Satelītuzņēmumi un aerofotogrāfijas ļauj vizualizēt lauka nogabalu atšķirības.
Satelītuzņēmumi un aerofotogrāfijas ļauj vizualizēt lauka nogabalu atšķirības.
Foto no “AGRO TOPA” arhīva

Precīzās tehnoloģijas un Zaļais kurss 0

Anita Pirktiņa, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
Lasīt citas ziņas

 

Par to, kādas tehnoloģijas, agrotehniskie pasākumi un saimniekošanas metodes būtu izmantojamas, lai lauksaimniecība vairāk tuvinātos ES stratēģijai No lauka līdz galdam un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijai jeb, citiem vārdiem, Zaļajam kursam, šķēpi tiek lauzti jau vairāku gadu garumā. Pētnieki kopā ar praktiķiem pēta augsnes apstrādes un sējas tehnoloģiju, kultūraugu mēslošanas, augu aizsardzības, augu maiņas un dažādu zaļināšanas pasākumu efektivitāti un ieguvumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Skaidrs, ka lauksaimniecību nevar skatīt tikai šodienas un nepavisam ne pagātnes acīm. Tā nepārprotami ir nākotnes tautsaimniecības nozare, kur tehnoloģijām būs viena no noteicošajām lomām. Protams, ja šīm tehnoloģijām līdzi nāks arī zināšanas. Tāpat jāņem vērā, ka zemnieku saimniecības Latvijā ir ļoti atšķirīgas – gan pēc lieluma un specializācijas, gan saimniekošanas veida un rocības. Ne katrai modernās tehnoloģijas ir pieejamas, ne katra tās var atļauties un droši vien ne katrai tās arī vajadzīgas. Precīzās lauksaimniecības (PL) tehnoloģijas, kas lielsaimniecībās ir pašsaprotamas un jau šodien tiek lietotas plašā spektrā, mazajās saimniecībās ir nesasniedzams kosmoss, un arī kopumā PL risinājumu ieviešana saimniecībās nerit raiti. Daudzi lauksaimnieki joprojām dod priekšroku tradicionāliem un gadu gaitā pārbaudītiem risinājumiem, un ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ.

 

Darbs ar datiem un savu lauku izzināšana

Precīzā lauksaimniecība ir uzskatāma par 21. gadsimta inovāciju, kas saistīta ar globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) ienākšanu nozarē. PL ir ieviesusi lauksaimniecībā datu ievākšanas un apstrādes praksi – precīzas lauku kartes, katra augsnes centimetra monitoringu barības elementu līdzsvara un mēslošanas vajadzību noteikšanai. Pateicoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ir iespējams optimizēt resursus, ietaupīt izmaksas un ļoti precīzi dozēt dažādu izejvielu, piemēram, ūdens, mēslošanas, augu aizsardzības līdzekļu, izmantošanu. PL sistēma rāda, ka ne tikai dažādu, bet pat viena lauka ietvaros ir būtiskas apstākļu atšķirības, kas paredz arī atšķirīgu darbību, bet lauksaimniekam rodas skaidrība, kāpēc katrā laukā vai lauka nogabalā mēdz būt atšķirīga raža.

Viens no galvenajiem PL ieviešanas ieguvumiem ir lauksaimnieka iespēja un arī nepieciešamība izzināt savus laukus. Lai izvēlētos pareizās lauka apstrādes metodes, ir perfekti jāpārzina sava augsne. Tāpēc speciālisti pirms PL ieviešanas iesaka veikt kartēšanu un pilnu augsnes analīzi visam laukam, lai izprastu, kā augsnes sastāvs mainās dažādās lauka vietās. Augsnes tips var daļēji tikt izpētīts ar sensoru palīdzību, bet, lai iegūtu precīzāku informāciju par augsni, ir nepieciešams ievākt augsnes paraugus no dažādām lauka daļām. Kad augsnes analīzes ir veiktas, tās jāievada atbilstošā programmā, kas savieno augsnes datus ar kartēm.

Uzzinot precīzu augsnes agroķīmisko sastāvu un tās kvalitātes rādītājus, lauksaimnieki var pielāgot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus (AAL) konkrētai lauka daļai. Turklāt tas palīdz arī izvēlēties piemērotākās lauka apstrādes metodes, kas ņemtu vērā augsnes auglības dažādību un uzlabotu lauku produktivitāti.

Saprotot, kas laukam un augiem tajā ir nepieciešams, agronoms var radīt mēslošanas kartes, kas ar pareizi aprīkotu izkliedētāju dod iespēju izkliedēt minerālmēslus atbilstoši augu vajadzībām. Ieguvums – minerālmēslu ietaupījums, nepārmēslojot augsni, samazināta veldre pārmēslošanas dēļ, vieglāka ražas novākšana. Tas pats attiecas uz smidzināšanu un ķimikāliju izlietojumu – pareizi apsekojot laukus vai pat izmantojot lauku aerofotogrāfijas, agronoms tieši tāpat var izveidot kartes savam smidzinātājam, un tas nesmidzinās tur, kur nav nepieciešams, turklāt visu paredzēto platību apstrādās ar iespējamo precizitāti līdz pat +/-2 cm.

Pēdējais veicamais solis ir pilna datu analīze. Ievāktās informācijas analīze un uz algoritmiem balstītā prognozēšanas sistēma spēj paredzēt dažādas augsnes izmaiņas un lauku kopējo ražīgumu. Balstoties uz ievākto informāciju un izmantojot navigācijas sistēmas, kā arī meteostaciju datus, mūsdienu agrotehnika ir spējīga apstrādāt laukus atbilstoši konkrētā lauka vajadzībām konkrētajā laika periodā. Tādējādi iespējams ne tikai ietaupīt līdzekļus, piemēram, nelietojot augu un augsnes apstrādes produktus vietās, kur tas nav nepieciešams, bet arī uzlabot augsnes auglību, kā arī samazināt kopējo ietekmi uz apkārtējo vidi.

 

Vai precīzāk ir arī zaļāk?

Slāpekļa sensoru var izvietot gan uz traktora jumta, gan tā priekšpusē. Sensors ļauj lietot slāpekli atbilstošās devās, vietās un termiņos.
Foto no “AGRO TOPA” arhīva

Ja vadāmies pēc stratēģijas No lauka līdz galdam uzstādījumiem, kas paģēr par 50% samazināt pesticīdu un par 20–30% minerālmēslojuma lietojumu, tad precīzās saimniekošanas tehnoloģijas noteikti dod iespēju iet šajā virzienā, jo ļauj gan augu aizsardzības, gan mēslošanas līdzekļus iestrādāt iespējami mērķ­tiecīgāk – tikai tajās vietās un tikai tik daudz, cik nepieciešams, neradot nevajadzīgus pārklājumus un nelietderīgu šo līdzekļu izšķiešanu. Precīzi noteikt vietas, kur mēslojuma ticis par daudz vai par maz un kur vispār nevajag mēslot, ar parastajām metodēm nevar. Tas neapšaubāmi ir PL pluss. Tomēr precīzo tehnoloģiju pamatuzdevums nav rast iespēju tieši samazināt ķīmisko preparātu daudzumu vai vispār no tiem atteikties, bet gan padarīt saimniekošanu precīzāku, ekonomiskāku un produktīvāku, ko nevar gluži uzskatīt par mērķtiecīgu iešanu uz zaļu un videi draudzīgu saimniekošanu. Galvenais PL mērķis ir optimizēt izmaksas un palielināt saimniecības peļņu. Daļu no izmaksu samazinājuma, protams, rada mazāks agroķīmisko produktu patēriņš, kas zināmā mērā samazina arī negatīvo ietekmi uz vidi.

Silva Jeromanova–Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja: “Šo tehnoloģiju ietekmi var sadalīt divās daļās. Pirmā ir tehnoloģijas izmantošana, kas noteikti veicina Zaļo kursu. PL tehnoloģijas ļauj precīzāk izmantot mēslojumu, sēklas materiālu, tādējādi nodrošinot tikai to apjomu, kas nepieciešams, nekas lieks netiks izmantots. Precīzās tehnoloģijas, kas saistās ar GPS novietojuma kontroli, ne tikai ekonomē izkliedējamo vai sējamo materiālu, tās novērš liekus traktora braucienus, kas ekonomē degvielu un samazina laiku, ko traktors pavada uz lauka un tādējādi ar izmešiem rada piesārņojumu. Otra daļa ir nedaudz vairāk diskutējama. Jebkuras tehnoloģijas vai iekārtu ražošana patērē resursus, kas ir vairāk vai mazāk zaļi. Strādājot zaļi uz lauka, nebūt nenozīmē, ka kopumā viss ir zaļi. Traktors ar modernu dzinēju uz lauka rada maz izmešu, bet, lai šo dzinēju saražotu, jāpatērē zināms resurss. GPS tehnoloģijas ir jāuztur, jāražo satelīti un jābendē zemes atmosfēra, satelīti jātransportē kosmosā. Tas notiek ne jau tikai lauksaimnieku vajadzībām, tas ir globālāks jautājums. Lai uz lauka traktors būtu zaļš, iespējams, citā pasaules malā rodas papildu piesārņojums, šo traktoru un tehnoloģijas ražojot.”

Jānis Kažotnieks, mehanizācijas un vides eksperts, uzsver, ka PL nav nekāda panaceja. “Tas, protams, ir līdzeklis, bet galīgi ne pamats zaļākai nākotnei. Mums vispirms jāatdzīvina augsne, un tad vispār varam sākt domāt virzienā, ko sauc par precīzo lauksaimniecību. Bez veselas augsnes Zaļais kurss nav iedomājams.”

 

PL tehnoloģiju izmantošanai paredzētais atbalsts

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departaments pavēstīja, ka neesot noteikti specifiski agregāti, kādi būtu jāizmanto, lai saņemtu ekoshēmas Slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības prakses atbalstu. Ekoshēma paredzot papildu aprīkojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslojuma un AAL izkliedi. Par minerālmēslu izkliedi neesot noteikts, kādam jābūt izkliedētājam, bet paredzēts, ka izkliedētājam jābūt aprīkotam ar automātisko devu regulēšanas iespēju, savukārt traktortehnikai jābūt aprīkotai ar GPS uztvērēju un programmatūru, kas nodrošina precīzu mēslojuma iestrādi, vai arī tiek izmantota tehnoloģija, kas nodrošina, ka mēslošanas zonas nepārklājas. Papildaprīkojuma iegādei, kas nodrošinās precīzu mēslojuma iestrādi, tikšot nodrošināts investīciju atbalsts no lauku attīstības gan mazām, gan vidējām un lielām saimniecībām.

Savukārt AAL izsmidzināšanai var izmantot tikai sertificētu AAL lietošanas iekārtu ar automātisko sekciju kontroli vai pretnoneses sprauslām, bet traktortehnikai jābūt aprīkotai ar GPS uztvērēju un programmatūru, kas nodrošina precīzu AAL lietošanu. Arī šai papildaprīkojuma iegādei tikšot nodrošināts investīciju atbalsts no finansējuma lauku attīstībai – gan mazām, gan vidējām un lielām saimniecībām.

Papildus lauksaimniekam būšot jānodrošina, ka saimniecībā izmantotais slāpekļa daudzums nepārsniedz mēslošanas plānā norādīto vajadzības daudzumu, ka mēslojuma iestrāde notiek saskaņā ar mēslošanas plānu, nodrošinot, ka iestrādātā mēslojuma daudzums nepārsniedz mēslošanas plānā noteikto un ka saimniecībā tiek veikta AAL plānošanas un lietošanas uzskaite. Ekoshēmai plānotais finansējums plānošanas periodā ir 25,2 milj. eiro, plānotā atbalsta summa ir 31 eiro par hektāru, kurā veikta precīza šķidrā organiskā mēslojuma izkliede, vai 20 eiro par hektāru, kurā veikta precīzā minerālmēslu un AAL izkliede.

Ekoshēmā Saudzējošā lauksaimniecības prakse ir paredzēts atbalstīt lauksaimniekus, kuri atbalstam pieteiks aramzemes platību, tajā veicot kādu no saudzējošām augsnes apstrādes metodēm – minimālu augsnes apstrādi vai augsnes joslu apstrādi, vai tiešo sēju. Papildus būs jāievēro arī ierobežojumi herbicīdu un glifosātu lietošanai, kā arī jāveic uzskaite par AAL lietojumu. Ekoshēmai plānotais finansējums plānošanas periodā ir 30 milj. eiro, plānotā atbalsta summa ir 15 eiro par hektāru, kurā veikta saudzējoša augsnes apstrāde.

Turklāt tiks noteikts, ka lauksaimniekiem pieejamā atbalsta ietvaros ir jāveic zaļie ieguldījumi jeb investīcijas tādā tehnikā, iekārtās, būvniecībā, lai sniegtu ieguldījumu SEG un amonjaka emisiju samazināšanā, klimata pārmaiņu samazināšanā un sekmētu pielāgošanos tām, tostarp ietverti ieguldījumi precīzajās tehnoloģijās. Zaļo ieguldījumu apmērs no pretendentam kopējā pieejamā finansējuma tikšot noteikts atkarībā no saimniecības lieluma (saimniecību sadalījums pamatojas ar saimniecību apgrozījuma lielumu): mazajām saimniecībām (4 000–70 000 eiro) – 30%; vidējām (70 001–350 000 eiro) – 60%; lielajām (virs 350 001 eiro) – 100%.

Ekoshēmu atbalsts tikšot piešķirts saimniecībām arī tad, ja precīzās tehnoloģijas tiks izmantotas uz pakalpojumu līguma pamata. Neesot obligātas prasības agregātus un papildaprīkojumu iegādāties īpašumā.

Ieguldījumi precīzo tehnoloģiju izmantošanā lauku saimniecībās tiek atbalstīti saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam, kā arī Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam, kas paredz veicināt precīzo tehnoloģiju izmantošanu laukkopībā SEG un amonjaka emisiju samazinājumam.

Tiesa, KLP Stratēģiskais plāns vēl neesot apstiprināts un intervences un to nosacījumi vēl varot tikt precizēti.

 

PL tehnoloģiju iekļaušana ekoshēmās ir diskutabls jautājums

Ar lidrobotu jeb dronu var veikt ātru, efektīvu un vispusīgu sējumu monitoringu.
Foto no “AGRO TOPA” arhīva

Daudzi nozarē uzskata, ka, ņemot vērā Latvijas izkropļoto konkurētspēju Eiropas Savienībā attiecībā pret pārējām dalībvalstīm, PL tehnoloģijas noteikti jāsubsidē, lai vismaz tādējādi censtos panākt godīgāku konkurenci.

Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs, uzskata, ka precīzās tehnoloģijas ir tikai pastarpināti saistītas ar zaļumu un vidi, drīzāk to izmantošana uzskatāma kā saimniecību ekonomiskais ieguvums. Arī šo tehnoloģiju izplatītāji uzsver ekonomiskos ieguvumus, nevis vides aspektus. Neesot arī redzēti neatkarīgi pētījumi par PL tehnoloģiju pozitīvo ietekmi uz vidi un klimatu, lai šīs iekārtas varētu pamatoti saukt par zaļām.

“Runājot par šo iekārtu subsidēšanu, jāatzīst, ka KLP Stratēģiskajā plānā šim mērķim atvēlēts nesamērīgi augsts publiskais finansējums. Prioritāri šis ir viens no pasākumiem ar visneskaidrāko pozitīvo ietekmi uz vidi. Nepieņemami, ka Zemkopības ministrija dāsni atbalsta precīzo tehnoloģiju iegādi, traktējot to kā ieguldījumu vides un klimata mērķu izpildē, vienlaikus samazinot bioloģiskajām saimniecībām pieejamo atbalstu. Nepieciešamība izmantot precīzās tehnoloģijas faktiski ir cīņa ar sekām, kas liecina, ka līdzšinējā lauksaimniecības prakse nav bijusi pareiza. Turklāt pēc neilga laika šodien par lielu naudu pirktās iekārtas būs jau novecojušas, un atkal nāksies tērēt lielu naudu. To var salīdzināt ar viedtelefonu tirgu, kur nemitīgi ienāk uzlaboti modeļi, bet reālais ieguvums ir jāvērtē,” tā G. Norkārklis.

Līdzīgu viedokli pauž Gatis Ozols, bioloģiskais zemnieks no ZS Nodegi: “Pirmām kārtām būtu jāsaprot, ka intensīvā lauksaimniecība, lietojot ķīmiskos līdzekļus, pēc būtības nav zaļa, tādējādi par precīzajām tehnoloģijām var runāt nevis kā par kaut ko zaļu, bet gan, iespējams, kā tikai mazliet mazāk kaitīgu, tāpēc tās nebūtu jāiekļauj ekoshēmās un nebūtu arī jāsubsidē. Precīzās tehnoloģijas ir dārgas, tās var atļauties tikai lielās saimniecības, un sanāk, ka faktiski sabiedrības līdzfinansējumu saņemtu tikai tās. Pats fakts, ka kāds izmanto šīs tehnoloģijas, negarantē, ka ķīmija tiek lietota mazāk vai precīzāk, tikpat labi var notikt tieši pretējais. Šīs dārgās tehnoloģijas atmaksātos tikai gadījumā, ja tiešām samazinātu izlietoto ķīmiju apjomus, un tieši šim ekonomiskajam principam ir jābūt noteicošajam, nevis subsīdijām no sabiedrības maciņa. Savukārt, ja sabiedrība līdzfinansē, tad biznesa plānā izmaksu samazinājums nav vairs tik būtisks, jo sabiedrība pusi izmaksu jau būs segusi. Beigu beigās sanāks kā vienmēr – pie dārgām mantiņām par puscenu tiks lielās saimniecības, bet mazās dabūs tikai solījumus par viņu interešu aizstāvību.”

Andrejs Briedis, Latvijas dabas fonda padomes priekšsēdētājs, PL tehnoloģijās saskata instrumentu, ko atkarībā no zināšanām, prasmēm un izpratnes var izmantot dažādi. “Protams, ir arī pozitīvi piemēri, kas rāda, ka tiešām ar precīzajām tehnoloģijām var samazināt pesticīdu un minerālmēslojuma patēriņu, taču tas nav ar garantiju. Un, tā kā PL tehnoloģijām ir investīju programmu atbalsts, kas paredzēts arī turpmāk, un šīs tehnoloģijas ļauj ietaupīt uz resursu rēķina, tad to atbalstīšana arī no ekoshēmām paredzētā finansējuma šķiet absurda. Faktiski tas tiešā veidā ir atbalsts ražošanai, un es neredzu, kur te būtu reāli ieguvumi attiecībā uz vidi. Arī no ZM puses nesadzirdu pārliecinošus argumentus šajā aspektā. Parasti atbilde ir – PL tehnoloģijas atbalsta Eiropas Komisija un tāpēc tas ir labi.”

 

Precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju veidi

Precīzā laukkopība izmanto daudzu tehnoloģiju sadarbību.
Foto no “AGRO TOPA” arhīva

* Augsnes un ražas kartēšana. Augsnes kartēšanas pamatā ir augsnes analīze, izmantojot datus, kas iegūti no augsnes paraugiem. Pateicoties augsnes kartēšanai, var iegūt tādu informāciju kā augsnes pH, elektrovadītspēja, faktūra, galvenie mikro un makro elementi. Ražas kartēšanas sistēmas iespējams uzstādīt uz jebkura kombaina. Darbības princips – tiek nolasīti ražas un mitruma mērījumi un reģistrēti ar GPS piesaisti, tādējādi izveidojot ražas karti. Ražas kartes no katra lauka tiek saglabātas un analizētas uz datora. Laika gaitā sakrājas vēsturiskās kartes, un ir iespējams sekot līdzi ražības izmaiņām gadu no gada. Tā ir būtiska informācija pareizas mēslošanas stratēģijas izvēlē.

* Satelītattēli. Pateicoties satelītiem un bezpilota lidaparātiem, var iegūt attēlus, kas sniedz informāciju par tādām kultūraugu īpatnībām, kas nav redzamas ar cilvēka aci, bet, piemēram, ar infrasarkano staru.

* Droni. Ar lidrobotu jeb dronu var veikt ātru, efektīvu un vispusīgu sējumu monitoringu. Tiek aplidots lauks, un no iegūtajiem attēliem ar speciālo programmatūru tiek veidotas ortofotokartes, pēc kurām tiek identificētas lauka problēmzonas – kur bijuši meža dzīvnieku postījumi, kur un kas izslīcis vai neaug, izmērītas problēmzonu platības. Kartes attēli pieejami un aplūkojami dažādās PL programmatūrās. Ar dronu var iegūt attēlus, ko dažkārt nav iespējams iegūt ar satelītu, to darbību mazāk skar mākoņu efekts un atmosfēras radītie traucējumi, jo attālums līdz labības laukam ir ievērojami mazāks nekā satelītam. Tiesa, drona darbību ietekmē lietus vai stiprs vējš.

* Sensorizācija parauglaukumos. To veic specifiskas meteoroloģiskās stacijas ar sensoriem, kas uztver vides un augsnes mitrumu un temperatūru, augsnes līmeni, vēja virzienu un ātrumu, saules starojumu, nokrišņus utt. Visa šāda veida informācija ir ļoti noderīga, lai varētu izdarīt prognozes, piemēram, pirms kaitēkļu vai slimību parādīšanās.

* Lielie dati jeb mākoņdatošana. Šeit tiek reģistrēti visi dati, kas tiek savākti, izmantojot dažādus sensorus, un kas sniedz visu nepieciešamo informāciju resursu optimizēšanai.

* Autonomā braukšanas tehnika. Ar PL metožu palīdzību var krietni paaugstināt esošā tehnikas parka efektivitāti. Tas tiek panākts galvenokārt ar precīzās braukšanas un automātiskās stūrēšanas palīdzību, kā arī piekabināmo agregātu izmantošanā caur ISOBUS slēgumiem. Aprīkojot esošo traktoru vai kombainu ar stūrēšanas sistēmu, neatkarīgi no diennakts laika katra lauka sleja tiks apstrādātā ar 99% precizitāti. Arī traktora operatora darbs ir daudz precīzāks un krietni mazāk nogurdinošs.

Bioloģisko pienu vēl nenovērtē! Viens no lielākajiem iepirkuma kritumiem pēdējo gadu laikā
Vai pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir likusi veikt pasākumus ražošanas izmaksu mazināšanai?
Augu slimības un kaitēkļi, kas uzbrūk maijā: kā ar tiem cīnīties?
Kuri pērn bija lielākie miežu audzētāji?
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
Lasīt citas ziņas
Latvijas mežos dominē skandināvi
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
Jānis Straģis: Kāpēc atteikties no biodegvielas piejaukuma ir tuvredzīgs un neefektīvs risinājums?
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
Māra Libeka: Netrūkst tādu, kuriem gluži vienalga, ka stāv tur kaut kāds tēls no 50 okupācijas gadiem
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Noskaidroti un aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs
Rīga un Tampere ir vienīgās pretendentes uz 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu
Ungārija izsludina ārkārtas stāvokli Krievijas-Ukrainas kara dēļ
Tiesa Ukrainā piespriež prokrieviskam aģitatoram iemācīties dziesmu par Banderu un dzejoli “Mīlēt Ukrainu”
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
Kad kovids norimies, infektologi sāk runāt par jaunu vīrusu! Cik bīstamas ir pērtiķu bakas?
VIDEO. Jelgavniece, kas piepildīja sapni un tika pie “čūskas mēles” atklāj: plāno operāciju, lai mainītu savas ausis
“Politiskie līķi atkal grabina zārku vākus, pūloties tikt laukā no pazemes aizmirstības!” Egila Līcīša feļetons
Garda uzkodiņa – avokado ar garnelēm
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
Ungārija izsludina ārkārtas stāvokli Krievijas-Ukrainas kara dēļ
21:27
Gunārs Nāgels: Karš Ukrainā liek saukt lietas īstā vārdā
21:14
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
21:00