Putins atradis “zelta zivtiņu”, kas viņam varētu palīdzēt finansēt karu Ukrainā 0
Kamēr Rietumvalstis turpina pastiprināt sankcijas pret Krieviju, Maskava, kā ziņo Polijas medijs “Onet”, atsaucoties uz ASV Āfrikas pavēlniecības izdotā militārā žurnāla ADF ekspertiem, atradusi jaunu peļņas avotu Rietumāfrikas piekrastē.
Runa ir par plaša mēroga nelegālu zveju, kas, pēc ekspertu vērtējuma, var nest miljardiem dolāru lielus ienākumus un netieši palīdzēt finansēt karu pret Ukrainu.
Nelegālā zveja – miljardu zaudējumi Āfrikai
Eksperti norāda, ka Krievijas zvejas rīki aktīvi darbojas Rietumāfrikas valstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās, bieži pārkāpjot noteikumus vai izmantojot nepilnīgu uzraudzību. Tiek lēsts, ka Āfrikas kontinents ik gadu zaudē aptuveni 11,2 miljardus ASV dolāru nelegālas, nedeklarētas un neregulētas zvejas dēļ, no kuriem ap 9,4 miljardiem attiecināmi tieši uz Rietumāfriku.
Saskaņā ar FAO datiem vairāk nekā puse zivju krājumu reģionā jau atrodas bioloģiski nedrošā stāvoklī, kas nozīmē, ka resursi tiek izmantoti ātrāk, nekā tie spēj atjaunoties.
Žurnāls ADF uzsver, ka Krievijai, kas saskaras ar plašām Rietumu sankcijām, šādi ienākumi ir būtiski, lai uzturētu karu Ukrainā un mazinātu ekonomisko spiedienu.
Krievija starp līderēm nelegālajā zvejā
Saskaņā ar nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas riska indeksu (IUU), Krievija regulāri ierindojas starp valstīm, kuras visbiežāk tiek saistītas ar šādiem pārkāpumiem, atpaliekot vien no Ķīnas.
Pētnieks Džozefs Sīgels no “University of Maryland” iepriekš norādījis, ka Maskava līdzīgi kā zelta, dimantu, naftas un gāzes gadījumā saskata iespēju paplašināt ietekmi, izmantojot arī Āfrikas jūras resursus.
Līgumi ar Āfikas valstīm
2025. gada decembrī Krievija noslēdza zvejas līgumu ar Maroku. Iepriekšējā vienošanās paredzēja 10 Krievijas zvejas rīku piekļuvi Marokas ūdeņiem ar kvotu līdz 140 tūkstošiem tonnu mazo zivju, tostarp sardīnēm un skumbrijām. Pretī Maskava ik gadu maksāja aptuveni 7 miljonus dolāru, lai gan Maroka nelegālās zvejas dēļ ik gadu zaudē ap 500 miljoniem dolāru.
Savukārt Sjerraleone Krievijai piešķīrusi tiesības nozvejot līdz 40 tūkstošiem tonnu zivju gadā. Šī valsts nelegālās zvejas dēļ ik gadu zaudē ap 50 miljoniem dolāru.
Draudi ekosistēmām un noteikumu apiešana
Eksperti brīdina, ka pieaugošā interese par Āfrikas jūras resursiem pastiprinās pārzvejas risku. Krievijas un arī dažu Ķīnas kuģu darbība tiek saistīta ar identifikācijas sistēmu izslēgšanu, zivju pārkraušanu atklātā jūrā, lai slēptu izcelsmi, kā arī retu un aizsargājamu sugu pārmērīgu izzveju.
Ar Kremli saistītie kuģi iepriekš fiksēti arī aizdomīgās aktivitātēs Aļaskas, Antarktīdas, Ziemeļu Ledus okeāna, Japānas un Dienvidkorejas ūdeņos.
Ekonomiskais spiediens uz Krieviju
Tikmēr aģentūra Bloomberg ziņo, ka Krievijas ekonomika saskaras ar pieaugošām grūtībām. Lielie kara izdevumi – aptuveni 38% no valsts budžeta – un augstās procentu likmes radījušas spiedienu uz uzņēmumiem. Metālapstrādes nozare pieprasa nodokļu atvieglojumus, bet dzelzceļa uzņēmumi lūdz finansiālu atbalstu parādu segšanai.
Banku peļņa jau sarukusi, rūpniecības rādītāji 2026. gada sākumā kļuvuši negatīvi, inflācija pārsniedz 4%, bet daudzi reģioni saskaras ar budžeta deficītu.
