Pēteris Apinis: C vitamīna trūkums samazina smadzeņu tilpumu
0
Kategoriski esmu pret to, ka ļaudis čupām ēd C vitamīna tabletes. Apgalvojumi, ka C vitamīns der pret iekaisumu, tuberkulozi un vēzi, ir vismaz apšaubāmi. Un tomēr – laiku pa laikam nākas izlasīt publikācijas, kurās ar labu metodiku un precīziem aprēķiniem ir ierādīts, ka C vitamīns veselībai ir ļoti noderīgs, ja vien tiek apēsts ar veselīgu uzturu pietiekami lielās devās.
C vitamīns ir labāk pazīstams kā imūnsistēmas atbalsts un antioksidants. Pēdējā laikā pētījumi liecina, ka C vitamīnam ir nozīmīgas funkcijas smadzenēs, vēl vairāk – viena no nozīmīgākajām C vitamīna funkcijām ir novecojošu smadzeņu aizsardzība. Smadzenēs ir viena no augstākajām C vitamīna koncentrācijām visā organismā. C vitamīns smadzenēs pilda vairākus kritiski svarīgus uzdevumus. C vitamīns atbalsta neirotransmiteru sintēzi – ķīmiskos vēstnešus, ko smadzeņu šūnas izmanto saziņai. Smadzenēs C vitamīns palīdz neitralizēt brīvos radikāļus, kas uzkrājas ar vecumu, laika gaitā potenciāli aizsargājot smadzeņu audu strukturālo integritāti. Un vēl C vitamīns palīdz regulēt smadzeņu signālvielu glutamātu, pasargājot neironus no pārstimulēšanas un bojāejas.
Izlasīju interesantu pētījumu, kurā tika pierādīts, ka dalībniekiem ar zemāku C vitamīna līmeni asinīs bija mazāk pelēkās vielas un vājāka komunikācija vienā no priekšējiem smadzeņu tīkliem, kas ļoti tiek ietekmēti Alcheimera slimības gadījumā.
Dalībniekiem, kuru vidējais vecums bija 70 gadi, veica magnētiskās rezonanses izmeklējumus, lai novērtētu smadzeņu tilpumu un neiroloģisko savienojamību, un pētnieki mērīja C vitamīna līmeni asinīs.
Zemāks C vitamīna līmenis asinīs bija saistīts ar samazinātu pelēkās vielas apjomu un vājinātu savienojamību smadzeņu noklusējuma režīma tīklā – proti – savstarpēji saistītu smadzeņu reģionu tīklā, kas ir iesaistīts atmiņā, pašrefleksijā un nākotnes plānošanā.
Mazāks pelēkās vielas apjoms tiek uzskatīts par smadzeņu audu zuduma un sarukuma rādītāju. Šī saistība saglabājās pat pēc korekcijas, kurā tika ņemti vērā tādi faktori kā vecums, dzimums, kognitīvais stāvoklis, izglītība un dzīvesveids, smēķēšana, alkohola lietošana un fiziskā aktivitāte.
Struktūras zudums un samazināta savienojamība noklusējuma režīma tīkla ietvaros ir pazīstamas kā kognitīvo traucējumu agrīnas klīniskās izpausmes, piemēram, Alcheimera slimības gadījumā.
C vitamīna ietekme uz smadzeņu struktūru pēc apjoma bija salīdzināma ar jau zināmajiem dzīvesveida un asinsvadu riska faktoriem, kas liecina, ka pat nelielas atšķirības var būt nozīmīgas.
Cilvēki paši nespēj ražot C vitamīnu, un to pilnībā ir jāuzņem ar uzturu. Bagātīgi C vitamīna avoti ir citrusaugļi, ogas un zaļie lapu dārzeņi. Pieaugušām un vecāka gadagājuma sievietēm diennaktī vajadzētu uzņemt 75 mg C vitamīna, bet pieaugušiem un vecāka gadagājuma vīriešiem – 90 mg. Lai gan daži pētnieki (īpaši, ja pētījumi veikti ar gandrīz neredzamu farmaceitisko ražotāju atbalstu) ir izteikuši pieņēmumu, ka lielāks uzņemtais daudzums var sniegt papildu ieguvumus, pilnībā piesātinot ķermeņa audus, pārliecību šie apgalvojumi man nav snieguši.
Nīderlandē veiktā pētījumā tika konstatēts, ka augsts C un E vitamīna uzņemšanas daudzums par 18 % samazina Alcheimera slimības risku. Citos pētījumos var izlasīt, C vitamīna pazemināts līmenis, kurš vēl nesniedzas līdz klasiskajiem deficīta simptomiem, tomēr pasliktina atmiņu un palēnina informācijas apstrādi gados vecākiem cilvēkiem.
Gados vecākiem cilvēkiem var būt lielāks risks saskarties ar zemu C vitamīna līmeni apetītes mazināšanās, vienveidīgas uztura izvēles, kā arī – ar vecumu saistītu gremošanas un uzsūkšanās izmaiņu dēļ. Hroniskas veselības problēmas, iekaisumi un daži medikamenti var palielināt organisma vajadzību pēc C vitamīna.
C vitamīns ir tikai viena no daudzajām puzles daļām, kas stimulē vai palēnina demences attīštību. Viens pats C vitamīns neaizsargā smadzenes. Man šķiet, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem ar augstāku C vitamīna līmeni parasti ir veselīgāks dzīvesveids. Neviens atsevišķs pārtikas produkts vai vitamīns nevar novērst demenci. Taču pastāvīga bagāta uztura ēšana – tostarp ar daudz C vitamīna bagātiem augļiem un dārzeņiem – var palīdzēt saglabāt kognitīvās funkcijas ilgtermiņā.
C vitamīns būtu jāuzskata par vienu no vispārējā uztura modeļa sastāvdaļām, vislabāk kombinācijā ar Vidusjūras diētu. Es aicinu C vitamīnu uzņēmt ar uzturu, nevis ar tabletēm. Lielākā daļa pētījumu liecina, ka labvēlīgo ietekmi nodrošina C vitamīns, kas uzņemts ar augļiem un dārzeņiem.
Klīniskajos pētījumos nav gūti pierādījumi tam, ka C vitamīna sintētisko piedevu lietošana varētu izārstēt demenci vai būtiski palēnināt tās gaitu cilvēkiem, kuriem slimība jau ir attīstījusies. Vitamīnu lietošana neveic brīnumus, ja smadzeņu šūnas jau ir gājušas bojā.
Secinājumi:
C vitamīns aizsargā smadzenes, bet īpaši labi darbojas profilaktiski – tas mazina oksidatīvo stresu un palīdz saglabāt neironu veselību visa mūža garumā, kas savukārt attālina vai mazina risku saslimt ar demenci vecumā. Labākais veids, kā C vitamīnu izmantot savā labā ir ikdienā uzņemt C vitamīnu ar dabiskiem produktiem – citrusaugiem, papriku, upenēm, brokoļiem, skābajiem kāpostiem un zaļumiem.
