Pētījumā atklāts, ka Latvijas iedzīvotāji pandēmijā jūtas aizvien brīvāk 17
Cilvēki ir noguruši no pandēmijas radītajām sekām un jūtas aizvien brīvāk, secināts jaunākajā pētījumu kompānijas “Kantar” veiktajā Covid-19 barometra pētījumā.
Pētījuma dati atklāj, ka gandrīz pusi Latvijas iedzīvotāju jeb 43% aizvien uztrauc koronavīrusa situācija. Taču šī gada pavasarī iedzīvotāji jūt mazāku satraukumu, nekā tas bija, pandēmijai sākoties.
Pagājušā gada martā un aprīlī koronavīruss satrauca 66% un 57% aptaujāto. Savukārt zemākais satraukuma līmenis sabiedrībā bija vērojams 2020.gada vasarā – 29% jūnijā un 27% augustā.
55% aptaujāto norāda, ka pašreizējā koronavīrusa situācija ietekmē viņu ikdienas dzīvi. 2020.gada augustā šis rādītājs ir bija 31%, bet martā un aprīlī – 67% un 65%.
Visbiežāk uz izmaiņām ikdienā norāda jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Trešdaļa iedzīvotāju jeb 33% piekrīt apgalvojumam ka viņus baida tas, ka var saslimt neatkarīgi no tā, cik ļoti par sevi rūpējas. Pērn martā tie bija 50%, aprīlī – 40%, maijā – 36%, jūnijā – 26%, augustā – 27% bet novembrī – 43% iedzīvotāju.
Tajā pašā laikā dubultojusies tā sabiedrības daļa, kuri bez satraukuma turpina sev ierasto dzīvi. Tādi ir 22% aptaujāto.
Gandrīz piektā daļa jeb 17% uzskata, ka tiek pārspīlēta situācijas nopietnība. Pagājušā gada martā tā uzskatīja 8% iedzīvotāju.
Daļa sabiedrības ir nogurusi no pandēmijas radītajām sekām un lai arī 44% iedzīvotāju atzīst situācijas nopietnību, tomēr uzskata, ka informācijas telpā ir radīta pārāk liela panika.
Vairākums jeb 66% Latvijas mājsaimniecību savu ekonomisko situāciju vērtē apmierinoši. Šis rādītājs ir bijis 62%-68% robežās visā Covid-19 barometra mērījumu periodā no 2020.gada marta līdz 2021.gada aprīlim.
Biežāk savu ekonomisko situāciju labi novērtē latvieši (72%), iedzīvotāji, kuru ģimenē ir vismaz četri cilvēki (74%), un tie, kuru ģimenē ir vismaz divi bērni (78%).
To, ka koronavīrusa situācija liek būt aktīvākiem finanšu plānošanā, norāda 43% iedzīvotāju, 2020.gada pavasarī tas minēts biežāk – martā tie bija 64%, bet aprīlī – 56%. Biežāk to norāda mazākumtautību pārstāvji, kā arī tie, kuru personīgie ienākumi vai ienākumi ģimenē mēnesī ir līdz 300 eiro.
Latvijas sabiedrības viedoklis par nākotni nav vienbalsīgs – 42% piekrīt, ka drīz viss būs labāk, bet 32% ir norūpējušies par nākotni. Biežāk norūpējušies par savu nākotni ir mazākumtautību pārstāvji un tie iedzīvotāji, kuriem šobrīd nav personīgo ienākumu.
Lielākā daļa sabiedrības jeb 72% aptaujāto uzskata, ka būs nepieciešams ilgs laiks, līdz atveseļosies valsts ekonomika. Periodā no 2020.gada martam līdz 2020.gada augustam to norādījuši 70%-75% iedzīvotāju.
Globālā pētījuma laikā aptaujāti ap 100 000 cilvēku vairāk nekā 60 valstīs. Jaunākais pētījums Latvijā veikts no 12. līdz 16.aprīlim, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
