Ekonomika
Bizness

Plānotas vērienīgas pārmaiņas: kā “Rail Baltica” mainīs Rīgas seju1

Vizualizācija: Rail Baltica

Gadiem ilgi apspriestais “Rail Baltica” projekts šogad sācis uzņemt apgriezienus, un jau drīzumā Rīgas sirdī gaidāmas ievērojamas pārmaiņas, kas ietekmēs gan rīdzinieku, gan pilsētas viesu dzīvi. Šobrīd vēl ir daudz neskaidrību par projekta īstenošanas termiņiem, finansējumu un konkrētiem tehniskiem risinājumiem, bet vairs nav pamata šaubīties, ka projekts tiks īstenots un nepaliks tikai uz papīra, kā tas notika ar Rīgas metro.

Pirmais iespaids, kā zināms, ir visnoturīgākais, un par pilsētas attīstības līmeni iebraucēji nereti spriež pēc lidostas, dzelzceļa stacijas un autoostas. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, kas kādreiz bija belašu tirdzniecības oāze, tagad vairāk līdzinās tirdzniecības centram ar neskaitāmām bodītēm, bet tuvāko gadu laikā stacijas teritoriju un tuvējo apkaimi gaida lielas pārmaiņas.

Pirmās pazīmes manāmas jau tagad, bet šogad būvdarbi uzņems apgriezienus, tādējādi apliecinot, ka ilgi lolotais “Rail Baltica” projekts no nākotnes vīzijas kļūst par realitāti.

 

Astoņās minūtēs līdz lidostai

“Šis ir viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais, projekts Rīgā un visā valstī pēdējās desmitgadēs. Tas būtiski mainīs Latvijas un Rīgas seju, transporta sistēmu un paradumus, kā dzīvosim, strādāsim un kustēsimies. Tāda iespēja mainīt pilsētas centru un apkaimes var nebūt nākamos 20–30 gadus,” atzinis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rail Baltica” dzelzceļa līnijas kopējais garums būs 870 km no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas caur Latviju un Lietuvu līdz pat Polijai. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas uz 5,8 miljardiem eiro; 85% finansējuma paredzēts saņemt no Eiropas Savienības fondiem.

2026. gadā plānots atklāt dzelzceļa līnijas, kas Rīgu savienos ar Tallinu un Kauņu, savukārt savienojumam ar Varšavu jābūt gatavam līdz 2030. gadam.

Katra no Baltijas valstīm projektā centusies iestrādāt savas intereses: lietuvieši gribēja attīstīt dzelzceļa savienojumu starp Viļņu un Kauņu, igauņi būvēs tramvaja līniju no Tallinas centra līdz lidostai, savukārt Rīgā būs jauns dzelzceļa atzars, kas pilsētas centru savienos ar lidostu. Šobrīd līdz lidostai iespējams nokļūt tikai ar autobusu, taksometru vai privāto transportu, lai gan daudzviet pasaulē tieši dzelzceļš nodrošina lielāko pasažieru plūsmu starp lidostu un pilsētas centru.

Paredzams, ka vilciens uz lidostu kursēs vairākas reizes stundā un brauciena ilgums būs tikai astoņas minūtes.

2026. gadā šajā maršrutā plānots pārvadāt 756 000 pasažieru, bet 2036. gadā to skaits varētu pārsniegt divus miljonus. Kopumā tiek lēsts, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līniju izmantos vairāk nekā 10 miljoni pasažieru gadā.

 

Īstenošana kavējas

Vizualizācija: Rail Baltica

Decembrī, kad Rīgā notika Baltijas valstu prezidentu tikšanās, viņi pauda pārliecību, ka “Rail Baltica” projekts tiks pabeigts laikā.

“Mēs šo projektu īstenosim. Un īstenosim paredzētajā laikā. Tas ir valdību, ministru, pārvaldes un inženieru un citu līdzdarbinieku uzdevums to visu īstenot,” uzsvēra Latvijas prezidents Egils Levits.

Citās domās gan ir Valsts kontrole ar saviem Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kas nesen pabeidza apvienoto “Rail Baltica” projekta revīziju un secināja: nepilnības projekta vadībā rada risku, ka tas varētu pārsniegt plānoto budžetu un īstenošanas termiņu.

Valsts kontrole norāda, ka projekta īstenošana pašlaik par pusotru gadu atpaliek no sākotnēji noteiktā laika grafika. Piemēram, no 20 aktivitātēm, ko bija plānots paveikt līdz 2019. gada beigām, īstenotas tikai četras.

Projekta vajadzībām nepieciešams atsavināt ap 1600 nekustamo īpašumu, bet pagaidām vēl nav atsavināts neviens.

Revidenti secina, ka tas aizkavē visu tālāko projekta īstenošanas gaitu, jo bez īpašumu atsavināšanas nav iespējams uzsākt nepieciešamos būvdarbus. Baltijas valstīm ir atšķirīgas intereses, bet pietrūkst efektīva mehānisma, kas ļautu atrisināt domstarpības.

“Rail Baltica” projekta vadītāji atzinuši, ka jārēķinās ar zināmu risku, tomēr sākotnējais mērķis īstenot projektu līdz 2026. gadam paliek spēkā. Baiba Rubesa, kas savulaik bija šī projekta vadītāja, gan nav tik optimistiski noskaņota un piekrīt Valsts kontroles atzinumam, ka projekts, visticamāk, pārsniegs gan plānotās izmaksas, gan ieviešanas termiņu.

“Kad tika noteikts projekta realizācijas termiņš, valdīja ļoti optimistisks redzējums, bet netika ņemts vērā, ka tik lieliem projektiem ir ļoti sarežģīti organizēt visas nepieciešamās iepirkuma procedūras.

Projektu aizkavē arī tas, ka tajā iesaistītas vairākas valstis un nav viena atbildīgā, kas pieņemtu projekta īstenošanai nepieciešamos lēmumus.

Ja katra valsts cīnās galvenokārt par savām interesēm, ir ļoti grūti vienoties par risinājumiem, kas būtu izdevīgi visiem,” spriež Rubesa. Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš nesen atzina, ka “Rail Baltica” ir “gadsimta projekts”, kura izgāšanās nav pieļaujama. Viņa igauņu kolēģis Jiri Ratass gan izteicies, ka līdz 2026. gadam to diez vai izdosies pabeigt.

 

Likvidēs uzbērumu un “Titāniku”

Dzelzceļa līnijas būve no Rīgas lidostas līdz pilsētas centram varētu izmaksāt 250 līdz 280 miljonus eiro. Vēl lielākas izmaksas prasīs Centrālās stacijas pārbūve un apkārtējās infrastruktūras sakārtošana, lai stacija varētu uzņemt lielo pasažieru plūsmu.

Plānots, ka stacijas un tuvējās apkaimes rekonstrukcija izmaksās līdz pat 430 miljoniem eiro. Šobrīd stacijā darbojas tirdzniecības centrs “Origo”, bet ar tiešo funkciju pildīšanu tik raiti neveicas, piemēram, nokļūšana no biļešu kasēm uz peroniem sagādā lielas problēmas vecākiem ļaudīm un invalīdiem, jo ceļā ir stāvas kāpnes. Paredzams, ka pēc pārbūves uz peroniem būs iespējams nokļūt pa eskalatoru vai liftu.

Milzīgas pārmaiņas gaidāmas arī stacijas apkaimē, jo projekta īstenošanas laikā plānots nojaukt dzelzceļa uzbērumu, kas šobrīd nošķir Vecrīgu no Centrālā tirgus un Maskavas priekšpilsētas. Rīgas autoostu plānots saglabāt, jo “Rail Baltica” dzelzceļa līniju būs iespējams uzbūvēt virs autoostas.

Taču nāksies nojaukt ielas pretējā pusē esošo ēku “Titāniks”, kur šobrīd darbojas tirdzniecības centrs un daudzstāvu autostāvvieta.

“Centrālās stacijas apkaime pārtaps par Baltijas centrālo pasažieru transporta mezglu, kurā ērti apvienoti visi transporta veidi no kājāmiešanas līdz ātrvilcienam,” uzsver pilsētplānošanas uzņēmuma SIA “Grupa 93” vadītājs Neils Balgalis.

“Būtiskākais – stacijas apkaimē vairs nebūs gājēju tuneļu, jo visa gājēju kustība ērti tiks organizēta virszemē. Gājēju kustība virszemē ļaus ērti nokļūt līdz modernizētajām sabiedriskā transporta pieturvietām un pilsētas objektiem. Tiks izveidota jauna iela zem dzelzceļa (Elizabetes/Timoteja iela – ielas pagarinājums līdz Turgeņeva ielai), modernizēti visi esošie savienojumi (Prāgas, Gogoļa, Dzirnavu ielas).

Transporta satiksmes organizācija ar vienvirziena ielu palīdzību un transporta plūsmu dalīšana šai apkaimē ļaus kopumā uzlabot teritorijas caurbraucamību.

Un ar automašīnu ērti aizvest pasažierus līdz stacijai un autoostai, izmantojot tā saucamās “kiss&ride” stāvvietas.”

Balgalis vēsta, ka 13. janvāra iela “pārvērtīsies par lielisku bulvāri”.”Noraktais dzelzceļa uzbērums, organizējot dzelzceļa satiksmi pa estakādi no tilta virzienā uz staciju u. c. risinājumi, ļaus par 25% palielināt publisko ārtelpu.” Būs padomāts arī par riteņbraucējiem: tuneļos un zem estakādes tiks izvietotas velonovietnes, kurās kopumā būs iespējams novietot līdz 5000 velosipēdu un citu mobilo transportlīdzekļu.

Pašlaik gan nav skaidrs, kas notiks ar tagadējo Stacijas laukumu, kura centrā gozējas “Fēniksa” spēļu zāle.

Rīgas pašvaldība aplēsusi, ka stacijas apkaimes sakārtošanai būs nepieciešamas investīcijas 180 miljonu eiro apmērā, bet pašvaldība no sava budžeta ir gatava atvēlēt tikai 25 miljonus. Rīgas mērs Oļegs Burovs izteicies, ka kopējās investīcijas infrastruktūras uzlabošanā desmit gadu laikā varētu sasniegt pat 300 līdz 350 miljonus eiro.

 

Torņakalna tilti apdraudēti

Vizualizācija: Rail Baltica

“Rail Baltica” projekts iezīmēs jaunus vaibstus ne tikai Rīgas centra, bet arī Pārdaugavas sejā. Pirmkārt, līdzās pašreizējam Dzelzceļa tiltam pāri Daugavai tiks uzbūvēts vēl viens kilometru garš tilts, kas pilsētas centru savienos ar Latvijas Universitātes pilsētiņas rajonu. Būs padomāts arī par gājējiem un riteņbraucējiem, kas pa jauno tiltu varēs ērti šķērsot Daugavu. Tilta izmaksas tiek lēstas uz 90 miljoniem eiro.

Lielas izmaiņas gaidāmas arī Torņakalna rajonā. Līdzšinējo dzelzceļa staciju plānots pārcelt nedaudz tuvāk Daugavai, bet vēsturiskā Torņakalna stacijas ēka netiks nojaukta, to paredzēts pārvietot nedaudz nostāk no dzelzceļa un izmantot kā muzeju.

Torņakalna stacija jau šobrīd ir aktīvs dzelzceļa satiksmes mezgls, kur iebūvēt jaunu virszemes dzelzceļa līniju “Rail Baltica” vajadzībām nebūtu iespējams, tādēļ šeit plānots izbūvēt Latvijā vienīgo dzelzceļa tuneli. “Rail Baltica” sliežu ceļu iecerēts izvietot tunelī zem jau esošās dzelzceļa infrastruktūras.

Lai topošā “Rail Baltica” ātrvilciena līnija neapdraudētu cilvēku dzīvību, to paredzēts norobežot ar nožogojumu un trokšņa slāpēšanas sienu.

Tas nozīmē, ka dzelzceļa līnija sadalīs tuvējo apkaimi divās daļās un iedzīvotāji vairs nevarēs tik viegli šķērsot sliedes, jo vienlīmeņa šķērsojumi tiks likvidēti. Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar trim Torņakalna tiltiem, kas šobrīd nodrošina iespēju šķērsot dzelzceļu. Ja neizdosies rast citu risinājumu, vecos tiltus nāksies nojaukt.

Pret to protestē Torņakalna attīstības biedrības aktīvisti, uzsverot, ka tiltiem ir liela mākslinieciskā un kultūrvēsturiskā vērtība. Tie būvēti pirms vairāk nekā 100 gadiem, vēl pirms Pirmā pasaules kara, tolaik tās bija vienas no pirmajām dzelzsbetona būvēm Latvijā.

Pēc arhitekta Pētera Blūma domām, būtu ļoti svarīgi saglabāt Pārdaugavas arhitektūras mantojumu, taču jārēķinās, ka pilsētas pārbūves procesā vienmēr nākas rēķināties ar vēstures mantojuma zaudējumiem.

“Ja skatāmies, kā notika Londonas un Parīzes pārbūve, tad Rīgā tie zaudējumi vēl nav tik lieli,” secina Blūms.

 

Ieguvumi lielāki par zaudējumiem

Pilsētplānošanas uzņēmuma SIA “Grupa 93” vadītājs Neils Balgalis ir pārliecināts, ka rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem ieguvumi no šī projekta būs lielāki par zaudējumiem.

“”Rail Baltica” pilsētai atnesīs ātrvilcienu un modernu staciju. Pilsēta tam pievienos labi organizētu transporta veidu dažādību – gājēji virszemē, sabiedriskais transports atsevišķās joslās, ērta satiksmes organizācija autobraucējiem, velosipēdistiem un elektroskūteriem. Un arī laivu piestātne. To visu papildinās ērta un vizuāli pievilcīga sabiedriskā ārtelpa. Satiksmes plūsmas modelēšanas rezultāti skaidri parāda – kustība caur stacijas apkārtnes teritoriju uzlabosies. Mēs taču negribam arī pēc 10 gadiem dzīvot ar pagājušā gadsimta klamzīgo un neērto “vokzal–rinok–avtovokzal” (“stacija–tirgus–autoosta” – krievu val.)?” retoriski vaicā Balgalis.

Saistītie raksti

Neraugoties uz dažādiem šķēršļiem “Rail Baltica” īstenošanas gaitā, arī projekta bijusī vadītāja Baiba Rubesa ir pārliecināta, ka agri vai vēlu tas tiks īstenots. “Baltijas valstīm šis projekts ir vajadzīgs gan ekonomisko, gan drošības apsvērumu dēļ. Jo ātrāk tas tiks īstenots, jo labāk.”

 

Uzziņa

Plānotais brauciena ilgums

Rīgas centrs– lidosta: 8 minūtes

Rīga–Tallina: 1,42 stundas

Rīga–Viļņa: 1,54 stundas

Rīga–Varšava: 5,03 stundas

Avots: Railbaltica.org

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
“airBaltic” līdz oktobra beigām atcels apmēram 50% plānoto reisu
21 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Andrea Enria: Bankām jādod risinājums uzņēmumiem
21 stundas
Mārtiņš Āboliņš
Ekonomika
Ekonomists: Šī ir pakalpojumu krīze, bet cietīs arī ražotāji
22 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Diennakts laikā konstatēti 16 jauni Covid-19 gadījumi, kopējam slimnieku skaitam sasniedzot 509 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Aizputes novadā kravas automašīna uz pārbrauktuves taranējusi pasažieru vilcienu
44 minūtes
LE
LETA
Veselam
Pacientu saslimšanas ar Covid-19 dēļ Ogres slimnīcā slēgta internā nodaļa un pašizolācijā atrodas jau 27 medicīnas darbinieki
13 minūtes
LE
LETA
Dabā
Saule mīsies ar mākoņiem. Pastiprināsies anticiklona ietekme
2 stundas
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Igaunijā ar koronavīrusu inficēto skaits pārsniedzis tūkstoti, mirušo skaits pieaudzis līdz 13
31 minūtes