Zemeņu lasīšanai nepieciešama roku veiklība un uzmanība – vairāk par trim ogām saujā paķert nedrīkst, citādi kvalitāte pagalam.
Zemeņu lasīšanai nepieciešama roku veiklība un uzmanība – vairāk par trim ogām saujā paķert nedrīkst, citādi kvalitāte pagalam.
Publicitātes foto

Viens hektārs zemeņu nopuva acu priekšā… “Puriņos” cer uz viesstrādniekiem 43

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
Šlesers aicinās KNAB un VDD ierosināt kriminālprocesu par izskanējušo informāciju saistībā ar divu miljonu it kā saņemšanu no Putina 118
Lasīt citas ziņas

 

Talsu novada Ārlavas pagasta  “Puriņos” zemenes audzē septiņu hektāru platībā, ierindojoties lielāko Latvijas zemeņu audzētāju piecniekā. Šosezon novāktas vairāk nekā 10 tonnas saldo ogu no hektāra, kurām labs noiets gan tirgos, gan pašu internetveikalā, tādēļ saimniekiem lieli plāni par darbības paplašināšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Taču tas būs iespējams tikai tad, ja nākamās sezonas sākumā izdosies salīgt viesstrādniekus.

Darbaroku trūkums bija lielākā šīsvasaras problēma laukos, par ko “Latvijas Avīzē” rakstījām vairākkārt, arī Dzintara un Zanes Silgaļu saimniecību tā skāra sāpīgi.

 

Ogas puva ķekariem

Šopavasar salnas zemeņu laukiem gājušas secen, ogu bijis pārpārēm un tās ļoti strauji gatavojās. Strādnieki un arī paši saimnieki strādājuši no rīta līdz vakaram, tomēr darbaroku tik un tā pietrūcis.

Tā kā kovidsērgas dēļ izjukuši plāni par viesstrādnieku atvešanu, spēka un laika visam nepietika, tā nu iznākumā viens hektārs zemeņu nopuva acu priekšā.

Līdzīgi gājis kolēģiem kādā citā saimniecībā, kur ogu lasītāju trūkuma dēļ ogas puvušas ķekariem, tādēļ saimnieki pieņēmuši smago lēmumu lauku vienkārši nopļaut un biznesu beigt.

“Mums vēl nav tik traki, tomēr ar saviem darbiniekiem vien nekādi neiztiekam. Liela daļa strādnieku ir vietējie, no tiem daudzi ir studenti un skolēni, kuri strādā patiešām labi. Bet laukus jāsāk kopt jau aprīlī, tad jāstāda jaunie stādiņi, pēc tam nāk ogu lasīšana, tā ka darba pilnas rokas ir vismaz piecus mēnešus.

Ja domājam paplašināties, bez viesstrādniekiem neiztikt. Ja valdība nenāks pretī un nepalīdzēs risināt šo jautājumu, nāksies likvidēt šo biznesa nozari.

Mums kopumā ir 20 hektāri zemes, ir kur augt, taču visu bremzē darbinieku jautājums. Nu nav tik daudz cilvēku, cik mums nepieciešams! Cilvēki nenāks strādāt, kamēr viņiem dod pabalstus par neko,” saka Dzintars.

 

Zemenes nolasa guļus

“Puriņu” saimniecībā tiek audzētas trīs šķirnes – ‘Rumba’, ‘Sonata’ un ‘Malvīne’, kas ienākas dažādos laikos, tā nodrošinot garāku ražas sezonu. Darbi saimniecībā sokas daudz ātrāk nekā citviet, jo traktors pāri laukam velk platformu ar 14 darbiniekiem, kuri ogas novāc guļus uz mīkstām 60 cm plašām guļvietām.

Desmit metru platajai, trīs metrus dziļajai, gandrīz trīs metrus augstajai platformai ir metāla karkass un grīda no skaidu plātnes. Uz sešiem riteņiem balstītā platforma apvilkta ar izturīgu audumu, lai darbiniekam uz muguras nelīst.

Platforma nosedz septiņas zemeņu vagas, uz tās darbojas arī zemeņu svērējs.  Kad savākti aptuveni 500 kg, kastītes ved uz vākšanas punktu, kur ar svītrkoda nolasīšanas ierīci piefiksē savākto daudzumu. Šāda darba organizācija līdz minimumam samazina zemeņu  pārbēršanu, saglabājot augstu ogu kvalitāti.

“Platformas izmaksas bija ap 10 000 eiro, bet tas noteikti atmaksājas, jo  šādi viens ogu lasītājs spēj aizstāt trīs  parastos zemeņu lasītājus. Turklāt, kas nav mazsvarīgi, cilvēkiem pēc šāda darba nesāp mugura. Nākamgad būs vajadzīga otra platforma, šoreiz to neplānojam pirkt ārzemēs, bet gan pasūtīt pie vietējiem meistariem. Izaicinājums  ir atrast vajadzīgo traktoru, kas spēj tik lēni pabraukt – ne vairāk kā 100–120 metru stundā,” stāsta Dzintars.

Jautāts, cik lasītājs tā var nopelnīt, viņš atbild, ka saimniecībā tiek maksāts par gabaldarbu. Skolēns varot nolasīt piecus līdz 60 kg ogu dienā, pieredzējis strādnieks – līdz pat 200 kg.

 

Bez skaidra plāna – nekādi

“Desmit gadi ir pietiekama pieredze, lai ietu tālāk un audzētu zemenes gan uz lauka, gan siltumnīcās tuneļos. Tomēr, ja būs problēmas ar viesstrādnieku ievešanu, var nākties šo biznesa novirzienu likvidēt,” teic “Puriņu” saimnieki Dzintars un Zane Silgaļi. Attēlā – vēlo zemeņu ‘Malvīne’ laukā pie ražas novākšanas platformas.
Foto: Ingrīda Mičāne

Vai šodien ir vērts pievērsties zemeņu audzēšanas biznesam? Jā, saka Zane, tomēr uzsver, ka karstas putras strēbšana te neder.

“Ir taisnība tam, ko saka gudri konsultanti, – vispirms izpēti konkrēto nozari un uztaisi biznesa plānu. Nevar tā – hops un mesties iekšā nezināmajā. Jāveic aprēķini un jāredz cipari.

Mūsu gadījumā sākām ar cidoniju audzēšanu kā pamatbiznesu, zemenes iestādījām vien krūmu rindstarpās. Bet sanāca tā, ka cidonijas neviens īsti nepirka lielos apjomos, tikmēr zemenes aizgāja uz urrā.

Tad sapratām, ka zemenes būs galvenais virziens, savukārt cidonijas jāpārstrādā sīrupos, sulās un sukādēs. Tepat Lubezerē atradām telpas nelielam ceham un kā SIA “Lubeco” izveidojām zīmolu “Pikolo”, kurā tagad ir 50 produkti, ieskaitot dzērveņu, ķirbju, ābolu un rabarberu sukādes.

Savukārt zemenes audzējam un tirgojam ar zīmolu “Latvijas zemenes”. Jāatzīst – kamēr zīmols iestrādājās un mūs atpazina gan pircēji, gan vairumtirgotāji, pagāja trīs gadi.

Mans ieteikums – ja zemeņu audzēšanu grib kā pamatbiznesu, jāstāda vismaz pieci hektāri, mazāk nav vērts,” tā Zane.

 

Sukādes – “Michelin” restorānos

“Pikolo” sukādes  ir roku darbs, jo katra cidoniju daiviņa tiek ne tikai sagriezta, bet arī rūpīgi iztīrīta, izņemot ārā serdi un izgrebjot ārā cieto augļa daļiņu. Sukāde sanāk ļoti mīksta un sulīga. Ne velti to novērtējuši arī gardēži smalkajos “Michelin” zvaigžņu restorānos.

“Mūs uzmeklēja sadarbības partneris, iepirka cidoniju sukādes, un tā nu tās nonāca “Michelin” restorānos. Tagad gan sērgas dēļ tas viss sabremzējies, bet ceram uz sadarbības atsākšanos,” stāsta Zane.

SAISTĪTIE RAKSTI

Sukādes eksportētas arī uz Norvēģiju, kur lielākas partijas iepērk tur dzīvojošie latvieši. Tomēr kopumā sukāžu ražošanai Latvijā konkurence pārāk liela, tādēļ jāraugās uz eksportu.

Silgaļi arī uzskata, ka lietderīgi būtu pieciem sešiem lielajiem zemeņu audzētājiem kooperēties izejmateriālu – stādu, mēslojuma, laistīšanas caurulīšu – iepirkšanā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Tomāti ir garšīgi, jo audzēti ar mīlestību!” Evita un Edgars Gūtmaņi atklāj savu “panākumu atslēgu”
Lazdiņš: Nedrīkstam samazināt ražošanu, nedrīkstam saviem zemniekiem uzlikt lielākas prasības nekā citviet Eiropā 2
Zivju kvotas nākamajam gadam – finiša taisnē. Par brētliņu Latvija vēl cīnīsies 2
Mežu masīvu ekonomiskā “asinsrite” – attīstīts meža ceļu tīkls 5
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
Šlesers aicinās KNAB un VDD ierosināt kriminālprocesu par izskanējušo informāciju saistībā ar divu miljonu it kā saņemšanu no Putina 118
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Lasīt citas ziņas
Grūtības skar arī stādu audzētājus – stādu sortiments varētu sarukt 4
Godina labākos zivsaimniekus 4
AS “Latvijas valsts meži” un Latvijas Kokrūpniecības federācija vienojas par ciešāku sadarbību meža nozares izaicinājumu risināšanā 7
Kartupeļu novākšana šogad sākta vēlāk nekā pērn 8
“Lai stāds būtu možs un vesels, ļoti būtisks ir selekcijas darbs!” Laima no “LVM Sēklas un stādi” dod padomus
Oktobrī sāks pieņemt atbalsta iesniegumus jaunajiem lauksaimniekiem 7
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
ASV iznīcinātu visu Krievijas armiju, ja Putins Ukrainā ķertos pie kodolieročiem – brīdina bijušais CIP ģenerālis
Latkovskis: Latvija nevar atļauties no mobilizācijas bēgošos krievus 1
Kurus krievu karavīrus ukraiņi sauc par “čmobikiem”, kurus par “mobikiem”?
Viena otru noveda līdz asarām: grāmatā atklāts, par ko īsi pirms prinča Harija un Meganas kāzām pamatīgi sastrīdējās līgava un Keita Midltone
VIDEO. Pēc atbrīvošanas no krievu gūsta beidzot savas ģimenes satiek “Azov” komandieri
Vai trešdien noderēs lietussargs? Laika prognoze
Politologs skaidro, ar ko saistīta nevēlēšanās iekļaut “Progresīvos” koalīcijā
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
“Nevar pa pakaļdurvīm iebīdīt valdībā ministru, kuru vēlētājs nav atbalstījis” – Kariņš sāk veidot valdību
17:06
Precizē nepieciešamā finansējuma apjomu onkoloģijas pacientu ārstēšanai
16:46
ASV iznīcinātu visu Krievijas armiju, ja Putins Ukrainā ķertos pie kodolieročiem – brīdina bijušais CIP ģenerālis
16:18