prezidenta maltītes nogaršo visus ēdienus, lai pārliecinātos par to nekaitīgumu.
Stāstos par Vladimira Putina fiziskajām aktivitātēm un sportisko formu ir vairāk publicitātes kā realitātes. Sports galvenokārt kalpojis Putina sabiedriskajam tēlam – viņa treniņiem džudo, hokejā, jāšanā un peldēšanā. Diezgan droši avoti liecina, ka kopā ar dēliem un draugiem viņš savā personīgajā iekštelpu hokeja hallē uzspēlē hokeju, bet savā siltajā baseinā katru dienu peld. Putinam ir milzu interese par netradicionālo medicīnu. Pēc treniņiem Putins ejot maralbriežu ragu novārījuma vannās, kas ir tautas medicīnas metode Altajā. Tiek uzskatīts, ka šīs vannas uzlabo sirds un asinsvadu sistēmu un atjauno ādu, lai gan zinātnisku pierādījumu šim uzskatam nav.
Līdz ar vecumu un pēc Covid–19 pandēmijas Putina fiziskā aktivitāte publiskajā telpā un attieksme pret veselības drošību krasi mainījās, pārejot uz ļoti stingru epidemioloģisko izolāciju.
Putinu braucienos gan pa Krieviju, gan ārvalstu vizītēs vienmēr pavada prāva ārstu komanda – nereti 8–10 ārsti vienlaikus. Nereti Putinu pavada onkologi, LOR speciālisti un vairogdziedzera speciālisti, kas radījis daudz spekulāciju Rietumu presē par viņa iespējamām veselības problēmām gadu gaitā. Ārvalstu vizīšu laikā Putinu apsardze pavada labierīcībās, lai savāktu viņa bioloģiskos izdalījumus (urīnu un fēces) un nogādātu tos atpakaļ Krievijā. Tas tiekot darīts ar mērķi neļaut ārvalstu specdienestiem vai medicīnas iestādēm iegūt informāciju par Putina patieso veselības stāvokli un medikamentiem, ko viņš lieto.
Pēdējā laikā pasaules informācijas aģentūras izplatījušas ziņas, ka Krievija izdalījusi 26 miljardus dolāru Kremļa prioritātei „Jaunās veselības saglabāšanas tehnoloģijas” kā nacionālai programmai. Šo iniciatīvu uzraugot Putina meita, endokrinoloģe Marija Voroncova.
Ir jau itin ticami, ka Krievijas valdība novirza milzīgus līdzekļus biotehnoloģiju un novecošanās novēršanas pētījumiem, jo autoritāriem režīmiem novecojošu līderu varas saglabāšana bieži kļūst par valsts drošības jautājumu.
Tomēr vairāk šķiet, ka šie miljardi novirzīti kaut kam citam, piemēram, militārām izstrādēm. Kaut Krievijas amatpersonas publiski lepojas ar gēnu terapijas izstrādi, šūnu novecošanās bremzēšanu, 3D bioprintēšanu vai panākumiem ksenotransplantācijā, šie paziņojumi būtu jāuztver ļoti skeptiski. Atšķirībā no Silīcija ielejas miljardieru vai rietumu biotehnoloģiju uzņēmumiem, Krievijas pētniecības projektiem šajā jomā gandrīz nav starptautiski atzītu, recenzētos zinātniskajos žurnālos publicētu rezultātu. Krievijas zinātniskie institūti nodarbojas ar vēlamā pasniegšanu par esošo, lai nodrošinātu valsts finansējumu un iepriecinātu vadību, nevis veiktu reālu, globāli verificējamu farmaceitisku vai medicīnisku izrāvienu. Kopsavilkumā – lai gan finansiālie resursi un politiskā griba Krievijā šim mērķim ir mobilizēti milzīgā apjomā, reālie medicīniskie sasniegumi uz globālā fona paliek valsts propagandas un nākotnes ambīciju līmenī.
Sji Dzinpins, Ķīnas tradicionālā veselības aprūpe kombinācijā ar pasaules zinātnes pētījumiem un ieteikumiem
Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina tēls publiskajā telpā tiek iezīmēts kā tautas līderis ar samērā vienkāršiem paradumiem, tomēr detalizēta informācija par viņa medicīnisko aprūpi, diētu vai veselības procedūrām ir valsts noslēpums. Tas, kas zināms – Sji Dzjiņpins ir uzaudzis Ķīnas ziemeļos, tāpēc viņa iecienītajos ēdienos atspoguļojoties tradicionālā reģionālā virtuve. Viņam garšojot vienkārši, lauku stilā gatavoti ēdieni – graudaugu putras, pupiņu produkti un dārzeņi. Kultūras revolūcijas laikos viņš ticis nosūtīts uz Šanksi provinci, kur iepazinis un saglabājis cieņu pret vienkāršu zemnieku pārtiku – rupjmaizi, graudaugiem un kartupeļiem. Oficiālajās vadlīnijās Ķīnas vadība piekopj politiku “četri ēdieni un viena zupa”, kas nosaka pieticību un liekas greznības vai pārmērību izskaušanu galda kultūrā.
Sji Dzjiņpins publiskajā telpā tiek pozicionēts kā veselīga dzīvesveida un fizisko aktivitāšu atbalstītājs. Viņš regulāri peld baseinā un veic garas pastaigas svaigā gaisā. Viņš ir zināms futbola fans, un viņa personīgā interese par sportu ir izpaudusies valsts politikas līmenī – Ķīnā lieli līdzekļi tiek investēti nacionālajā sporta infrastruktūrā, skolu fiziskajā audzināšanā un masu sportā, uzsverot, ka “veselīga nācija sākas no jaunatnes fiziskās sagatavotības”.
Informācijas avoti norāda, ka Sji Dzjiņpiņa ikdienā un veselības uzturēšanā liela loma ir tradicionālajām ķīniešu metodēm – Cigun vingrojumiem un Tai Chi elementiem, kā arī sabalansētam uzturam pēc tradicionālās ķīniešu medicīnas principiem – kas uztur organismā “siltuma un aukstuma” līdzsvaru. Sji Dzjiņpina veselības un uztura paradumi tiek balstīti uz sabalansētību, pieticību un cieņu pret tradicionālajām ķīniešu vērtībām, un tie tiek rūpīgi integrēti viņa politiskajā tēlā kā piemērs visai nācijai.
Ķīnā veselības un ilgmūžības tēma ir pacelta nacionālās stratēģijas līmenī. Dzjiņpina vadībā valsts mērķtiecīgi strādā pie tā, lai celtu iedzīvotāju vidējo dzīvildzi (kas jau šobrīd pārsniedz 79 gadus), paplašinātu sporta laukumu un veselības centru pieejamību ikvienam iedzīvotājam, kā arī apvienotu moderno rietumu medicīnu ar tradicionālo ķīniešu medicīnu.
Līderu veselīga dzīvesveida salīdzinājums
Salīdzināt trīs pasaules vadošos politiķus – ASV prezidentu Donaldu Trampu, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru Sji Dzjiņpinu – ir aizraujoši, jo katrs no viņiem pārstāv pilnīgi atšķirīgu dzīvesveida filozofiju, medicīnas pieeju un sabiedrisko tēlu. Viņi visi ir visai seni (Tramps dzimis 1946. gadā, Putins 1952, bet Sji Dziņpins – 1953. gadā), viņi visi šādā vecumā atrodas pasaules politikas olimpā, un viņu veselības un ilgmūžības prognozes ir visai optimistiskas.
Donalda Trampa veselības stāvoklis gadiem ilgi ir bijis plašu debašu avots. Viņš publiski vienmēr uzsvēris savu enerģiju, taču viņa medicīniskie dati un ķermeņa uzbūve liecina par lieko svaru un sirds-asinsvadu riska faktoriem. Viņš gadu gaitā ir saskāries ar tradicionālām vecuma kaitēm. Pēdējo gadu laikā viņa uztura paradumi mainījušies ar uzsvaru uz olbaltumvielām, fermentētiem produktiem, kā arī cukura pilnīgu izslēgšanu no raciona. Viņš nekad nelieto alkoholu, necieš smēķētājus pat savā tuvumā, taču lieto ļoti daudz kofeīna gan ar tēju, gan ar diētisko kolu.
Trampa galvenā fiziskā aktivitāte ir golfs, taču laukumā viņš biežāk pārvietojas ar golfa automašīnu, nevis ejot kājām. Viņa vecāki ir nodzīvojuši garu mūžu, viņa tuvi radi sasnieguši simtgadi, un diezgan pārliecinoši, ka Trampam ir ilgdzīvošanas gēni. Trampa veselību uzrauga oficiālie Baltā nama un privāti ārsti, taču viņš pats nav pārlieku līdzestīgs ārstu medicīniskajiem ieteikumiem. Tomēr nopietns skrīnings nāk līdz ar Amerikas prezidenta amata aprakstu, tādēļ varam itin droši apgalvot, ka kolonoskopiju un prostatas izmaklējumus Trampam veic katru gadu.
Vladimirs Putins ir sportiskāks, par savu veselību rūpējas vairāk. Ir ziņas par Putina veselības problēmām, īpaši – ļaundabīgu vairogdziedzera slimību, taču nekādu pamatojumu šai informācijai nav. Putinam ir hroniskas muguras sāpes, iespējams – sporta traumu sekas. Putins ir apsēsts ar savu fizisko formu un veselības saglabāšanu, taču vairāk caur austrumu un netradicionālās medicīnas prizmu. Viņa uztura paradumi ir mēreni, viņš ir disciplinēts ārsta ieteikumu izpildē un viņa uzturā dominē tradicionālā krievu virtuve. Viņš gandrīz nelieto alkoholu.
Pateicoties augsta līmeņa medicīniskajai aprūpei, ierobežotam stresam un neziņai par ikdienas sadzīvi (iespējams, ka Putins pat nesaņem negatīvo informāciju par Krievijas armijas zaudējumiem kara laukos), kā arī pašdisciplīnai, viņa fiziskais pamats ir labāks nekā Trampam. Ja Putins saņemtu visu informāciju par Krievijas militāro un ekonomisko problēmu apjomu, tas ir milzīgs psiholoģisks stress kā dažādu hronisku slimību riska faktors.
Sji Dzjiņpina veselības stāvoklis tiek turēts vēl stingrākā valsts noslēpumā nekā Putina gadījumā. Viņš ārēji izskatās stabils, nosvērts un izcilā fiziskā formā, bez redzamām akūtām veselības problēmām. Viņa veselības aprūpē apvienojas modernā medicīna (kas Ķīnā ir viena no spēcīgākajām pasaulē attiecībā uz gēnu un bioloģiskajām zinātnēm) un tradicionālā ķīniešu medicīna – garīgie vingrojumi, sabalansēta enerģijas plūsma un profilakse. Ķīnas elite šobrīd mērķtiecīgi investē un izmanto pasaulē modernākās ilgmūžības un šūnu atjaunošanas tehnoloģijas.
Sji Dziņpins ēdienreizēs pieturas pie ziemeļķīniešu tradicionālās un vienkāršās virtuves, izvairoties no liekām pārmērībām, nepiedalās banketos. Alkoholu lieto ļoti reti, oficiālās pieņemšanās un ārvalstu vizītēs. Viņa uzturā dominē dārzeņi, graudaugi un mērens olbaltumvielu daudzums. Viņš praktizē mērenas, ilgtspējīgas aktivitātes – regulāras garas pastaigas un peldēšanu. Viņa režīms ir disciplinēts, izvairoties no ekstrēmiem vai traumatiskiem sporta veidiem.
Prognozējamā ilgmūžība
Šķiet, ka no trim līderiem Sji Dzjiņpinam ir vislabākās ilgdzīvojamības izredzes, ko nosaka sabalansēts uzturs, stresa tolerance, mērens dzīvesveids, zemāks traumatisms un absolūti augstākā līmeņa valsts medicīniskais atbalsts. Pateicoties paškritikas neesamībai un pašpārliecībai Tramps pārdzīvos 100 gadus, taču neesmu pārliecināts, ka ar ļoti labu kognitīvo un fizisko veselību, taču viņa dažu miljardu vērtie ietaupījumi ļaus viņam saņemt pašu labāko veselības aprūpi, kāda vien ASV ir pieejama. Par Putina ilgmūžību es neesmu tik ļoti pārliecināts.
Pasaules līderi ne tikai gozējas Olimpā, bet viņiem šad un tad draud kāds atentāts, kas jebkuras prognozes izmaina.



