“Piesprādzējam tikai tos bērnus, kurus vēlamies paturēt?” Soctīklotāji spriež, ka bezatbildībai pie stūres nav ne gala ne malas 1
Viena lieta, ar ko Latvijā noteikti nevaram lepoties, ir braukšanas kultūra. Avārijas pie mums notiek ļoti bieži. Lai arī dažiem var šķist, ka ar mani jau tas nekad nenotiks, es braucu prātīgi, ir jāsaprot, ka pa Latvijas ceļiem ikdienā pārvietojas dažnedažādākie šoferi. Tas ir viens mirklis, un izdziest dzīvības vai tiek sakropļotas cilvēku dzīves un viņu ķermeņi.
Īpaši par to atgādina nesenie notikumi – lielā reibumā Rīgā brauca un iekļuva avārijā iemīļotais mūziķis Normunds Rutulis, bet Madonas novadā acumirklī izdzisa trīs cilvēku dzīvības.
Lai vai kā, skaidrs ir viens – jābūt maksimāli uzmanīgiem un noteikti jālieto drošības jostas. Taču, kā izrādās, ir vecāki, kuri nesprādzē pat savus bērnus, lai arī nemitīgi tiek “skandināts”, ka drošības jostai var būt izšķiroša nozīme ceļu satiksmes negadījumā.
“Piesprādzējam tikai tos bērnus, kurus vēlamies paturēt? Nu tiešām? Cik var malt šo tematu. Jelgavas šoseja, ātrums 100km/h, priekšā mazs bērns dzīvojas pa klēpi. Protams, ka zvans policijai. Piebraucot blakus parādīju, ka viņi ir debīli, protams, pretī saņēmu jaukus žestus un ka pati esmu debīla. P.S. es pie stūres nebiju, zvanīju no blakus sēdētāja vietas,” vietnē “Threads” vilšanos izsaka Sintija.
Ļaudis komentāros pauž sašutumu par šādu absurdu:
“Ziniet, man reizēm šķiet, ka ļoti daudzi nemaz nemīl savus bērnus. Ka bērns ir radīts tikai tāpēc, ka tā vajag, nevis tāpēc, ka gribas būt vecākiem.”
“Visticamāk, ka mana vecuma un vecākus cilvēkus neviens bērnībā nemīlēja. Paļāvās uz dabīgo atlasi, jo, cik atceros, tēta žigulī un vectēva moskvičā to vien darīju kā bizoju pa aizmugurējo krēslu.
Bet, ja nopietni un par mūsdienām — es nemaz nekustos uz priekšu, kamēr bērns nav piesprādzēts vai piesprādzējies pats, kad vecums to atļauj.”
“Mani vakardien nosaukāja par debīlu un slimu, vēl visādas rupjības, jo atļāvos zem ieraksta, kur tēvs lielās, kā 3 gadnieks pilnīgi viens vada traktoru, aizrādīt, ka tas nav īsti ar ko lepoties.”
“Daudzi “influenceri” liek video, kur bērni autokrēslos ar siksnām vaļā. Un paši dikti lepojas, vai bērni vispār nav piesprādzēti automašīnā, lēkā pa aizmugurējo sēdekli. Kuģu ģimene ir slikts piemērs, tievētāju influencere (uzvārdu neatceros), Muss savā reklāmas klipā lika nepiesprādzētus bērnus. Tas jau rada to ilūziju — viņi var, tad jau visu var. Es uzskatu, ka dzemdību namā jābūt apmācībām par to, kā pareizi sprādzēt, pārvadāt, kāds ir atbilstošs autokrēsls.”
“Zini, kas ir visstulbākais? Kad beidzot policija uztaisa reidu pie bērnudārziem, bet vecāki WhatsApp čatā noziņo par to pārējiem vecākiem! Vot tas ir stulbi! Nenormāli daudz vecāku bērnus ved uz bērnudārzu bez autokrēsliņiem. Ir redzēts, kā bērni “mētājas” vieni paši priekšējos krēslos. Ziņo noteikti tie, kuri arī mēdz tā darīt!”
“Reāls stulbums. Vai tiešām dažiem vecākiem liekas, ka viņi ir pasargāti no visām nelaimēm? Pilnīga bezatbildība un riskēšana ar bērna veselību un dzīvību! Turpmāk varētu iet kājām.”
“Es saprotu, ka tas nav pareizi, un noteikti ne priekšējā sēdeklī. Un kategoriski skatos drošākos autokrēslus, un lieliem bērniem pat nav opciju nevienā auto nepiesprādzēties, jo mašīna ziņo, kurā vietā kurš nav piesprādzēts…
Bet mazuļi ir sarežģīti, un mazākais no 3 necieta braukt mašīnā un neņēma ne knupi, ne pudeli. Un, kad braucām pa Eiropas autobāņiem, bija daudz situāciju, kad mazulis pamostas un raud tā, ka aizkrītas elpa… un es viņu aizmugurē ņēmu rokās pie krūts mierināt arī braucošā auto.”
“Šiem cilvēkiem, kas bērniem nelieto sēdeklīšus, drošības jostas utt., argumenti ir līdzīgi kā antivakseriem: a es nesprādzējos, a es nevakcinējos, a es un visi manējie dzīvi esam utt. Jā, nevar jau nepiekrist. Lielākā daļa riskētāju tiešām izdzīvo un neiekuļas avārijās/nesaslimst utt. Bet tas ir risks. Jā, risks jau vispār ir dzīvot, bet viņiem smadzeņu kapacitāte neļauj saprast, ka viņi tomēr riskē vairāk nekā tie, kas piesprādzējas, piesargās utt.”
“Man nav saprotams, kā tas ir, ka tavs miesīgs bērns var būt nepiesprādzēts. Tā ir viņa mazā dzīvība, kas ir tavās rokās, lai to pasargātu, nevis lai nogalinātu. Man vienkārši tas nav saprotams. Mani bērni vienmēr ir piesprādzēti, pat autobusā, kad sanāk braukt. Bija viens gadījums, kad meita teica, ka draudzenes mašīnā saka — vari nepiesprādzēties, bet viņa piesprādzējās.”
“Debīliķus nepārmācīsi. Man divi bērni, nu jau lieli, bet nekad neienāca prātā viņus nesprādzēt, kaut 100 m braucām. Šādus vajadzētu sodīt ar pāris tūkstošiem eiro.”
Vai tu sprādzējies automašīnā?
