Pēteris Apinis: Latvijas bērnu veselība grimst digitālajās atkarībās un ministra nekompetencē
0
Starptautiskā bērnu diena katru gadu tiek atzīmēta 1. jūnijā vairāk nekā 50 valstīs, tostarp lielā daļā Austrumeiropas un Āzijas. Šī pasākuma mērķis ir veicināt bērnu tiesības, drošību un labklājību.
Te jāpiebilst, ka Amerikas Savienotajās valstīs Nacionālo bērnu dienu atzīmē jūnija otrajā svētdienā (šogad 8. jūnijā), Apvienotajā karalistē – otrajā maija svētdienā (šogad 10. maijā) bet 20. novembris ir oficiālā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules bērnu diena, kad tiek atzīmēta Bērnu tiesību konvencijas pieņemšana. Lietuvā bērnu diena ir 16. maijs, daudzās Āfrikas valstīs – 25. decembris, Kubā, Panamā un Venecuēlā – 19. jūlijs. Vārdu sakot – atšķirībā no Straptautiskās Sieviešu dienas, bērnu dienas dažādās valstīs svin dažādos datumos. Dažās valstīs tiek svinēta Bērnu nedēļa, nevis Bērnu diena.
Vienkāršības labad – to dienu, ko globāli atzīmē 1. jūnijā, sauksim par Starptautisko bērnu dienu, bet to, kas tiek svinēta 20. novembrī – par Pasaules bērnu dienu.
Pirmais pasaulē bērnu dienu centās iedibināt Masačūsetas, Čelsijas mācītājs Čārlzs Leonards 1857. gada jūnija otrajā svētdienā. Bet bērnu diena pirmo reizi oficiāli tika pasludināta par valsts svētkiem 1920. gadā Turcijā, nosakot datumu – 23. aprīlis. 1949. gada 4. novembrī Maskavā Starptautiskā Sieviešu demokrātiskā federācija noteica 1. jūniju par Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, un kopš tā laika tieši šo dienu par svinamdienu izvēlējās tās valstis, kas bija Padomju savienības draugi vai satelīti.
Starptautiskā bērnu diena lielā mērā veltīta bērnu veselībai uz zemeslodes. 2000. gadā pasaules līderi izvirzīja Tūkstošgades attīstības mērķus, lai līdz 2015. gadam apturētu HIV/AIDS izplatību. Lai gan tas attiecas uz visiem cilvēkiem, galvenais mērķis bija saistīts ar bērniem. UNICEF ir veltījusi savu darbību sešu no astoņiem mērķiem sasniegšanai, kas attiecas uz bērnu vajadzībām, lai viņiem visiem būtu nodrošinātas pamattiesības, kas noteiktas 1989. gada Konvencijā par bērna tiesībām. UNICEF piegādā vakcīnas, sadarbojas ar politikas veidotājiem, lai nodrošinātu labu veselības aprūpi un izglītību, un strādā, lai palīdzētu bērniem.
2012. gadā kā Starptautiskās bērnu dienas uzsvars parādījās arī ANO ģenerālesekretāra Ban Ki-moona iniciatīvā par bērnu izglītību, kurā bija paredzēts, ka līdz 2015. gadam katrs bērns apmeklēs skolu. ANO lēma, ka īstenojot izglītības politiku, veicināms miers, cieņa un rūpes par vidi.
Starptautiskā bērnu diena ir ne tikai diena, kad sveicam un cildinām bērnus tāpēc, ka viņi ir bērni, bet arī diena, kad pievēršam uzmanību bērniem visā pasaulē, kuri ir piedzīvojuši vardarbību, izmantošanu un diskrimināciju. Dažās valstīs bērnus izmanto kā darbaspēku, bērni tiek iesaistīti bruņotos konfliktos, dzīvo uz ielas, cieš no atšķirībām, vai tās būtu reliģiskas, saistītas ar mazākumtautībām vai invaliditāti.
Bērni, kas izjūt kara sekas, var tikt pārvietoti bruņoto konfliktu dēļ un var ciest no fiziskām un psiholoģiskām traumām. Terminā „bērni un bruņotie konflikti” ir aprakstīti šādi pārkāpumi: bērnu karavīru vervēšana, bērnu nogalināšana un sakropļošana, bērnu nolaupīšana, uzbrukumi skolām un slimnīcām un humānās palīdzības piekļuves liegšana bērniem. Pašlaik aptuveni 153 miljoni bērnu vecumā no 5 līdz 14 gadiem ir spiesti strādāt bērnu darbu. Starptautiskā Darba organizācija 1999. gadā pieņēma Konvenciju par smagāko bērnu darba formu aizliegšanu un izskaušanu, tostarp verdzību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju.
Globālās bērnu veselības problēmas, kuras vērts atcerēties 1. jūnijā
Un tomēr atgriezīsimies pie nozīmīgākās problēmas – bērnu veselības uz zemeslodes. Bērnu veselības problēmas ir cieši saistītas ar sociālekonomiskajiem apstākļiem, pieeju medicīnai un vides faktoriem. Pasaules veselības organizācija norāda, ka joprojām augsts bērnu mirstības rādītājs ir saistīts ar novēršamām infekcijām, piemēram, pneimoniju, caureju un malāriju. Atsevišķās valstīs (visvairāk Āfrikā, kur paralēli notiek karadarbība) ļoti smaga problēma ir nepietiekams uzturs. Uzturvielu trūkums rada kavētu fizisko un kognitīvo attīstību, kā arī ietekmē bērna dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Globāli liela daļa mirstības gadījumu notiek pirmajā dzīves mēnesī, un tie ir saistīti ar priekšlaicīgu dzimšanu, dzemdību komplikācijām un iedzimtām infekcijām.
Attīstītajās valstīs (bet pēdējos gados arī jaunattīstības valstīs) arvien plašāka kļūst izteikta bērnu aptaukošanās un liekais svars kā problēma, kas palielina risku iegūt 2. tipa cukura diabētu, kā arī sirds un asinsvadu slimības jau agrīnā vecumā.
Par 21. gadsimta problēmu varam uzskatīt arī trauksmi, depresiju un citus uzvedības traucējumus bērniem, kas skar gan attīstītās, gan jaunattīstības valstis.
Joprojām pasaules bērnu veselību ietekmē satiksmes negadījumi, kritieni, noslīkšana un citi ārēji ievainojumi. Traumas joprojām ir viens no biežākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem bērniem vecumā no 5 līdz 18 gadiem.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un ietekme uz bērnu veselību
Eiropā lielākās problēmas (ar katastrofālām sekām) bērnu veselībai radījusi Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Bērnu veselība ir ietekmēta gan tieši, ievainojot bērnus, gan netieši – graujot bērnu psihisko veselību, sagraujot slimnīcas un medicīnas infrastruktūru, liedzot bērniem piekļuvi veselības aprūpei. Regulāri uzbrukumi slimnīcām un citām medicīnas iestādēm liedz bērniem piekļuvi nepieciešamajai ārstēšanai, tostarp plānveida operācijām, vakcinācijai un hronisko slimību kontrolei.
Pasaules literatūra norāda, ka Krievijas varas iestādes pārvietojušas tūkstošiem Ukrainas bērnu uz Krievijas iekšieni, piespieduši tiem dzīvot bērnu namos vai audžu ģimenēs, sazināties tikai krievu valodā, aizmirst un nodot savus vecākus un radiniekus. Bērni, kuri ir spiesti pamest savas mājas (bēgļi vai iekšzemē pārvietotās personas), bieži dzīvo nepiemērotos apstākļos, kas paaugstina infekcijas un mentālo slimību izplatīšanās risku.
Šķiet, ka tieši psiholoģiskā trauma un mentālās veselības traucējumi ir galvenā problēma Ukrainas bērniem. Miljoniem bērnu piedzīvo pastāvīgu stresu, bailes un nedrošību. Tas izraisa posttraumatiskā stresa traucējumus, trauksmi, depresiju un miega traucējumus. Pētījumi liecina, ka Ukrainas bērnu mentālo veselību ietekmē arī uztura sagādes un medikamentu pieejamības problēmas. Karadarbības dēļ izjauktas piegādes ķēdes un ierobežota piekļuve pārtikai daudzos reģionos apdraud bērnu uzturvielu uzņemšanu, kas negatīvi ietekmē viņu fizisko un kognitīvo attīstību.
Uzbrukumi civilajiem objektiem, tostarp dzīvojamām mājām un skolām, ir izraisījuši tūkstošiem bērnu nāvi un smagus ievainojumus. Ļoti daudz bērnu ir ievainoti mīnu sprādzienu dēļ.
Veselības ministrijas bezdarbības un ministra Hosama Abu Meri nekompetences dēļ arī Latvijā daudz bērnu veselības problēmu
Par Latvijas bērnu veselības problēmām varētu uzrakstīt grāmatu. Tomēr centīšos likt uzsvarus uz būtiskākajām bērnu veselības problēmām.
Manuprāt, pirmā Latvijas bērnu problēma ir zināšanu trūkums. Kopš 2003. gadā Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis izņēma veselības mācību no skolu programmām, bērnu veselības pratība ir dramatiski mazinājusies, sapratnes par veselības jautājumiem nav un nelabvēlīgi ieradumi dramatiski pieauguši bērniem un jauniešiem. Bērnu un jauniešu vidū aktuāls jautājums ir nikotīna, pēdējos gados visvairāk – e-cigarešu, lietošana, kas negatīvi ietekmē neirobioloģisko attīstību un rada atkarības riskus. Alkohola lietošanas apjoma ziņā skolas zēni Latvijā ir līderi Eiropā. Nepārtraukti skolās ļauni ļaudis cenšas bērnus ievilināt narkotisku un psihotropisko vielu atkarības žņaugos, galvenokārt – sintētiskos opiātus un sintētiskos kanabinoīdus dažādās uzņemšanas formās.
Latvijā pieaug atkarība no digitālām spēlēm, azartspēlēm, sporta totalizatoriem. Šai problēmai ir vairāki ļauni aspekti, un tomēr sākšu ar to, ka atkarība no digitālās vides Latvijas bērniem veicina mazkustību un sportisko aktivitāšu mazināšanos. Tas lielā mērā saistīts ar Krišjāņa Kariņa un Daniela Pavļuta murgaino mājsēdes, bērnu izolācijas un sporta aizliegumu politiku Covid–19 pandēmijas laikā. Arvien izteiktāka kļūst bērnu aptaukošanās problēma (ar to līdz 18. gadu vecumam sasirgst vairāk nekā trešdaļa Latvijas bērnu), kas veicina 2. tipa cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību riska faktoru parādīšanos agrīnā vecumā. Mazkustība un sportošanas ierobežojumi skolās noved pie peldētneprasmes, kas katru gadu nozīmē noslīkušus bērnus, kā arī pārlieku lielu bērnu traumatismu.
Digitālās pārslodzes un azartspēļu ietekmē, kā arī citu iemeslu dēļ Latvijas bērniem vērojams pieaugošs trauksmes, depresijas un citu uzvedības traucējumu gadījumu skaits.
No valsts puses liela problēma ir arī nevienlīdzībai bērnu veselības aprūpei, īpaši pēc ģeogrāfiskā principa, jo nozīmīgākās iespējas bērnu ārstniecībai ir pieejamas tikai Rīgā – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, tādēļ Rīgas bērniem palīdzība pieejama ātrāk un pilnvērtīgāk. Par rindām uz veselības aprūpi, izteikties nav viegli – kā lai maigi pasaka? Latvijā pastāv izaicinājumi ar pakalpojumu savlaicīgu pieejamību, kas var ietekmēt bērnu hronisko slimību kontroli un vispārējo veselības stāvokli.
Uzstādījumi – lai bērni augtu veseli, lai mums būtu valsts aizstāvji un nākamā paaudze dzīvotu ilgi un veselīgi:
- Veselības mācība atjaunošana skolās;
- Katra bērna nodrošināšana ar sporta nodarbībām katru dienu vismaz 1 stundu – skolas programmās vai ārpusklases nodarbībās; visu bērnu peldētprasmes apmācības nodrošināšana;
- Ievērojami pastiprināta cīņa pret cigarešu un e-cigarešu lietošanu;
- Cukuroto dzērienu un rūpnieciski pārtsrādāto ēdmaņu pieejamības mazināšana;
- Policijai – cīņas pret narkotiku izplatītājiem digitālajā vidē un tiešsaistē prioritizācija;
- Mobilo telefonu lietošanas ierobežošana skolās;
- Nacionālajam Veselības dienestam – tarifu pārskatīšana un samaksas palielināšana ģimenes ārstiem un pediatriem par bērnu profilaktiskām apskatēm un savlaicīgu ārstēšanu.
