Putniņš: Visā pasaulē ir noteikts līmenis finansējumam, lai veselības aprūpe pastāvētu. Mums nekad tāds nav bijis 35
Vai Latvijā ir kāda nozare, kurai pietiek finanses un turklāt vēl paliek pāri? Šo jautājumu TV24 raidījumā “Preses klubs” mēģināja atbildēt Renārs Putniņš, neiroķirurgs.
Ja mēs skatāmies – visas starptautiskās organizācijas un nevalstiskās organizācijas mums jau sen norāda ar faktiem, ka visur pasaulē ir zināms noteikts finansējuma līmenis veselības aprūpei, lai veselības nozare vispār spētu pastāvēt. Mums nekad nekas tāds nav bijis, norāda speciālists, vēršot uzmanību uz to, kā no IKP zināmu daļu atdod kultūrai, kā dod izglītībai, kā dot citiem sektoriem – turklāt, ņemot vērā finanšu rādītājus, Putniņš uzskata, ka daudz kur šie sektori ir pat pārfinansēti.
Visas starptautiskās organizācijas saka, ka mums trūkst darbinieku. Putniņš kā piemēru nosauc situāciju, ka mums uz vienu skolotāju ir viens no mazākajiem skolēnu skaitiem Eiropā un vienlaikus saka “Doodiet naudu izglītībai!” – ir jādomā, vai tur viss ir tad kārtībā, vaicā speciālists.
Medicīnā ir pierādīts ar skaitļiem un faktiem, ka konstanti veselības nozarei ir šis finansējuma trūkums. Mēs dodam mazāk naudas uz vienu iedzīvotāju nekā Lietuva un Igaunija, viņi tērē uz vienu iedzīvotāju par 600 eiro vairāk nekā mēs.
Ja mēs salīdzinām, tad kultūrai ir tas pats. Neminēšu iestādes un neteikšu, ka kultūrai vajag visvairāk naudas, bet ppieņemu, kas visas omas, kuras varētu saņemt finansējumu, paralēli šo finansējumu arī ražotu budžetam, šis arguments man vienmēr licies dīvains, sarunā iesaistās diriģents Ints Teterovskis.
Mani interesē, kur mums ir prevencija, kur ir izglītošana, kur ir palīdzēšana sabiedrībai, lai mēs nenokļūtu līdz slimnīcai. Nav runa par negadījumiem, bet par slimībām, kuras varētu nebūt, ja laikus cilvēki ārstētos un būtu par to informēti. Tā ir tā lieta, par ko es gribētu runāt daudz vairāk, atzīst Teterovskis.
