Daniels Pavļuts un Pēteris Apinis
Daniels Pavļuts un Pēteris Apinis
Foto: Edijs Pālens/LETA/ Evija Trifanova/LETA; kolāža: LA.LV

Pēteris Apinis: Kā samazināt PVN un cenu ārstnieciskam šampūnam Danielam Pavļutam un Pēterim Apinim? 0

Katru rītu pusastoņos nāku pie savas mašīnas, bet uz tās kokā dzied melnais meža strazds un dzied. Viņš ir ļoti muzikāls un skaists – ar zelta knābi. Diemžēl viņš dzied uz manas mašīnas. Kad es viņam par to aizrādu, viņš lamādamies aizlido.

VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Lasīt citas ziņas

Sausais atlikums ir vairāki balti pleķi uz mašīnas priekšējā stikla. Bet ir divas labas ziņas – kad strazdiene izperēs mazuļus (jādomā otrais perējums), strazdam nebūs laika dziedāt. Un otra labā ziņa – melleņu laiks vēl nav pienācis, citādi sausais atlikums būtu violets un grūtāk notīrāms. Šim ievadam nav nekādas sasaites ar tālāko tekstu rakstā; nekādu alegoriju te nav.

Nepiepildāms solījums – mazināt PVN zālēm

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir meli, lieli meli un ministru priekšvēlēšanu rosība. Ir ministri, kas katru rītu un vakaru dzied televizorā.
Daniels Pavļuts dažus mēnešus pirms vēlēšanām ir nācis klajā ar Konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, kurā laipni piedāvā samazināt PVN recepšu un bezrecepšu zālēm no 12% uz 5%, pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem, noteikt konkrētu piecenojumu dārgām zālēm un veikt citas kustības.

Noklausījos Pavļutu televīzijā un aplaudēju viņam – viedi vārdi – ja inflācijas dēļ pensionārs nevar zāles nopirkt, valstij jānāk viņam palīgā. Izlasīju konceptuālā ziņojuma projektu (tas nav pārlieku garš, tikai 40 lapaspuses – to var atrast MK dokumentos) – haotisks, balstīts uz ļoti atšķirīgiem dokumentiem, ļoti atšķirīga metodoloģija, tabulas un attēli ņemti no dažādiem avotiem, tādēļ to kopālikšanu var uzskatīt par kompelāciju. Rodas iespaids, ka Veselības ministrija dzīvo 2018. gadā, vismaz naudiskie aprēķini ir veci un pašreizējai situācijai neatbilstoši.

Lielākā nelaime, ka dokumentu ir rakstījuši dažādi cilvēki (atšķirīgi termini, valoda, uzstādījumi), un dokuments satur milzīgas pretrunas. Atsevišķās vietās nekautrīgi tulkojumi no citu valstu dokumentiem, šķiet, izmantojot hugo.lv.

Sākumā par PVN likmes samazināšanu. Ja nu PVN zālēm Daniels Pavļuts vēlējās mazināt, tad viņam bija pusotra gada šim vingrinājumam. Tad tas bija jādara laikā, kad bija Ārkārtas stāvoklis, kad Ministru kabinets varēja ar budžetu brīvi rosīties.

Šobrīd paziņojums par PVN samazināšanu ir tīrs populisms, jo vienkārši šādu kustību līdz vēlēšanām izdarīt nevar – likumu par valsts budžetu šim gadam vaļā nevērs pat Bezkompromisa tiesiskuma valdība, kas jau ir bezkompromisā aizņēmusies uz mūsu bērnu un mazbērnu rēķina vairāk nekā visas iepriekšējās Latvijas valdības kopā.

Ja nu Krišjānim Kariņam un Jānim Reiram ienāktu prātā tiešām PVN zālēm mazināt, tad viņiem nāktos to mazināt arī ēdmaņai un elektrībai, teātra biļetēm, minerālmēsliem, metāla konstrukcijām un daudznedažādām ikdienas precēm, bet rindā ar likumprojektiem par PVN samazināšanusavā nozarē nostātos visi pārējie ministri.

Zemāks PVN zālēm neapšaubāmi arī man šķiet laba doma, bet šoreiz Pavļuta iniciatīva, ko viņš pats cildina un slavē televīzijā, ir tukša priekšvēlēšanu kampaņa, kuras rezultātā viņš paziņos – „es jau gribēju, bet tie sliktie neļāva”. Iespējams, tieši tādēļ koncepcijai piekabināts tik daudz citu nesaprotamu iniciatīvu, ka pret koncepciju kopumā skaļi iebildīs profesionāļi – aptiekāri, farmaceiti, vairumtirgotāji utt.

Populistika ir arī vienādi atvieglojumi recepšu un bezrecepšu zālēm. Igaunijā (arī Skandināvijas valstīs, Vācijā, Nīderlandē utt.) gandrīz visas recepšu zāles tiek kompensētas no valsts (vai apdrošināšanas) budžeta, bet globālās zāļu kompānijas vienmēr samazina cenas tad, ja pircējs ir valsts(kompensācija nozīmē, ka reālais maksātājs ir valsts).

Zāļu kompānijas mēdz lielākas atlaides dot lielākām valstīm. Un tomēr – gan kompensējamās zāles, gan lielākā daļa no recepšu medikamentiem Latvijā aptiekās ir vieni no lētākajiem Eiropā. Visi, kas netic šim apgalvojumam, ir laipni lūgti ar savu recepti aizbraukt līdz Zviedrijai vai Somijai,tiesa – šajās valstīs saviem iedzīvotājiem valsts kompensē recepšu medikamentus.

Reālajam mērķim būtu jābūt – pacientam ir jālieto zāles, kuras nozīmējis ārsts, pie kam jālieto tādās devās, kādās tās ārsts izrakstījis un tik bieži, kā tās nozīmētas. Daudz nozīmīgāks solis par populistisko (neizpildāmo) PVN samazinājumu, būtu visu ārsta izrakstīto antibakteriālo līdzekļu kompensācija. Kaut Latvijā nav plašāku pētījumu par līdzestību zāļu lietošanā, varam izteikt pieņēmumus, kas balstās uz intervijām – līdz 50% cilvēku, kam ambulatori izrakstītas antibiotikas, tās nelieto, lieto pārlieku īsu laiku vai lieto nepareizās devās. Antibiotikas daļa pacientu nelieto, jo tās ir dārgas, tādēļ pacienti ielaiž slimību un tālāk ārstējas slimnīcā – kas nozīmē lielākas izmaksas valsts budžetam. Otra problēma ir neregulāra un nepietiekama antibiotiku lietošana, kas nereti noved pie antibakteriālas rezistences.

Bezrecepšu zāles un uzturbagātinātājus Latvijā lieto pārlieku daudz. Aptiekāres stāsta, ka pacienti nereti nepērk zāles, kas izrakstītas, kas jālieto ilgstoši un precīzi lai samazinātu asinsspiedienu, holesterīna līmeni vai astmas simptomus, toties iepērk tabletes, kas tikai izskatās pēc medikamentiem, bet patiesībā ir uzturbagātinātāji bez pierādījumu bāzes un jebkādiem pētījumiem, taču ar skaļu reklāmu.

Ja Pavļuta paziņojums nebūtu populistika, tad viņam būtu jāmēģina pilnībā atbrīvot no PVN recepšu zāles, toties no bezrecepšu un uzturbagātinātāju tirdzniecības iegūtie līdzekļi budžetā jāatgriež nopietnu medikamentu kompensācijai (piemēram, onkoloģisko preparātu kompensācijai). Man tiešām šķiet, ka pacientu veselību un dzīvību nosaka kardiologa vai pneimonologa izrakstīti medikamenti, nevis virsrakstā minētais pretblaugznu šampūns.

Esmu ļoti skeptisks pret paracetamola (acetaminofēna) un nesteroīdopretiekaisuma līdzekļu (ibuprofēna, naproksēna, aspirīna, diklofenaka) pārmēru vieglo pieejamību, kas rezultējas ar nepatīkamiem kuņģa-zarnu trakta neveselības simptomiem – sliktu dūšu, sāpēm vēderā, uzpūšanos, vemšanu, caureju vai aizcietējumu, asiņošanu, aknu un nieru bojājumu, dažkārt pat ar ļoti smagu ronisku saindēšanos. Mūsdienu medicīnas pamatlicējs, šveiciešu ārsts un alķīmiķis Paracelzs (1493–1541)ir teicis– „zāles no indes atšķiras tikai ar devu”.

Zāles kļūs dārgākas, aptieku uzturēšanas izdevumi jau šobrīd ir strauji pieauguši

Tas, ko Daniels Pavļuts jums nestāsta, ir: zāles kļūs dārgākas. Šobrīd par zāļu cenu pieaugumu runā jau visā Eiropā. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, pazudīs daļa lētāku zāļu (galvenokārt, bezreceptūras), kas tika importētas no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.

Otrkārt, līdz ar karu Eiropas zāļu firmām mazināsies noiets ne tikai Krievijā un Ukrainā, bet arī citās bijušās PSRS telpas valstīs, bet kompānijas zudušā tirgus dēļ cels cenas. Treškārt, ievērojami sadārdzināsies loģistika, uzglabāšana, sterilizācija utt. Ceturtkārt, Eiropas zāļu kompānijas samazinās lēto izejvielu iegādi Āzijas valstīs, jo būs spiestas atzīt, ka šo izejvielu lētums nozīmē lēta darbaspēka un bērnu ekspluatāciju, kā arī ķīmisko produktu nopludināšanu pasaules okeānā.

Zāļu ražotāji šobrīd pakāpeniski paaugstina cenas līdz līmenim lai ražošana būtu rentabla, bet aptieka kā farmaceitiskās darbības veicējs ir atkarīgs no ražotāja piedāvātās cenas, kā arī veselības ministrijas izpratnes par procesiem nozarē.

Inflācija atstās iespaidu uz katru aptieku, pie kam – jo šī aptieka būs mazāka un tālāk no centra, jo grūtāk tai nāksies norēķināties par siltumu, ūdeni, gāzi, elektrību, transportu utt. Aptiekāru algas ir zemas. Bez speciālista ar augstāko farmaceitisko izglītību aptieka nevar pastāvēt. Aptiekām nepietiek darbinieku, bet algas nekonkurētspējas dēļ šogad no RSU Farmācijas fakultātes absolventiem aptiekas darbu uzsāks tikai trīs absolventi.

Aptieku piecenojumi nav mainījušies kopš 2005. gada, tāpēc vidēja aptieka Latvijā nespēj veikt uzņēmējdarbību, balstoties uz ieņēmumiem tikai no zāļu esošā uzcenojuma, jo šāda ir bijusi valsts politika farmācijas jomā pēdējo 15 gadu laikā.

Daniela Pavļuta dokumentā piedāvātie risinājumi radīs aptieku pastāvēšanas risku lauku reģionos. Iespējams, ka aptiekām, kas atrodas ķēdēs ar vairumtirdzniecību, ir kaut kādas kompensācijas iespējas, bet tai aptiekai, kas pieder pašai aptiekārei, Pavļuta ieteikumu realizācija kļūtu nāvējoša. Rodas iespaids, ka Pavļuts darbojas kāda interesēs, mēģinot piespiest visām privātajām aptiekām iekļauties kāda liela (visdrīzāk ārvalstu kapitāla īpašumā esoša) vairumtirdzniecības tīkla sastāvā.

Priekšvēlēšanu solījumi par zāļu cenām

SAISTĪTIE RAKSTI

Protams, katrs politiskais spēks drīkst solīt, jo nevarot tak nesolīt. Pieredze liecina, ka visi sola lētas zāles un pašvaldību aptiekas, kurās zāles būšot lētākas. Neticiet šiem solījumiem! Protams, mūsdienās daudz ko nevar prognozēt, bet Eiropas lielāko sabiedrības veselības žurnālu lapaspusēs var izlasīt bažas par inflāciju arī veselības aprūpē un farmācijā.

Politiķus, kas savām partijām raksta īsas un garas programmas, aicinu, pirmkārt, apsolīt izstrādāt Valsts Farmācijas politiku, kurā ietvert zāļu rezerves iespējama militāra konflikta gadījumam, zāļu ražošanas atbalstu Latvijas rūpnīcām, bioķīmisko preparātu rūpnīcu ar Eiropas savienības finansējumu (šādu politiku izstrādāt bija apņēmusies arī Kariņa valdība savā programmā, tikai piemirsa solījumu). Otrkārt, apsoliet ievērojami palielināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem, inovatīviem medikamentiem. Tiem, kas ir drosmīgi, un gatavi savus solījumus pildīt, aicinu apsolīt kompensēt recepšu medikamentus, un šo solījumu realizēt četru gadu laikā.

VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Dana Bjorka: “Manu 70 gadus veco mammu pierunāja nedoties pensijā, jo trūkst skolotāju!”
Lasīt citas ziņas
Profesors Ojārs Skudra: “Es nedomāju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā aprobežosies ar pamieru. Domāju, ka Krievija gribēs rakstiskas saistības”
Sinoptiķi prognozē, ka pirmdien laika apstākļi sasniegs nepieredzētus rekordus
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Dana Bjorka: “Manu 70 gadus veco mammu pierunāja nedoties pensijā, jo trūkst skolotāju!”
Garšīgas svētku receptes cukura diabēta pacientiem
21:39
Arheologu sensacionālais atklājums – romiešu templis Nīderlandē
20:54
Par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu
20:34
VIDEO. TV personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Andrejs Ēķis ir mans liktenīgais vīrietis!”
VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Siguldā, Gaujas pludmalē pazudusi piecus gadus veca meitenīte. Policija lūdz palīdzību!
Baisā miega slimība, kas “ieslodzīja paša ķermenī: kā epidēmija uzliesmoja 1915.gadā un tad pēkšņi izzuda. Vai tiešām vairs neapdraud?
“Itālijā vīns par diviem eiro, mēs varam tikai sapņot!”: Danusēvičs atklāj, kā veselības ministrija cenšas izskaust dzeršanu Latvijā
Balts kaķis – veiksme, melns kaķis – nelaime? Mīti un patiesība par kaķu kažoka krāsām un tā spējām
Džo Baidens: Putins cerēja, ka NATO un G7 kaut kādā veidā sadalīsies, bet tas nenotiks
Uzņēmuma “Sport Revolution” ražotos trenažierus izvēlas gan slaveni hokejisti, gan puikas, kuri sapņo par lielo sportu
Nākošnedēļ tveice turpinās pieņemties spēkā, dažviet gaidāma krusa un vētra
Sinoptiķi izsludina brīdinājumu par laika apstākļiem Latvijā
Anna Dovbiša: Sievietēm – mazākas algas. Vai arī mazākas pensijas?
“Krievi var ierasties jebkurā laikā, nogalināt mūs gultās” Polijas Suvalkos valda satraukums
FOTO. Norvēģija sēro par naktī notikušo traģēdiju un paaugstina terorisma draudu līmeni līdz augstākajam
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs