Rīga – bez atkritumiem? Ko nozīmē galvaspilsētas pievienošanās “Zero Waste City” programmai 14
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pilsēta ir paziņojusi, ka ir pieteikusies “Zero Waste City” programmai, kļūstot par pirmo pilsētu no Latvijas un pirmo galvaspilsētu, kas apņēmusies kļūt par bezatkritumu pilsētu, “Latvijas Avīzei” pavēstījusi Berta Koredora, “Zero Waste Europe” pārstāve.
Mērķa sasniegšana nenozīmē to, ka Rīgā vairs nebūs atkritumu, bet gan ka tie tiks šķiroti, pārstrādāti vai atkārtoti izmantoti.
Saskaņā ar pašreizējām saistošajām ES direktīvām Latvijai līdz 2035. gadam atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir jāsasniedz dažādi mērķi: bioatkritumu atdalīšana, atkritumu atkārtota izmantošana un pārstrādei sagatavoto sadzīves atkritumu daudzuma palielināšana (līdz 65%), dalītas savākšanas sistēmas izveide papīram, metālam, plastmasai, stiklam un tekstilmateriāliem un sadzīves atkritumu īpatsvara samazināšana.
Ņemot vērā to, ka Rīga rada lielāko atkritumu daudzumu Baltijas valstīs, galvaspilsētai ir vistiešākā ietekme uz iepriekš minēto mērķu sasniegšanu.
Mairita Lūse, Rīgas domniece un “Zero Waste Latvija” biedre, atzīst: “Atkritumu apsaimniekošana pilsētās nāk klajā ar garu izaicinājumu sarakstu. Rīgai vissvarīgākie pasākumi šobrīd ir bioatkritumu dalītas savākšanas palielināšana un apjomīgu atkritumu apsaimniekošanas uzlabošana.”
Tomēr jāšaubās, vai “garais izaicinājumu saraksts”, kas Rīgai ir daudz garāks nekā citām Eiropas galvaspilsētām, ļaus tos pieveikt līdz 2035. gadam.
No vienas puses, Latvijā ir vismazākais reģistrētais atkritumu apjoms Eiropas Savienībā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju – 1,6 tonnas (kad Igaunijā 27 t ieguves rūpniecības dēļ). No otras puses, visvairāk – trešdaļu (32,6%, kad Igaunijā 2,4%) visu atkritumu rada mājsaimniecības, kas ir visgrūtāk “pāraudzināmais” sektors.
