Ekonomika
Bizness

“Rail Baltica” Latvijā – iekavēti darbi, laika grafiks un neapgūta nauda. Valsts kontroles ziņojums2


Ap lidostu “Rail Baltica” stacijai un sliežu ceļam nacionalizējami 86 īpašumi 21,8 ha platībā.
Ap lidostu “Rail Baltica” stacijai un sliežu ceļam nacionalizējami 86 īpašumi 21,8 ha platībā.
Vizualizācija: “EDZL”

Atbildot uz jautājumu “Vai Latvijā tiek īstenota efektīva “Rail Baltica” projekta pārvaldība?” – šodien Valsts kontrole (VK) nāk klajā ar otro ziņojumu par Baltijas infrastruktūras megaprojektu.

Īsā atbilde, ko pēc iepazīstināšanas ar ziņojumu sniedz VK padomes locekle Inese Kalvāne, ir “kavējas, risks pārsniegt budžetu, nav efektīvas pārvaldības, nav izmantota risku vadība”.

Kavējas darbi, nauda un grafiks

Pirmajā ziņojumā bija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstāko revīzijas iestāžu kopīgs secinājums, ka “Rail Baltica” projekts varētu pārsniegt apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

Šajā lietderības revīzijā tiek aplūkota Satiksmes ministrijas un nacionālā ieviesēja “Eiropas dzelzceļa līnijas” (“EDzL”) darbība, lai 2026. gadā cauri Latvijai varētu kursēt ātrvilciens.

Kavējas gan darbi (no 12 aktivitātēm pabeigtas četras), gan laika grafika izpilde (no viena līdz četriem gadiem), gan naudas apguve (izlietoti vien 24% no piecos gados piešķirtā finansējuma), secināts revīzijā.

No Latvijai piešķirtajiem 800 miljoniem eiro “EDzL” ir īstenojusi darbus par 300 miljoniem. Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanā pastāv “vidēji augsti” (Kalvānes formulējums) riski projekta pabeigšanai līdz noteiktajam termiņam 2026.gadā.

“Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, “Rail Baltica” projekta ieviešana līdz 2026. gadam jo­projām ir mūsu mērķis.

Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību. Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, “Rail Baltica” projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā,” uzsver Agnis Driksna, “RB Rail” pagaidu izpilddirektors, kurš revidējamā periodā vadīja “EDzL”.

Īsāk sakot, uzlabos plānošanu, laicīgāk dabūs naudu un atgūs nokavēto. Tomēr revīzijas ziņojumā konstatētais parāda, ka “saraut”, kā to Latvija iepraktizējusies visu ES fondu apguves termiņa beigās, nebūs tik viegli.

Trase iezīmēta, īpašuma nav

Kas ir šobrīd iekavēts visvairāk? Projekta ieviesēji “pārāk koncentrējušies uz trases izbūvi, nepadomājot, kur tā atrodas”, secina Kalvāne.

Visa “Rail Baltica” trase iet pāri 1600 īpašumiem, kuriem jābūt atsavinātiem līdz 2021. gadam. Valsts kontroles lielākais pārmetums ir par iekavēto zemes atsavināšanu tai posmā ap Rīgu, kur noris projektēšana un jau nākamgad jābūvē.

Šo 123 nekustamo īpašumu atsavināšana minētajā posmā bija jāveic līdz pagājušā gada beigām, bet līdz šim brīdim neesot atsavināts neviens īpašums. Tiesa, piecas lietas ir nonākušas līdz Satiksmes ministrijas atlīdzību noteikšanas komisijai, bet tikai viena nule nonākusi saskaņošanā starp ministrijām, norāda valsts revidente Laila Kikuste.

“Ir atsavināti divi pašvaldību īpašumi, sagatavoti 20, aktīvā atsavināšanas procesā ir 86 lietas,” iebilst “EDzL” pārstāve Rita Voronkova. Lai vai cik šobrīd nebūtu atsavinātas, viena īpašuma atsavināšanas process aizņem pusotru gadu.

Lietuva nacionalizēja visu koridoru uzreiz un ar rezervi, Latvija gājusi atšķirīgu ceļu, “lai nebūtu liekas izmaksas par uzturēšanu – Latvijā notiek atsavināšana kopā ar projektēšanu” (“EDzL” skaidrojums). Vai paspēs atsavināt līdz būvniecības sākumam, jautā kontrolieri.

Mazināt riskus, palielināt finanses

Vispirms nauda, tad darbs – šāda esot bijusi pieeja līdz šim, atzīst “­EDzL” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Līdz šim vairāk akcentēta finanšu pieejamība, bet otrajā plānā palicis jautājums par sadarbību, lai iespējas, ko sniedz projekts, tiktu pilnvērtīgi izmantotas.

Aktīva valsts institūciju sadarbība un lēmumu pieņemšana sekmēs projekta ieviešanu.” Arī Satiksmes ministrijas izveidotās augstā līmeņa koordinējošās padomes un darba grupas ministra Tāļa Linkaita vadībā nav sanākušas ne reizi, norāda VK.

Uzņemot VK pārmetumus par neesošu riska vadības plānu, Kaspars Vingris apņemas “tuvākajā laikā uzsākt vienotas risku vadības sistēmas izveidi, kuras ietvaru piedāvā kop­uzņēmums “RB Rail””.

“Runājot par izmaksu pieaugumu, ko ziņojumā min Valsts kontrole, gribu uzsvērt, ka Latvijas posmā jau zināmas detalizētas sarežģītākā posma projektēšanas un arī būvniecības izmaksas – jaunā dzelzceļa tilta ar gājēju un riteņbraucēju joslu un piecām noejām izmaksas būs 89 miljoni eiro.

Saistītie raksti

Savukārt Centrālās stacijas pārbūve kopā ar jaunu sliežu ceļu, peronu izveidi un esošo pārbūvi, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveide posmā no Maskavas līdz Lāčplēša ielai – 321 miljons eiro. Būvprojektu izstrāde notiek BIM sistēmā.

Rezultātā tiek paaugstināta projekta precizitāte, kas ļauj izvairīties no kļūdām,” uzsver K.Vingris.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ekonomika
Izvairīšanās un nerunāšana nepasargā – apdrošināšana gan. “Swebank” pētījumā atklāj, vai esam parūpējušies par saviem tuviniekiem
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli
1 diena
Raivis Šveicars
Ekonomika
Lidojam vairāk, bet vai “Zaļais kurss” neapcirtīs spārnus?
1 diena

Lasītākie raksti

SM
Signe Mengote
Latvijā
Mobings skolas laikā traumējis, nevis norūdījis. Stāsti par sekām, ko izjūt joprojām 2
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
KARTE. Novados reģistrē elektrotīkla bojājumus
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Indulis Zālīte: Kam bija izdevīga “čekas maisu” publicēšana? 2
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Glābējiem ziņo par vēja nolauztiem kokiem un bojātiem jumtiem
7 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Štelmahers pirms Bulgārijas sastāvu nemaina
3 stundas