Putniņš: Visā pasaulē ir noteikts līmenis finansējumam, lai veselības aprūpe pastāvētu. Mums nekad tāds nav bijis 35

Vai Latvijā ir kāda nozare, kurai pietiek finanses un turklāt vēl paliek pāri? Šo jautājumu TV24 raidījumā “Preses klubs” mēģināja atbildēt Renārs Putniņš, neiroķirurgs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo!
RAKSTA REDAKTORS
Ineses Supes cīņa turpinās: “Kad iznācu no ķirurga kabineta, es apraudājos, jo man gribējās iznākt kā uzvarētājai, bet tā pagaidām nesanāk”
Vai zināji, ka šie ieradumi veicina mūsos skumjas un nomāktu garastāvokli?
Lasīt citas ziņas

Ja mēs skatāmies – visas starptautiskās organizācijas un nevalstiskās organizācijas mums jau sen norāda ar faktiem, ka visur pasaulē ir zināms noteikts finansējuma līmenis veselības aprūpei, lai veselības nozare vispār spētu pastāvēt. Mums nekad nekas tāds nav bijis, norāda speciālists, vēršot uzmanību uz to, kā no IKP zināmu daļu atdod kultūrai, kā dod izglītībai, kā dot citiem sektoriem – turklāt, ņemot vērā finanšu rādītājus, Putniņš uzskata, ka daudz kur šie sektori ir pat pārfinansēti.

Visas starptautiskās organizācijas saka, ka mums trūkst darbinieku. Putniņš kā piemēru nosauc situāciju, ka mums uz vienu skolotāju ir viens no mazākajiem skolēnu skaitiem Eiropā un vienlaikus saka “Doodiet naudu izglītībai!” – ir jādomā, vai tur viss ir tad kārtībā, vaicā speciālists.

CITI ŠOBRĪD LASA

Medicīnā ir pierādīts ar skaitļiem un faktiem, ka konstanti veselības nozarei ir šis finansējuma trūkums. Mēs dodam mazāk naudas uz vienu iedzīvotāju nekā Lietuva un Igaunija, viņi tērē uz vienu iedzīvotāju par 600 eiro vairāk nekā mēs.

Ja mēs salīdzinām, tad kultūrai ir tas pats. Neminēšu iestādes un neteikšu, ka kultūrai vajag visvairāk naudas, bet ppieņemu, kas visas omas, kuras varētu saņemt finansējumu, paralēli šo finansējumu arī ražotu budžetam, šis arguments man vienmēr licies dīvains, sarunā iesaistās diriģents Ints Teterovskis.

Mani interesē, kur mums ir prevencija, kur ir izglītošana, kur ir palīdzēšana sabiedrībai, lai mēs nenokļūtu līdz slimnīcai. Nav runa par negadījumiem, bet par slimībām, kuras varētu nebūt, ja laikus cilvēki ārstētos un būtu par to informēti. Tā ir tā lieta, par ko es gribētu runāt daudz vairāk, atzīst Teterovskis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.