Laukos
Politika

Skābētu kāpostu sulas pulveris, torte no kartupeļiem, ekstrakts no koksnes un bērza piepes – “Riga Food” pārsteidz ar jaunumiem2


Agroresursu un ekonomikas institūts Inovāciju ekspozīcijā prezentēja jauno kailgraudu miežu šķirni “Kornelija”, kas ir augstvērtīga pilngraudu izejviela nišas un funkcionālo produktu izstrādei. Tā ir arī sadarbības iespēja sēklaudzētājiem, lauksaimniekiem un pārstrādātājiem ar mērķi sadarboties šķirnes izpētē.
Agroresursu un ekonomikas institūts Inovāciju ekspozīcijā prezentēja jauno kailgraudu miežu šķirni “Kornelija”, kas ir augstvērtīga pilngraudu izejviela nišas un funkcionālo produktu izstrādei. Tā ir arī sadarbības iespēja sēklaudzētājiem, lauksaimniekiem un pārstrādātājiem ar mērķi sadarboties šķirnes izpētē.
Foto: Ingrīda Mičāne

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Pārtikas industrijas izstāde “Riga Food” Ķīpsalas izstāžu hallē notiek ik gadu, iezīmējot ne tikai nozares attīstības tendences, bet arī izceļot jaunumus un sniedzot iespēju iepazīt uzticamus nozares uzņēmumus.

 

Skābētu kāpostu sulas pulveris – šādu brīnumu izstādē demonstrēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģiju fakultātes doktorante Liene Jansone. Viņa stāsta, ka kāpostu skābēšanas procesā radusies gardā sula veido veselus 30% no kopējās kāpostu masas. Lai gan tieši sulā ir viss labums, ar tās noietu nav nemaz tik viegli.

Cik nu saimnieks tirgū vai veikalā glāzītēs var iztirgot, tik ir, bet tas tad arī viss. Tādēļ zinātnieki ķērušies pie darba, lai sulu pārveidotu pulverī.

“To darījām horizontālā tipa izsmidzināšanas kaltē. Tīru sulu tik vienkārši nevar izkaltēt, jo tur ir klāt skābes, cukuri, sāls, tādēļ procesā sula ķep pie sieniņām. Līdz ar to vajadzīgas palīgnesējvielas – vai nu maltodekstrīns, vai parastās kartupeļu cietes šķīdums. Tad sulas daļiņas nesalīp un varam iegūt kāpostu sulas pulveri,” skaidro Liene.

Viņa arī stāsta, ka jau patlaban pulveris tiek laists darbībā, no tā tiekot cepta ļoti garda rudzu maize un ķimeņu radziņi, arī gaļas pārstrādātāji interesējoties, jo, marinādei pievienots, pulveris gatavajam produktam piešķir ļoti patīkamu garšas niansi.

Apsvērta arī doma piedāvāt pulveri čipsu ražotājiem. Un kāpēc gan ne? Čipsi ar skābēto kāpostu garšu būtu izteikti reģionāls produkts.

Interesanti, ka sulas pulvera izveides procesā LLU zinātnieki nonākuši pie starpposma – koncentrētas kāpostu sulas. “Daļu ūdens iztvaicējām, un sanāca sulas koncentrāts, kas ir ļoti jaudīgs. Te vienkopus savienojas sāļa, salda un skāba garša, veidojot tā dēvēto umami garšu. Šāds koncentrāts ir izcils gaļas marinēšanai,” tā Liene.

Vēl viņa stāsta, ka ar kāpostu sulas pulveri viss vēl nebeigsies – patlaban kolēģi LLU strādājot pie mārrutku pulvera, tāpat drīzumā tapšot arī medus pulveris.

Izstādes apmeklētājiem bija arī iespēja nobaudīt tortes, kur iestrādāts katra latvieša sirdij tik tuvais kartupelis. Kā stāsta LLU profesore Tatjana Ķince, ES līdzfinansētā projektā “Konditorejas izstrādājumu inovatīvu sastāvdaļu izstrāde un ražošana” tiek meklēti risinājumi, kā piešķirt jaunas garšas iecienītajam dārzenim.

Patlaban kartupelis dažādos veidos “iemānīts” vairākās tortes sastāvdaļās, piešķirot kūkai neierastu, tumīgu un sātīgu konsistenci.

Projekts aizvien tiek turpināts, tā sadarbības partneri ir SIA “Ineses tortes” un zemnieku saimniecība “Cīrulīši”.

Savukārt Jelgavas māj­ražotāja Elīna Romaševa ar savu produktu jau zināma bezglutēna miltu pircēju nišā. Uzņēmums “­Rich ­Berry” ražo ķirbju sēklu miltus, no kuriem tiek gatavoti dažādi produkti. Receptūru pamatā ir saudzīgi apstrādāti ķirbju sēklu milti, saglabājot miltu augsto uzturvērtību.

“Esmu LLU pārtikas zinātņu maģistre un šo ideju esmu mērķ­tiecīgi īstenojusi visā studiju procesā. Sākām ar gataviem maisījumiem kēksiņiem, tagad mums jau ir astoņi produkti, kuros izslēgti tādi alergēni kā olas un piens. Ķirbju sēklas ir dabisks daudzu minerālvielu avots, turklāt tās ir olbaltumvielu un šķiedrvielu avots. Neskatoties uz savu augsto uzturvērtību, ķirbju sēklu milti ir bezglu­tēna produkts, kuru savā uzturā var patērēt arī celiakijas slimnieki,” stāsta uzņēmēja.

Visus izstādes jaunumus pieminēt nav iespējams, nosauksim tik dažus.

Piemēram, Inovatīvajā biotehnoloģiju institūtā izstrādātais ekstrakts no koksnes un bērza piepes zarnu darbības uzlabošanai.
Saistītie raksti

Vai arī uzņēmuma “Birchy” ražotais bērzu sulas sīrups. Pēc ievākšanas bērzu sula tiek attīrīta ar nanofiltrāciju augstā spiedienā, aizvācot piemaisījumus un samazinot ūdens procentuālo saturu, savukārt knifs ir tajā, ka noslēgumā iegūtais produkts vēl tiek fermentēts skudrās.

Šogad izstādē un kontaktbiržā darbojās 450 uzņēmumu no 30 valstīm, tostarp Austrijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Čehijas, Indijas, Kanādas, Ķīnas, Turcijas, Vācijas un citām valstīm. Pirmoreiz bija arī Japānas stends, kurā akcents tika likts uz bezgalīgām nacionālā dzēriena – zaļās tējas – variācijām.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.