Pēteris Apinis: Bezcukura gāzētie dzērieni nav nekaitīgi veselībai
0
Biju nule publicējis rakstu par Donalda Trampa uztura paradumiem, kurā biju aprakstījis viņa rīta steiku, pusdienu fermentētos kāpostus, speciāli gādātu jogurtu vai airanu, rafinēta cukura izmešanu no Baltā nama. Rakstā bija atzīts, ka Tramps joprojām nespēj atteikties no sava mīļotā dzēriena – diētiskās kolas. Mans kolēģis, profesors Andrejs Ērglis, izlasīja šo rakstu un teica, ka bezalkoholiskā kola ir viens no sliktākajiem dzērieniem veselībai, jo mākslīgie saldinātāji apmāna smadzenes, iejaucas insulīna vielmaiņā, palielina apetīti un vēlmi uzņemt vaitrāk kaloriju. Norādīju kolēģim, ka ASV prezidents atvien biežāk tiek pieķerts ar glāzi ūdens vai tasi tējas, un ASV veselības sekretārs Roberts F. Kenedijs cenšas no Baltā nama izmest visas rūpīgi noslēptās diētiskās kolas pudeles.
Andrejs Ērglis teica, ka bezalkoholiskos, bezkaloriju gāzētos dzērienus Latvijā pārlieku daudz lieto deviņdesmito gadu jaunieši un mileniāļi, jo tic, ka šādā veidā mazina kaloriju uzņemšanu, kā arī slēpj savu atkarību no kofeīna.
Vienosimies – par ko patiesībā ir šis raksts – par dzērieniem, ko amerikāņi vienā vārdā sauc par “soda”, bet ko mēs varētu tulkot latviski vairākos veidos, atkarībā no konteksta – bezkaloriju gāzētie dzērieni, diētiskie dzērieni vai bezcukura gāzētie dzērieni. Latviešu valodā vārds “soda” rada asociāciju ar dzeramo sodu. Visbiežāk pasaulē dzertais bezalkoholiskais, bezcukura gāzētais dzēriens ir Coca-Cola Zero, ko dzer pie burgera, hotdoga un citām ātri gatavojamām ēdmaņām, ar vai bez ruma un viskija.
Problēma ir apstāklī, ka miljoniem cilvēku pasaulē uzskata šos dzērienus par iespēju uzņemt pietiekami daudz šķidruma ūdens vietā. Ja šos bezalkoholiskos, bezcukura gāzētos šķidrumus patērē litriem katru dienu, tad to ķīmiskās piedevas, skābes un saldinātāji tada nelabvēlīgu slodzi gremošanas traktam un vielmaiņai. Vislabākais un veselīgākais slāpju remdētājs organismam ir tīrs ūdens.
Ja nu man jāraksta, kāpēc es neiesaku lietot bezcukura gāzētos dzērienus, es sāku ar to, ka viņi nelabvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru (mikrobiomu). Mākslīgie saldinātāji samazina zarnu mikrofloras daudzveidību un izjauc līdzsvaru. Tas netieši ietekmē cilvēka vielmaiņu un imunitāti. Dzērienu sastāvā esošā ogļskābe kairina kuņģa gļotādu cilvēkiem ar gastrītu vai atvilni.
Mākslīgie saldinātāji ir daudzkārt saldāki par parasto cukuru, bet nesniedz organismam kalorijām bagātu enerģiju, smadzenes apjūk un rada cilvēkam pastiprinātu vēlmi pēc saldumiem un ogļhidrātiem dienas laikā.
Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā vēža izpētes aģentūra mākslīgo saldinātāju aspartāmu klasificējusi kā iespējamu kancerogēnu cilvēkiem. Esmu atradis dažus pētījumus, kas saista regulāru diētisko dzērienu lietošanu ar nedaudz paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku, kaut šajā gadījumā liela nozīme ir kopējam cilvēka dzīvesveidam, ēšanas paradumiem un fiziskām neaktivitātēm.
Un tomēr – galvenā problēma (pārlasot kaudzīti medicīnisku rakstu) ir tā – uz ko norādīja profesors Andrejs Ērglis – bezalkoholiskie gāzētie dzērieni izraisa insulīna līmeņa svārstības un ir saistīti ar svara pieaugumu.
Pāreja no parastajiem gāzētajiem dzērieniem uz diētiskajiem nodrošina īstermiņa kaloriju samazinājumu, taču organisms pretojas apmānam.
Daži pētījumi liecina, ka smadzenes reaģē uz mākslīgajiem saldinātājiem tāpat kā uz našķiem un pieprasa papildus kalorijas. Mākslīgiem saldinātājiem bagātināti dzērieni palielina vēlmi pēc kalorijām bagātas pārtikas, tādējādi palielinot svara pieauguma risku. Virkne pētījumu liecina ka pāreja no cukurotām limonādēm un bezcukura gāzētiem dzērieniem nesamazina cilvēka svaru, ja viņš vienlaikus nepalielina fizisko slodzi, neveic citas izmaiņās veselīga dzīvesveida virzienā.
Cilvēķiem, kas dzer diētiskos gāzētos dzērienus, ir paaugstināta aktivitāte smadzeņu apgabalā, kas saistīts ar vēlmi patērēt pārtiku ar augstu tauku vai cukuru sastāvu. Tas nozīmē, ka diētiskie gāzētie dzērieni potenciāli var mainīt to, kā smadzenes reaģē uz alkas pēc augstkaloriju pārtikas. Mākslīgie saldinātāji rada atkarību, gluži kā cukurs.
Vairums no bezcukura gāzētajiem dzērieniem satur kofeīnu, kas arī maina smadzeņu atalgojuma centru. Mans piedāvājums būtu izvēlēties kofeīnam citu avotu – kafiju vai tēju, pie kam – bez cukura un bez saldā krējuma.
Tiem, kam patīk gāzēti dzērieni, labāk būtu izvēlēties gāzētu minerālūdeni.
Gāzēto dzērienu ražotāji jau sen reklamē diētiskos gāzētos dzērienus kā veselīgu alternatīvu saviem dzērieniem ar pilnu cukura saturu, taču no medicīniskā viedokļa tas ir apšaubāmi. Diētiskie gāzētie dzērieni nav nekaitīgi – tikai kaitē nedaudz citādāk. Tie ir saistīti ar svara pieaugumu, insulīna līmeņa svārstībām un var pat mainīt to, kā smadzenes vispār reaģē uz saldumiem.
Atbrīvoties no ieraduma nekad nav viegli, un jebkura veida gāzētie dzērieni var radīt atkarību. Taču eksperti norāda, ka saldo gāzēto dzērienu pilnīga izslēgšana no uztura var būtiski mazināt svaru un uzlabot veselību.
