Ratnieks aicina iedzīvotājus turpināt tautas aizsākto tradīciju un nolikt svecītes Uzvaras parkā 0
Par godu Lāčplēša dienai un Pirmā pasaules kara brīvības cīņās kritušo latviešu karavīru piemiņai Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina arī šogad ievērot pirms trim gadiem iedibināto tautas tradīciju iedegt svecītes Uzvaras parkā, tās noliekot tam paredzētajās vietās uz parka tilta margām un pie valsts karoga.
“Uzvaras parks ikdienā ir iecienīta atpūtas vieta rīdziniekiem un tās viesiem, bet neaizmirsīsim tā vēsturisko lomu Latvijas vēsturē – starpkaru periodā tas tika izveidots kā uzvaras laukums par godu Latvijas armijas uzvarai pār bermontiešiem. Iepriekšējos divos gados bijusi liela iedzīvotāju atsaucība svecīšu nolikšanā,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
Jau no brīža, kad tika gāzts okupeklis un nodota parka pirmā labiekārtošanas kārta, katru gadu Uzvaras parkā notiek Lāčplēša dienai veltīts lielkoncerts – šogad notiks koncertprogramma “Saules mūžš”. Tajā piedalīsies postfolkloras grupa “Iļģi”, jaunfolka grupa “Jauno Jāņu orķestris”, bet koncerta kulminācijā izskanēs jaundarbu programma “Saules mūžs”, vairākiem iemīļotiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem.
Dainu atlasi veica Krišjāņa Barona muzeja speciālisti, savukārt tās komponēt tika aicināti Valts Pūce, Sniedze Prauliņa, Jānis Strazds, Uldis Marhilēvičs, Kristaps Krievkalns, Ingars Viļums, Kaspars Zemītis, Arturs Maskats, Uģis Prauliņš, Jēkabs Nīmanis, Jānis Lūsēns un Kārlis Lācis.
Jaundarbu programmu ar Latvju dainām “Saules mūžs” izpildīs Aija Vītoliņa, Antra Stafecka, Emilija, Daumants Kalniņš, Miks Galvanovskis, Ludvigs un pavadošais mūziķu sastāvs Kristapa Krievkalna vadībā.
Uzvaras laukuma statusu šī vieta ieguva pēc pirmā Pasaules kara par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta armiju. Pirmās neatkarības laikā laukumam tika izstrādātas skices, kas paredzēja izveidot monumentālu stadionu, kas pēc sava lieluma būtu pielīdzināms tā laika Berlīnes Olimpiskajam stadionam. Parkā notikuši pat Dziesmu svētki, šajā vietā tika plānots izveidot arī pastāvīgu estrādi Dziesmu svētku norisei, kā arī speciāli labiekārtot militārām parādēm. Otrais Pasaules karš un okupācija šīs ieceres apturēja un pārveidoja atbilstoši totalitārisma režīmam un tā ideoloģijai.
